12.marta municipālās vēlēšanas ieies vēsturē ar labējo spēku koalīcijas atgriešanos pie varas Rīgas domē un virkni skandāliem par vēlētāju balsu pirkšanu, kas noveda pie atkārtotām vēlēšanām Rēzeknē, kā arī kukuļošanas skandālu, vēlot Jūrmalas mēru – tika pavērts skats uz Latvijas politikas virtuvi visā tās “krāšņumā”.
Rīgā 18% ieguvušais “Jaunais laiks” saviem potenciālajiem partneriem labējā koalīcijā
pieprasa mēra posteni
, taču dažas dienas pirms balsojuma
tiek izplatītas ziņas
, ka Aksenoka uzturēšanās Vjetnamā un savlaicīga neizstāšanās no Kompartijas ir pārāk aizdomīga, lai tāds kandidāts kļūtu par mēru,
taču Aksenoku tomēr ievēl
.

Ap to pašu laiku Jūrmalā daži darboņi mēģina dot 20 tūkstošus eiro deputātam Ilmāram Ančānam, lai tas balsotu par Latvijas Pirmās partijas mēra kandidātu Juri Hlevicki. Ančāns atsakās un seko virkne arestu un uzpeld virkne interesantu faktu.

Martā pēc pozitīva Saeimas balsojuma uz pieciem gadiem amatā noturas ģenerālprokurors Jānis Maizītis, un beidzas jau visu februāri ilgušās publiskās debates par Maizīša kā garanta lomu tam, lai taisnīgi un efektīvi tiktu izmeklētas “skaļās” krimināllietas – par to, kas patiesībā pieder Aivaram Lembergam un par to, kas patiesībā stāv aiz “Kempmayera”.

Dažas dienas pirms vēlēšanām piecu lielāko Latvijas būvfirmu apvienība iegūst tiesības apbūvēt Lucavsalu 650 miljonu latu apjomā. Tomēr pēdējā sēdē tiek noraidītsbūvnieku apvienības iesniegtais salas apbūves projekts, un stīvēšanās par šo nozīmīgo projektu pārceļas uz jaunās domes pleciem.

Marta sākumā Ādažos nodeg čipsu rūpnīca un nākas uz vairākiem mēnešiem apturēt ražošanu.

KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs par atrašanos darba vietā reibuma stāvoklī no amata atstādina izmeklētāju Ilmāru Bodi. Premjers Aigars Kalvītis atceļ šo lēmumu, izraisot Loskutova neapmierinātību par izpildvaras mēģinājumu ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas.

Martā tiek paziņots oficiālais 2004.gada IKP pieaugums – 8,5% - un tas ir straujākais atjaunotās Latvijas vēsturē.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševics norāda, ka inflācijas nekontrolēšana ir bīstama un kā vienu no instrumentiem iesaka “kredītu nodokli”,lai administratīvi bremzētu valsts iedzīvotāju pārlieku lielo vēlmi sagrābties kredītus.

Pēdējā instance atstāj spēkā reālu cietumsodu bijušajam Valmieras rajona priekšsēdētājam Jānim Miglavam, kurš 1999.gadā dzērumā nobrauca meiteni, tādējādi pieliekot punktu vienai no šokējošākajām un tiesu varas reputācijai kaunpilnākajām epopejām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!