Meitu neredzēsi! Latviju soda par tiesu nespēju septiņus gadus starp vecākiem 'sadalīt' bērnu

Edgars un Inga (sievietei vārds mainīts) apprecējās "pa kluso". Londonā. Ingas vecāki piedāvāja mitināties Cēsīs, dzimtas privātmājā. Edgars (attēlā) bija konceptuāli pret – jāveido pašiem sava ģimene, nevis jādzīvo pie senčiem. Kad meita Sofija (vārds mainīts) piedzima, ģimene sāka dzīvot Baložos, vēlāk Saldū, kas ir Edgara dzimtā puse. Kad Sofija bija pavisam maza, Inga nolēma kopā ar bērnu pārcelties pie mātes uz Cēsīm. Pāra ikdienā nebija skandālu, drīzāk – daudz kompromisu, un viens no tiem – meita dzīvos ar mammu Cēsīs. "Kad viņa teica, ka meitu neredzēšu, pie sevis nodomāju, ka tās ir emocijas, – demokrātiskā valstī taču tas nav iespējams," atceras Edgars Kronbergs.

Pēc pārcelšanās Inga vairs neatbildēja uz zvaniem. Ar Cēsu bāriņtiesas iesaisti tika sarunāta tikšanās ar meitu. Inga bāriņtiesai solījusi, ka Edgars varēs satikt meitu, pat pa nakti varēšot palikt, taču tas nenotika. Inga pirms plānotās tikšanās iesniedza prasību tiesā par pagaidu tiesisko aizsardzību pret vardarbību un laulības šķiršanu. Inga stāsta, ka pirms laulības šķiršanas piedāvājusi izmantot pāru/ģimenes terapiju, no kā Edgars atteicies. Aizsardzību tiesā prasījusi, jo vīrs bijis "vardarbīgs gan pret mani, gan bērnu", Inga stāsta.

Sievasmāte pa vidu pat naktskreklā

Tiesa lēma, ka tēvs nedrīkstēs kontaktēties ar meitu piecus mēnešus. "Neesmu bijis pret sievu vardarbīgs! Bet tiesa tam notic," saka Edgars un norāda, ka tiesiskās aizsardzības gadījumā ceļš ir īss – advokāts, prasība, tiesa. Otrai pusei nav iespējas sniegt savu redzējumu. Edgars piesaistīja juristu, lēmumu pārsūdzēja, un pēc pieciem mēnešiem tiesa atcēla tiesisko aizsardzību un noteica pagaidu kārtību, kā tēvs var satikt meitu. Devās uz bērnudārzu satikt meitu, kura rāpās klēpī un tēti apskāva, – tas lasāms bērnudārza metodiķes ziņojumā.

Lai arī tiesa paredzēja meitas tikšanās ar tēti sestdienās, tās