Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju žurnālistiem, kā valsts nodevējiem, izriet no LŽA trešdienas pēcpusdienā izplatītā paziņojuma.
Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Šobrīd akcenti no diskusijām par partiju darbu Eiroparlamentā pārcelti uz jautājumu par debašu valodu, "īpašu sitienu dodot pa sabiedriskajiem medijiem".
LŽA paziņojumā norāda, ka sabiedrības uzmanība novirzīta no būtiskiem sociālpolitikas un ekonomikas jautājumiem uz strīdu par to, vai ar likumu atļautam saturam krievu valodā ir vieta sabiedriskajos medijos, šāda satura veidošanu pielīdzinot Kremļa politikas atbalstīšanai.
Publiskajā telpā radīts iespaids, ka debates krieviski tiks rīkotas, Latvijas Televīzijai (LTV) sašaurinot saturu latviešu valodā. LTV darbinieki un žurnālisti tiek dēvēti par nodevējiem un latviešu valodas ienaidniekiem.
"Tā nav taisnība," uzsver LŽA.
Asociācija akcentē, ka vienlaikus LTV vadība nepietiekami iesaistās savu žurnālistu aizsardzībā un nepietiekami skaidro sabiedrībai pieņemtos lēmumus.
"Integrācijas un mediju politika ir politiķu rokās, tai skaitā to, kuri piedalījās piketā pret priekšvēlēšanu saturu krievu valodā. Politiķiem labi zināms, kādā veidā likumīgi ietekmēt satura veidošanu – iesniegt likumpojektus, piedalīties mediju politikas pamatnostādņu izstrādāšanā, iestrādāt prasības medijiem likumos. Vajadzības gadījumos Saeima likumus pieņēmusi pat vienā svētdienas vakarā. Taču šobrīd arī varas partiju politiķi uzvedas tā, it kā šīs iespējas būtu atņemtas," rakstīts LŽA paziņojumā.
LŽA aicina sabiedriskos medijus plašāk skaidrot savas idejas – iesaistīties saturīgā dialogā, skaidrojot, "piemēram, kādi dati, pētījumi un apsvērumi liecina, ka pirmsvēlēšanu satura plāns krievu valodā ir sabiedrībai vajadzīgs; kādi ir secinājumi par 2022. gada Saeimas pirmsvēlēšanu laika saturu krievu valodā".
"Savukārt politiķus aicinām nepazemot demokrātiju, nediskreditēt žurnālistus īslaicīgu mērķu vārdā. Dzīve Latvijā turpināsies arī pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un uzticami mediji sabiedrībai būs ļoti vajadzīgi," norādīts LŽA valdes paziņojumā.
Jau ziņots, ka LTV žurnālists Gundars Rēders neatbalsta LTV plānotās Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā, liecina viņa paziņojums sociālajā tīklā "X".
Žurnālists uzskata, ka organizēt priekšvēlēšanu debates krievu valodā plānotajā formātā ir kļūda. "Atbildību par LTV reputācijas graušanu jāuzņemas tiem, kuri TV vēlēšanu plānu sagatavoja, apstiprināja un (ne)komunicēja," turpina Rēders.
Savā ierakstā viņš pauž atbalstu kolēģim, LTV sporta žurnālistam Normundam Melderim, kurš asi vērsies pret LTV lēmumu.
Tāpat rakstīts, ka Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija trešdien tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), aicinot padomi nepieļaut EP vēlēšanu debates krievu valodā. Politiskais spēks rosina veikt grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, rosinot noteikt, ka SEPLP būtu tiesības noteikt valodu izvēli un lietojumu sabiedriskajos medijos.
Vēstīts arī, ka gan Valsts valodas centrs (VVC), gan bijušais Valsts prezidents Egils Levits pauduši, ka LTV plānotās priekšvēlēšanu debates krievu valodā neatbilst Satversmei. Pretenzijas pret debatēm krievu valodā ir arī Latvijas valodas aģentūrai, kas arī atsaucas uz Satversmi, kā arī Nacionālās drošības koncepciju.
Tāpat vairākas partijas – "Jaunā vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Nacionālā apvienība" un "Apvienotais saraksts" – paziņojušas, ka nepiedalīsies debatēs krievu valodā.
LTV paziņojusi, ka šobrīd neesot pamata atteikties no debatēm krievu valodā.
