Gatavojot Latvijas pieteikumu Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) naudas sadalei, Latvijas komercmediji sagatavojuši četrus projektus digitālajai transformācijai par kopējo summu vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā. Mediju pieteikumu trešdien, 28. aprīlī, uzklausīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kura vienojās konceptuāli atbalstīt šo pieteikumu, nosūtot attiecīgas vēstules ministrijām.
Mediju nozares vārdā komisijā prezentējot kopējo redzējumu, AS "Delfi" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs raksturoja situāciju reklāmas tirgū – Latvijas mediju reklāmas ienākumi 2008. gadā bija 138 miljoni eiro, bet 2020. gadā vairs tikai 68 miljoni eiro, kas nozīmē divpadsmit gadu laikā samazinājumu uz pusi. Līdzās tam jāskata interneta milžu "Google" un "Facebook" ienākumi no importa un eksporta – uz Latvijas iedzīvotājiem orientēta reklāma un Latvijas uzņēmumu reklāma šajās vietnēs – Latvijas tirgū bija 225 miljoni 2020. gadā. Abi šie lielie uzņēmumi ir ļoti veiksmīgi atņēmuši Latvijas medijiem reklāmas ienākumus, vienlaikus nemaksājot nodokļus un nealgojot darbiniekus Latvijā. "Faktiski mēs redzam, ka nauda aizplūst uz ārzemēm," piebilda Kuzikovs.
Kuzikovs raksturoja trīs aktuālākās mediju industrijas problēmas – tehnoloģiskā un zināšanu plaisa starp medijiem, tirgus fragmentācija un nespēja paātrināt digitālo abonentu pieaugumu, kā arī viena neatkarīga avota starpmediju auditoriju pētījumiem trūkums. Mediju nozare kopīgi sagatavojusi redzējumu šo problēmu risinājumam, kam būtu nepieciešami līdzekļi vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā.
Kā iemeslu tehnoloģiskajai un zināšanu plaisai starp medijiem Kuzikovs minēja to, ka pēdējo desmit gadu laika tādi mediji kā "TVNET" un "Delfi" ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus savu portālu attīstībā, kamēr drukātie un mazie lineārie mediji bijuši spiesti balansēt starp investīcijām esošajās un jaunajās – digitālajās tehnoloģijās. Rezultātā tagad redzamas divas līdz trīs attīstītas platformas, kas pārsvarā pieder lieliem Baltijas līmeņa mediju holdingiem – "Postimees group", "Express Grupp", "All Media Baltic" un tehnoloģiski vājus vietējos drukāto un lineāro mediju portālus.
Šīs problēmas risinājumu mediji saredz Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) sagatavotajā projektā – kopīga platforma mediju satura digitalizācijai, kas ļaus akumulēt interneta reklāmas ienākumus vietējiem medijiem, kā arī sāks drukāto abonentu transformāciju par digitālajiem abonentiem, kā arī biedrības "Valmieras Biznesa un Inovāciju Inkubators" projektā "Mediju digitālās kompetences centrs", kas mazinās zināšanu un kompetenču plaisu.
"Faktiski preses izdevēji plāno izveidot digitālu platformu, kur visi mazie mediji varētu izvietot savas ziņas un saturu, bet kompetences centrs izglītotu mazos medijus, kā pareizāk izmantot digitālos resursus," skaidroja Kuzikovs.
Tirgus fragmentācijas un nespējas paātrināt digitālo abonentu pieaugumu problēmas būtība ir tas, ka Latvijas mediji ir digitālās abonēšanas attīstības sākumposmā. Kamēr Igaunijā digitālo abonentu skaits jau ir mērāms vairāk nekā 100 000, Latvijā tas nesen pārsniedza tikai 10 000. Lai gan digitālā abonēšana ir mediju nākotne, daudzi, it īpaši mazie, vietējie mediji nevar atļauties sākuma investīcijas maksājumu blokā un ielogošanas datubāzes ieviešanā.
Problēmas risinājumu mediju nozare redz līdzīgu kā Francijā un Portugālē, kur to atrisināja ar kopīgu tehnoloģiju ieviešanu un datu apmaiņu starp vietējiem medijiem. Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) piedāvā ieviest līdzīgu tehnoloģiju "Mediju pasi", kas digitālās abonēšanas attīstībā ļaus ietaupīt no divus līdz piecus gadus un sasniegt 100 000 kopīgo abonentu skaitu jeb 5,6 miljonu eiro ienākumus triju gadu laikā no projekta pabeigšanas datuma. Projekta būtību Kuzikovs skaidroja kā vienotu tehnoloģisku standartu tam, kā cilvēki ielogojas un maksā par saturu.
"Tas nozīmē, ka katrs medijs saglabās neatkarīgu cenu politiku, bet tad, kad, piemēram, "Delfi" lasītājs ielogojas, ja viņš grib lasīt arī "Neatkarīgas Tukuma ziņas", tad viņam nav dati jāievada par jaunu, jo tie jau zināmi. Šī tehnoloģija mums ļautu ļoti ātri panākt Igauniju, kur ir 150 tūkstoši digitālo abonentu," teica Kuzikovs.
Trešās problēmas – viena neatkarīga avota starpmediju auditoriju pētījuma trūkums – būtība ir tāda, ka patlaban ir pieejami dažādu metožu pētījumi par Latvijas mediju auditorijām, bet diemžēl dažiem no tiem pētīšanas tehnoloģijas pēc būtības nav mainījušās gadu desmitiem. Turklāt nav skaidras atbildes par starpmediju auditorijām, un bez šādiem datiem nav iespējams piesaistīt ārzemju reklāmdevēju investīcijas, kas izvēlas tehnoloģisko gigantu "Google" un "Facebook" platformas kā datu ziņā daudz pārbaudītākus risinājumus.
Šīs problēmas risinājumam projektu piedāvā pētniecības uzņēmums "Gemius Latvija", veidojot starpmediju auditoriju pētījumu – "Cross-media" dati. Iegūtie dati Latvijas medijus padarīs daudz pievilcīgākus ārzemju reklāmdevēju acīs, kas atspoguļosies reklāmas ienākumu pieplūdumā. Tas arī ļaus atteikties no nepieciešamības finansēt dažādus atsevišķus pētījumus katram medijam, bet pētīšanas metodika atbildīs jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām, paskaidroja Kuzikovs.
"Tas ļaus veiksmīgāk cīnīties pret "Facebook" un "Google", jo problēma ir ļoti vienkārša – Polijā ir kāda liela uzņēmuma reģionāls birojs, kuram ir daudz vienkāršāk izvietot trīs vienāda formāta banerus "Google", nekā iedziļināties, kurš Latvijā ir radio numur viens, kā tā auditorija krustojas ar televīziju un internetu," sacīja Kuzikovs.
Kuzikovs uzsvēra, ka ir pārdomāta un iecerēta šo platformu mijiedarbība, un tās varētu izmantot arī citi digitālā satura veidotāji. "Piemēram, ja Jaunais Rīgas teātris plāno veidot savu seriālu, tas mierīgi var izmantot kādu no šīm platformām un tirgot savu saturu abonentiem, vienlaikus redzot, cik daudz cilvēku to skatās," stāstīja Kuzikovs.
Patlaban aprēķinātas nepieciešamās izmaksas vienotai platformai mediju satura izplatīšanai ir 980 tūkstoši, Mediju digitālās kompetences centram digitālo prasmju attīstībai, kas palīdzēs praktiski veikt digitālo transformāciju, – 1,5 miljoni eiro, "Cross-media" mediju auditorijas datiem – 1,385 miljoni eiro un Mediju pasei – reģistrēto lietotāju datubāzei ar maksājuma datiem, ar kuriem apmainās visi Latvijas mediji, – 500 tūkstoši eiro. Kopējā nepieciešamā summa ir 4 365 000 eiro.
"Laika ziņā projektu realizācijai nepieciešami kopumā divi gadi, lai izveidotu jaunu vidi, kurā būs dati, digitālie abonenti un jebkurš medijs varēs izmantot ļoti attīstītas tehnoloģijas," atzina Kuzikovs.
Diskusijas gaitā pēc mediju plānu prezentācijas Saeimas komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš pauda prieku, ka mediju nozare spējusi vienoties un "stāv viens par visiem, visi par vienu".
Atbalstu šādiem projektiem pauda gan Kultūras ministrijas, gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi, kas piedalījās komisijas sēdē.
LRA vadītāja Baiba Liepiņa piebilda, ka šiem projektiem ir pārnozaru efekts un ieguvēji no tiem būs arī citi Latvijas uzņēmumi, tāpēc ietekmes uz tautsaimniecību būs daudz plašāka.
LPIA pārstāvis Guntars Līcis, runājot par reģionālajiem medijiem, atzina, ka tiem nav resursu digitalizācijai, lai gan tā ir iespēja piesaistīt lasītājus nākotnē. "Šī platforma būs tā vieta, kas man piedāvās istabu, ja man nav pašam savas, kurā es ieeju un kur man ir visi instrumenti, ar ko strādāt. Tā ir vieta, kur katrs pēc savas attīstības pakāpes var iegūt tos rīkus, kuru viņam trūkst. Tā ir tā galvenā lieta, kas mums ir nepieciešama," vienotās platformas priekšrocības skaidroja Līcis, uzsverot, ka šī ir Latvijā unikāla lieta, jo mediju vide vienojusies savstarpēji, liekot kopā ieceres un pūles.
Kultūras ministrijas pārstāve Zanda Saulīte norādīja, ka Ekonomikas ministrijai un Kultūras ministrijai ir dots uzdevums līdz 29. aprīlim sagatavot piedāvājumu, kā šī mediju atbalsta programma varētu izskatīties, un informēt Finanšu ministriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
