Magoņa attaisnošana: advokatūra nosoda Bordāna un Juraša izteikumus
Foto: Shutterstock

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) uzskata, ka tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Jura Juraša (JKP) publiski paustā neapmierinātība ar šā gada 21.janvārī pasludināto saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika attaisnoti Uģis Magonis un Oļegs Osinovskis, kā arī šo amatpersonu izteiktās šaubas par tiesneša profesionalitāti vai ietekmējamību, ir vērtējama kā nekorekta rīcība, kas bez pietiekama pamatojuma mazina sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, portāls "Delfi" uzzināja LZAP.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šādi augstu politisku amatpersonu izteikumi var tikt vērtēti ne vien kā kritika pirmās instances tiesai, bet arī kā spiediena izdarīšana uz apelācijas instances tiesu, kurai šī lieta, visticamāk, būs jāizskata apelācijas kārtībā.

Ar šādiem izteikumiem tiek radīts priekšstats, ka kvalificēts un neietekmējams tiesnesis šajā konkrētajā kriminālprocesā var un drīkst pieņemt vienīgi notiesājošu spriedumu, uzsvērts advokatūras paziņojumā.

LZAP norādīja, ka šādi izteikumi noved arī pie nevainīguma prezumpcijas pārkāpuma.

Advokatūrā atgādināja, ka atbilstošā ES direktīvā norādīts, ka nevainīguma prezumpcija tiktu pārkāpta tad, ja publisku iestāžu publiskos paziņojumos par aizdomās turēto vai apsūdzēto izteiktos kā par vainīgu, tik ilgi, kamēr minētās personas vaina nav pierādīta saskaņā ar tiesību aktiem.

Un jēdziens "publisku iestāžu publiski paziņojumi" būtu jāsaprot kā jebkādi paziņojumi, kuri attiecas uz noziedzīgu nodarījumu un kurus ir paudusi vai nu iestāde, kas ir iesaistīta kriminālprocesā (..), vai arī cita publiska iestāde, piemēram, ministri un citas valsts amatpersonas.

Advokātu padome arī pievienojas Latvijas Tiesnešu biedrības publiskotajam atgādinājumam, ka lietā pasludināts saīsinātais spriedums, šobrīd nav zināmi attaisnojošā sprieduma motīvi, argumenti, līdz ar to nav iespējams izvērtēt sprieduma pamatotību. Lietas objektīvu, taisnīgu, pamatotu iznākumu nodrošina likumā "Par tiesu varu" un Kriminālprocesa likumā paredzētā rajona(pilsētas) tiesas sprieduma pārsūdzība apgabaltiesā un Augstākajā tiesā.

Pēc pilna sprieduma sagatavošanas lietā iesaistītajām personām būs iespēja to pārsūdzēt nākamajā tiesu instancē, kura vērtēs pirmās instances tiesas sprieduma pamatotību.

Jau ziņots, ka Bordāns paudis sašutumu par Vidzemes rajona tiesas Limbažos spriedumu lietā pret Magoni un Osinovski un apšauba tiesneša Kārļa Jansona profesionalitāti.

Ministra skatījumā, labā ziņa ir tāda, ka pastāv apelācijas instance. Vēlāk Bordāns lemšot, vai tiesneša Jansona darba kvalitātes izvērtēšana būs jānodod Tiesnešu disciplinārkolēģijai.

Tieslietu ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs iepriekš aģentūrai LETA gan atzīmēja, ka tiesiskā valstī tieslietu ministrs nevar ietekmēt tiesas spriešanu un konkrēto tiesas spriedumu. Tiesiskā valstī lietas iznākumu var ietekmēt augstākā tiesas instance. Savukārt jebkura tiesneša profesionālās spējas un viņa profesionālo darbību regulāri vērtējot tiesnešu pašpārvaldes institūcija.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos attaisnoja par kukuļošanu apsūdzētos Magoni un Osinovski. Tiesā skaidroja, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš saņēmis naudu, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošā AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves. "Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar "Krievijasdzelzceļa" prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā," norādīja tiesā.

Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai "LDz Ritošā sastāva serviss" izlemtu šo darījumu veikt.

Magonim kā "LDz" prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norāda tiesā.

Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar "Krievijas dzelzceļa" vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā "LDz" amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar "Krievijas dzelzceļa" amatpersonu.

Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.

Tiesnesis Jansons jau iepriekš nokļuvis mediju uzmanības lokā. LETA arhīvs liecina, ka tiesnešu disciplinārkolēģija 2015.gadā tiesnesim Jansonam piemēroja rājienu, jo viņš, nenoskaidrojot objektīvu patiesību, attaisnoja kādreizējo Ādažu pašvaldības policisti Andru Veipu, kura bija apsūdzēta par braukšanu alkohola reibumā.

2018.gada oktobrī Tiesnešu disciplinārkolēģija piemēroja piezīmi Jansonam par rupju nolaidību kādas citas lietas izskatīšanā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

KNAB Saeima Tiesnešu disciplinārkolēģija Uģis Magonis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam