Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbs jau ilgu laiku ir bijis traucēts – pēc jauna personu apliecinoša dokumenta rundā nākas gaidīt nu jau pat mēnešiem. Dienās, kad PMLP jau šobrīd izsludina apkalpošanu bez pieraksta, gan vērojama liela drūzmēšanās, taču dienestā “dzīvo rindu” uzskata par optimālu risinājumu, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto”.
Piemēram, 29. aprīlī, rinda pie PMLP 1. nodaļas Čiekurkalnā jau ilgi pirms iestādes darba laika stiepās lielā lokā gar ēku, un pēdējiem atnākušajiem nemaz nebija garantijas pie pakalpojuma tikt.
Neraugoties uz to, PMLP ieskatā dzīvā rinda būs optimāls risinājums, vēsta raidījums. Pēc pieredzes tā tiek apkalpoti vairāk cilvēku. Pēc pieraksta cilvēki dažkārt nemaz neatnākot. Dzīvās rindas gadījumā jau no rīta atkarībā no darbinieku skaita pārvaldē aplēš, cik cilvēkus konkrētajā dienā var apkalpot, un sanākušajiem izdala numuriņus, lai lieki nav jāgaida. Parasti rīta pusē tas jau esot skaidrs. Un tā būšot arī tad, ka šādas rindas atkal būs ikdiena.
"Būs varbūt gadījumi, kad mēs varam atvērt mūsu numuriņu sistēmu [vēlāk vēlreiz] – jā, lūdzu, ja jūs te esat gadījies un mēs varam vēl apkalpot, varbūt tā arī izdodas. Bet skatoties no pieredzes Rīgā, Rēzeknē, Ogrē, mēs [jau no rīta] skatāmies, cik var maksimāli apkalpot," raidījumam teikusi PMLP priekšniece Maira Roze.
Tāpat LTV raidījums "de facto" noskaidrojis, ka rindā pēc pases vai ID apliecībām šobrīd pieraksts iespējams jau vairs tikai vasaras otrajā pusē. Risinājumu meklēšana sākusies tagad – pirmos uzlabojumus sola vasarā, bet joprojām nav skaidrs, vai ilgtermiņā tiks atrisināta viena no galvenajām problēmām – darbinieku pārslodze iepretim nepietiekamajam atalgojumam.
Par to to, cik ilgi šobrīd jāgaida vienā no Rīgas klientu apkalpošanas nodaļām aprīļa pēdējā nedēļā pārliecinājās rīdziniece Liāna Āboliņa-Ābola. Nevarējusi sazvanīt iestādi pa telefonu, atnākusi, lai pases izgatavošanai pierakstītos klātienē: "Tā kā es tepat blakus dzīvoju, es domāju, ienākšu un pavaicāšu. Man personīgi tas nav, manai paziņai. Un tā es viņu pierakstīju 11. augustā."
Lai pierakstītos ID un pases saņemšanai nu jau vajadzīgi pat vairāk nekā trīs mēneši. Elektroniskā pieraksta iespēja nesniedzas tālāk par diviem, tādēļ pierakstīties internetā ir teju neiespējami – brīvas vietas praktiski nerāda.
Šādas problēmas PMLP ir jau ilgāku laiku – periodiski vismaz no pērnā gada vasaras. Turklāt pasu un ID karšu izsniegšana nav vienīgais iestādes pakalpojumus. Tās pārziņā ir arī iebraucēju, patvēruma meklētāju un bēgļu dokumentu formēšana.
Lai atslogotu PMLP Ukrainas bēgļu pieplūduma laikā, daļa no iestādes funkcijām, piemēram, personas kodu piešķiršana, nodota arī pašvaldībām, atgādina raidījums.
PMLP šo krīzi skaidro ar slodzes pieaugumu ik pēc 10 gadiem, kad lielai daļai cilvēku jāmaina dokumenti, kovida dīkstāves ietekmi, kā arī karu Ukrainā.
Tādēļ daudzi steidz nodrošināties ar dokumentiem – gada laikā izsniegto dokumentu skaits audzis vairāk nekā divkārt. Piemēram, 2021. gada martā izsniegti 23 tūkstoši dokumentu, šogad – gandrīz 60 tūkstoši. Tikmēr darbinieki ir pārslogoti un zemu atalgoti, vēsta "de facto".
Jauniem darbiniekiem sola 675 eiro pārbaudes laikā un 795 pēc tam – pirms nodokļiem. Valdības šīs nedēļas lēmumā par papildu naudu jaunajiem darbiniekiem gan redzams, ka alga varētu būt arī ap 1000 eiro, bet PMLP neslēpj, ka tāda tā nebūs.
"Jā, mums ir iespēja it kā ar lielāku algu pieņemt šobrīd uz šīm vietām. Bet mēs nevaram pieņemt no ārpuses darbiniekus par algu, ko mūsu darbinieki jau veic par mazāku samaksu. Jo tas būtu ļoti netaisnīgi pret mūsu darbiniekiem, kas apmācīs šos jaunos, strādās intensīvi katru dienu, un viņiem būtu mazāka alga nekā jaunpienācējām," raidījumam saka Roze.
Valdības lēmumā minētā ir maksimālā pieļaujamā summa attiecīgajiem amatiem, bet iestādes kopējais budžets nav tāds, lai visiem darbiniekiem tā arī maksātu. Šogad gan ieviesta prēmiju sistēma par intensīvāku darbu, tomēr tas nav ilgtermiņa risinājums. To atzinuši arī Saeimā, kur atbildīgajā komisijā aprīlī uzklausīja PMLP problēmas.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) , kuras pārraudzībā ir PMLP, norādījusi, ka, "strādājot pie 2023. gada budžeta, mēs no savas puses, Iekšlietu ministrija, ieliksim PMLP atalgojumu, kā pirmo budžeta prioritāti. Tas, protams, negarantē, ka mēs pilnā apjomā saņemsim nepieciešamo finansējumu, vai vispār saņemsim, jo nevar zināt, kādi būs valsts resursi, kādas būs iespējas budžeta prioritātēm".
Iekšlietu ministrijā gan ir pārliecināti, ka ar papildu darbiniekiem, kā arī PMLP pakalpojumu sniegšanu pašvaldību klientu centros, ko vismaz trīs vietās Pierīgā arī tuvākajā laikā arī plānots ieviest, jau situācijai vajadzētu uzlaboties, ziņo "de facto".
Maija vidū klientu apkalpošanas nodaļās plānots atgriezties arī pie "dzīvajām rindām", kas šobrīd ir tikai izņēmuma kārtā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
