Foto: LETA

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studenti šonedēļ savākuši 2059 parakstus, pieprasot izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisiju, informēja LLU Sabiedrisko attiecību un karjeras centra pārstāvis Aigars Ieviņš.

Viņš informēja, ka šonedēļ LLU administrācijai studentu iniciētajā parakstu vākšanā apkopošanai tika nogādāti 2059 paraksti, bet parakstu vākšana turpinās.

"Precīzi pateikt, kāds ir LLU darbinieku parakstu īpatsvars šajās lapās vēl nevar, tomēr tas ir procentuāli neliels, un lielais vairums ir studējošo paraksti. Par parakstu vākšanas pārtraukšanu pēc valsts svētkiem spriedīs LLU Studentu pašpārvaldes (SP) domes sēdē," informēja Ieviņš.

Kā ziņots, 14.novembrī LLU Senāta ārkārtas sēdē studenti paziņoja par parakstu vākšanu, pieprasot Ķīļa demisiju, un Senāts nolēma atbalstīt studentu iniciatīvu. LLU Senāta ārkārtas sēdē tika skatīts tikai šis jautājums.

Pēc LLU SP iniciatīvas universitātē studējošie tika aicināti atbalstīt pašpārvaldes lēmumu. Parakstu vākšana norisinājās arī Zemgales Olimpiskajā centrā, Studentu dienu noslēguma koncertā, tomēr tajā netika iesaistīti citu augstskolu studenti, informēja LLU pārstāvis.

Šāds lēmums pieņemts, jo LLU studenti uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskotais alternatīvais studiju programmu novērtējums ir balstīts uz nekorektu metodiku, neatspoguļojot reālo situāciju universitātē. Turklāt nav ievērots tiesiskuma princips - nav noslēdzies akreditācijas process un nav uzklausīti studiju programmu īstenotāju iebildumi un skaidrojumi par veiktajām un plānotajām aktivitātēm B un C grupā ietverto studiju programmu kvalitātes uzlabošanā, iepriekš skaidroja LLU pārstāvis.

Tāpat universitātē studējošie ir pārliecināti, ka nesen publiskotais dokuments satur Latvijas un starptautisko sabiedrību maldinošu informāciju, kas apšauba Augstākās izglītības padomes (AIP) un starptautisko ekspertu kompetenci, neveicinot uzticību augstākās izglītības sistēmai valstī un kavējot jau aizsākto sadarbību ar ārzemju partneriem.

"Šāda LLU Studentu pašpārvaldes rīcība ir loģiska reakcija uz nepamatotiem un haotiskiem studiju programmu pārvērtējuma rezultātiem. Jau mēnešiem ilgi valdošā neziņa un konkrētas stratēģijas neesamība studējošajiem rada raizes par savu, universitātes un nācijas nākotni," uzsvēra LLU SP vadītāja Signija Dziļuma.

Dziļuma informēja, ka LLU Studentu pašpārvalde ir daļa no augstskolu pašpārvaldēm, kuras Latvijas Studentu apvienības (LSA) darba grupā pieprasīja Ķīlim skaidrojumus par jautājumiem, kas saistīti ar reformām augstākajā izglītībā.

"Atbildes diemžēl bija nekonkrētas, taču vēlējāmies rast risinājumu konstruktīvā sarunā, bet diskusija jau ilgstoši notikusi haotiski, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un neveidojot abpusēju komunikāciju," teica Dziļuma.

Viņa informēja, ka 480 LLU studenti, kuri studē IZM visvājākajā grupā iekļautajās programmās, patlaban ir nonākuši situācijā, kad tiek apdraudēta to konkurētspēja darba tirgū. "Turklāt tas darīts, izmantojot kvantitatīvas metodes, saskaitot izklājlapu programmu datus, nevis analizējot tautsaimniecības nepieciešamības un iespējamības "sliktās" programmas padarīt par "labajām"," pauda Dziļuma.

Vaicāta par pretrunu iepriekš publiskotajā paziņojumā, vienlaikus prasot ministra demisiju un aicinot ministru uz dialogu, LLU Studentu pašpārvaldes vadītāja skaidroja, ka, "runājot par aicinājumu uz demisiju, LLU un citām augstskolām ir pieredze ar līdzīgām situācijām pagātnē, tādēļ šis ir gan kā atskats uz iepriekš izdarītajām kļūdām savstarpējā saziņā, gan aicinājums strādāt mērķa vārdā".

Sākotnējā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanā" LLU studiju programmas vietējie un ārzemju eksperti no 69 novērtētajām programmām 44 atzina par ilgtspējīgām, 22 - par problemātiskām, tomēr uzlabojamām, bet trīs - par turpmākai pastāvēšanai nelietderīgām. Turklāt trīs nekvalitatīvajās programmās pēc LLU Senāta lēmuma vairs netiek uzņemti jauni studējošie, skaidroja Ieviņš.

Pēc IZM veiktā "alternatīvā vērtējuma", kurā par pamatu ņemti AIP projekta dati, par pārliecinoši kvalitatīvām nosauktas 22 programmas, par uzlabojamām - 29, bet par izteikti problemātiskām - 29.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!