Holokausta piemiņa un izpēte ir mūsu morālā un politiskā apņemšanās, uzrunājot klātesošos Rīgas geto ieslodzīto iznīcināšanas 80. gadadienai veltītajā piemiņas brīdī Rumbulas memoriālā, pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
"Holokausta piemiņa un vēsturiskā izpēte ir mūsu morālā un politiskā apņemšanās. Mēs par to stingri iestājamies gan savā valstī, gan starptautiski. Lai nepieļautu kaut kā līdzīga atkārtošanos, ir ne tikai jāzina, bet jāanalizē šo šausminošo traģēdiju cēloņi. Jāzina, ka šķietami bezcerīgās situācijās ir iespējas pretoties, kā to arī Latvijā darīja ebreju glābēji," norādīja spīkere.
Mūrniece sacīja, ka pirms 80 gadiem, kad savu neatkarību zaudējusī Latvijas valsts nebija spējīga aizstāvēt savus pilsoņus no svešu varu patvaļas tās teritorijā, vienu no nežēlīgākiem noziegumiem pret cilvēci izvērta valdošais nacistu režīms.
"Ebreju tautības Latvijas pilsoņu un no citām Eiropas valstīm atvesto ebreju slaktiņš notika šajā vietā – Rumbulā. Tā ir ebreju tautas traģēdija, tā bija un ir Latvijas traģēdija," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, godinot Rumbulas mežā bojāgājušos un paužot līdzjūtību ebreju tautai kopumā un ģimenēm, kuru piederīgie palika masu kapos.
"20.gadsimts diemžēl ir bijis cilvēku pašu izraisītu globālu katastrofu gadsimts, apmātības ar varu un visatļautības laiks, kurā sagādātas ciešanas miljoniem cilvēku, un šajā katastrofu virknē ierindojas un izceļas kaunpilnā holokausta traģēdija," pauda Mūrniece.
Mūrniece atzīmēja, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvijā atkal bija iespējams pievērsties neangažētai pagātnes izpētei. "Mūsu vēsturnieki un rakstnieki izgaismo šo vēstures lappusi zinātniskos un literāros darbos, mūsu kinorežisori veido filmas. Mēs pētām, glabājam liecības un izglītojam sabiedrību par holokausta noziegumiem," pauda Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot arī muzeju lomu Latvijas okupācijas laika notikumu atainošanā.
"Rīgas geto traģēdiju pirms 80 gadiem mēs nebijām spējīgi novērst. Tas ir un paliek kauna traips uz to sirdsapziņas, kas to organizēja. Bet tas, ko mēs varam, ir atcerēties, pieminēt, izglītot un darīt visu, lai nekas līdzīgs neatkārtotos," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Ar uzrunu Rumbulas memoriālā, pieminot Rīgas geto ieslodzīto iznīcināšanas 80. gadadienu, piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits. Viņš uzsvēra, ka "Latvijai šie notikumi ir nesuši pārāk lielu traģēdiju, pārāk lielas sāpes un cilvēciskas ciešanas, tādēļ mēs joprojām uzturam šo pagājušā gadsimta vēsturi dzīvā atmiņā. Tas ir mūsu pienākums. Holokausts – ebreju katastrofa Latvijā – ir mūsu zemes un mūsu tautas vēstures daļa."
"Diemžēl pagājušā gadsimta rēgi nav nekur izgaisuši un turpina atkal un atkal atgādināt par sevi arī 21. gadsimtā. Neiecietība, antisemītisms, rasu naida kurināšana, konflikti un karadarbība mums tuvos un tālos pasaules reģionos nav tikai pagātne," norādīja Valsts prezidents.
"Cik īsa atmiņa ir cilvēcei? Vai II Pasaules kara notikumu ainas ir pavisam pagaisušas? Vai tas netiek pienācīgi mācīts skolās? Vai mēs nepietiekoši par to runājam? Šie jautājumi ir aktuāli šodien, tāpat kā viens no svarīgiem jūdaisma konceptiem "Tikkun ha-olam" (Pasaules salabošana), kā nozīmi spējam jo skaidrāk izprast šajā piemiņas brīdī Rumbulas memoriālā," turpināja Levits.
Viņš uzsvēra, ka šie notikumi nekad nedrīkst pagaist no mūsu vēsturiskās atmiņas: "Tie ir brīdinājums arī tiem, kuri šodien domā citādāk, kuri domā, ka šie notikumi var tikt aizmirsti, ka mēs varam sākt lappusi no jauna. Nekas netiek aizmirsts!"
Rumbulā notika viena no lielākajām ebreju masu slepkavošanam Eiropā, atzīmēja Rīgas Ebreju kopienā. Divu akciju laikā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Rumbulas mežā nacisti un viņu vietējie atbalstītāji nošāva vairāk nekā 25 000 Rīgas geto ieslodzīto, kā arī ap tūkstoti no Vācijas deportēto ebreju.
Rīgas geto izveidei nacistu okupācijas vara atvēlēja teritoriju Maskavas forštatē, kur līdz 1941. gada oktobra beigām tika nomitināti aptuveni 30 000 ebreju, apkārt tika nostādīta sardze, geto iemītnieki tika pilnībā izolēti no pārējiem Rīgas iedzīvotājiem, kā arī nodarbināti spaidu darbos.
Novembra beigās tika veikta selekcija, atlasot aptuveni 4500 par darbspējīgiem atzītos ebrejus - pārsvarā jaunus vīriešus. Pārējie geto ieslodzītie, starp tiem vairāk nekā 5000 bērnu, tika nošauti Rumbulas mežā, atzīmēja kopienā.
Pieminot Rumbulā noslepkavotos ebrejus, no pulksten 18 līdz 21 pie Brīvības pieminekļa notiks svecīšu nolikšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
