LU rektors mudina domāt par augstskolu tipoloģiju  (34)

Viņaprāt, nebūtu jārunā tik daudz par augstskolu skaitu, bet drīzāk par to, vai sistēma ir efektīva. Ja nodefinējam noteiktus uzdevumus un funkcijas augstskolām reģionos, nozaru augstskolām, kuras gatavo speciālistus valsts noteiktās nozarēs, zinātnes universitātēm un katram no augstskolu tipam finansējumu, tad sistēmu var padarīt ievērojami efektīvāku, klāstīja Auziņš. Viņš norādīja, ka visās augstskolās studiju vietas nevajadzētu finansēt pēc vieniem principiem.

Kā ziņots, Rēzeknes Augstskola sadarbībā ar LU un Rīgas Tehnisko (RTU) universitāti 18.oktobrī plkst. 11 Rēzeknē, Latgales vēstniecības "Gors" Mazajā koncertzālē, rīkos zinātniski praktisko konferenci "Augstākās izglītības un zinātnes likumdošanas, finansēšanas un institūciju sadarbības perspektīvie attīstības virzieni Latvijā". Augstskolu pārstāvji ir izveidojuši deklarācijas projektu, kurā tiek aplūkotas trīs galvenās sadaļas - augstākās izglītības finansēšana, institūciju sadarbība, vienota augstākās izglītības un zinātnes likuma izveide.

Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks norādīja, ka deklarācija ir tapusi ilgās diskusijās un viens no svarīgajiem jautājumiem tajā ir finansējumu jautājumu sakārtošana. Tāpat arī jautājums par likumdošanas sakārtošanu, ieviešot vienotu augstākās izglītības un zinātnes likumu, kā arī augstskolu sadarbība, lai nodrošinātu maksimāli labāku resursu izmantošanu.

Augstskolas pārstāvji norādīja, ka finansējums augstākajai izglītībai nav pieaudzis. Auziņš uzsvēra, ka krīzes laikā finansējums tika samazināts par 50%. Turklāt aizvien vairāk tiek runāts, ka valsts atlabst no krīzes, taču augstākajā izglītībā to nejūtot. Viņaprāt, tas ir valsts attieksmes jautājums.

Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis akcentēja, ja tagad augstākajā izglītībā neieguldīs papildus finansējumu, tad 2020.gadā nesasniegs Nacionālajā attīstības plānā nospraustos mērķus. Prorektors arī sacīja, ka ieguldījums augstākajā izglītībā nedod tūlītēju rezultātu, bet tas pēc laika ir redzams, tādēļ ir svarīgi šo nozari atbalstīt jau tagad.

Izglītība un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa norādīja, ka jau ilgāku laiku notiek aktīvs darbs pie augstākās izglītības un zinātnes attīstības pasākumu plāna ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas. Viņa minēja, ka novembra sākumā to varētu virzīt izskatīšanai valdībā.

Tikmēr Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš uzsvēra, ka reformu mērķis nav panākt fiskālu efektu, bet nozares un valsts attīstību. Viņaprāt, reformas augstākajā izglītībā nav apstājušās un augstskolas iekšēji reformējas. Viņš kā pozitīvu pārmaiņu minēja pāreju uz studiju virzienu, kas ļauj konsolidēt resursus.

LU rektors arī norādīja uz cilvēkresursu trūkumu augstākajā izglītībā. Latvijā patlaban augstākajā izglītībā un zinātnē kopā strādājot apmēram 4000 cilvēku ar doktora grādu, kas uz vairāk nekā 30 Latvijas augstskolām ir nepietiekami. Tā kā kvalificētu speciālistu trūkst, to skaits ir strauji jāpalielina.

Auziņš arī vērsa uzmanību, ka finansējuma jautājums pārsvarā ir pārlikts uz nozares pašas pleciem, taču vadošajām Latvijas augstskolām ir misija sagatavot speciālistus valstij svarīgās nozarēs, kas šobrīd varbūt nav pieprasītas, piemēram, baltu filoloģijā, vēsturē un vēl citās humanitārās zinātnes. Viņš akcentēja, ka šajās jomās vajadzīgs valsts atbalsts, kura pietrūkst.

Savukārt Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņšminēja, ka augstākas raudzes zinātnieku sagatavošanā nepieciešama sadarbība ne tikai starp augstākās izglītības iestādēm, bet arī ar zinātniskajiem institūtiem.

Viņš teicās, ka jaunajā likumā ir jādomā par to, kā valstij veidot pa nozarēm vienu promocijas padomi, bet diplomus izsniedz tās augstskolas, kur mācās. Pēc Kalviņa domām, vairākas padomes vienā nozarē neļauj salīdzināt dažādu augstskolu doktorantu disertācijas līmeni. Sarunā ar aģentūru LETA Auziņš arī pauda atbalstu šādai idejai.

Savukārt saistībā ar finansēšanas modeli Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis sacīja, ka jāvirzās uz Igaunijas modeli, kad visas augstākās izglītības studiju vietas finansētas no valsts budžeta. Savukārt Liepiņa norādīja, ka finansējums augstākajai izglītībai ir ierobežots, tādēļ tuvākajos gados tas būtu grūti īstenojams. Viņasprāt, jādomā par mazāk turīgo studentu iespējām mācīties, studiju un studējošo kredītu sadali.

Kā ziņots, rīt gaidāmās konferences mērķis ir noteikt augstākās izglītības un zinātnes likumdošanas, publiskā finansējuma modeļa un akadēmisko un pētniecības institūciju sadarbības formu pilnveides virzienus un šajā kontekstā definēt īstermiņā un vidējā termiņā veicamos uzdevumus.

Deklarācijā augstākās izglītības nozares pārstāvji pievērš uzmanību īpaši nozīmīgiem faktoriem, kas turpmāk varētu pavērt iespēju augstākās izglītības lomas palielināšanai - publiskajam finansējumam, motivējošam finansējuma sadales un ieguldījumu modelim, plaša spektra institūciju sadarbībai infrastruktūras un cilvēkresursu izmantošanā, kā arī sakārtotai un harmonizētai likumdošanai. Šajā kontekstā uzsvars tiek likts uz tādiem akadēmiskās vides specifikai būtiskiem principiem kā akadēmiskā brīvība un augstskolu autonomija.

Atbilstoši šim uzstādījumam deklarācijas projektā tiek aplūkotas trīs galvenās sadaļas - augstākās izglītības finansēšana, institūciju sadarbība, vienota augstākās izglītības un zinātnes likuma izveide.