Mirušajiem gripas pacientiem pārsvarā bijušas hroniskas saslimšanas, izpētījuši epidemiologi  (27)

No tiem 36 pacientiem laboratoriski bija apstiprināta A tipa gripa. Pārsvarā visiem pacientiem bija viena vai vairākas hroniskas saslimšanas. No visiem reģistrētajiem nāves gadījumiem 31 pacients nebija vakcinēts pret gripu un sešiem pacientiem vakcinācijas statuss nav zināms.

Dati par mirstību liecina, ka vairāk nekā puse mirušo – 20 ir vīrieši. Visvairāk mirušo – 20 ir vecuma grupā no 60 gadiem, no tiem 12 cilvēki bija vecumā no 80 līdz 89 gadiem. Tiesa, gripa nesaudzēja arī jaunāka gadagājuma cilvēkus, trīs pacienti bija vecumā no 30 līdz 39 gadiem un pieci – no 40 līdz 49 gadiem.

SPKC norāda, ka joprojām iesaka vakcināciju pret gripu, jo īpaši riska grupu pacientiem, piemēram, maziem bērniem līdz divu gadu vecumam, grūtniecēm, senioriem virs 65 gadu vecumam, kā arī pacientiem ar hroniskām saslimšanām.

Par saslimstību ar gripu pēdējās nedēļas laikā SPKC norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, nedaudz samazinājies to pacientu skaits, kuri vērsušies ģimenes ārstu praksēs pacientu skaits akūto augšējo elpceļu infekciju (AAEI) gadījumos, taču vairāk pacientu vērsušies pneimonijas gadījumos.

Tāpat arī epidemiologi noskaidrojuši, ka saslimstība ar gripu, AAEI un pneimoniju palielinājusies to iedzīvotāju vidū, kuri pārkāpuši pāri 65 gadu vecuma slieksnim.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs infektologs, hepatologs Māris Liepiņš portālam "Delfi" norāda, ka šī sezona īpaši neatšķiras no pagājušās sezonas, tiesa, tuvākajās pāris nedēļās prognozējama vēl augsta saslimstība ar gripu, kas pēcāk varētu kristies. "Slimnīcā parasti nonāk pacienti ar smagām blakusslimībām. Biežāk komplikācijas ir tiem, kuriem ir citas hroniskas slimības. Viņiem ir daudz grūtāk panest gripu, biežāk pievienojas pneimonija, kas var beigties bēdīgi," skaidro Liepiņš.

Arī viņš izsaka cerību, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri pieder riska grupām, vakcinēsies, kā to dara arī citās Eiropas valstīs. "Jo šiem cilvēkiem palīdzēt ir diezgan grūti. Piemēram, pacientiem ar sirds, plaušu, nieru, aknu hroniskas saslimšanu, cukura diabētu un paaugstinātu ķermeņa svaru gripa norit smagāk un ar lielu komplikāciju risku," uzsver Liepiņš.

Par slimnīcās nokļuvušiem pacientiem gripas vai gripas izraisītas pneimonijas gadījumos SPKC ziņojušas visas 11 gripas monitoringā iekļautās stacionārās ārstniecības iestādes. Kopā bija stacionēti 253 pacienti, no tiem 31% slimnīcā nonāca ar diagnozi gripas izraisīta pneimonija.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu stacionēto pacientu skaits ar diagnozi gripa nedaudz samazinājies jeb par 10 6,5%, savukārt hospitalizēto pacientu skaits ar diagnozi gripas izraisīta pneimonija bijis līdzīgs iepriekšējās nedēļas pacientu skaitam.