Lai stiprinātu valsts drošību, ar vairākiem uzvārdiem vēl jāpapildina Latvijā nevēlamo personu jeb tā dēvētais "persona non grata" saraksts, uzskata Nacionālas Apvienības (NA) valdes loceklis Imants Parādnieks.
NA valde lēmusi rosināt būtiski papildināt Latvijas nevēlamo personu sarastu un deleģējusi to virzīt izskatīšanai Saeimā NA valdes loceklim, Saeimas deputātam un Nacionālās drošības komisijas sekretāram Jānim Dombravam, portālu „Delfi" informēja Nacionālajā apvienībā.
"Raugoties uz situāciju Ukrainā, mūsu pienākums ir rūpēties, lai Latvijas robeža nav caura. Visiem, kas saistīti ar ieroču izgatavošanu un tirdzniecību un Kremļa propagandu, ieejai Latvijā jābūt slēgtai," atzīmējis Parādnieks.
„Persona non grata" sarakstā iekļaujams "Уралвагонзавод" ģenerāldirektors Oļegs Sijenko, Krievijas valsts aģentūras "Россотрудничество" vadītājs Konstantīns Kosačevs un "Уралхим" un tā Latvijas filiāles "Uralchem" īpašnieks Dmitrijs Mazepins.
NA atzīmē, ka "Уралвагонзавод" ir viens no Krievijas lielākajiem ieroču un kara tehnikas ražotājiem, kas Latvijā nodibinājis pārstāvniecību "UVZ Baltija", kas ceļ vagonbūves rūpnīcu Jelgavā.
Tikmēr Mazepins ne vien pamanījies Rīgas pievārtē uzcelt minerālmēslu pārkraušanas termināli "Riga Fertilizer Terminal", bet arī strādāt "Уралкалий" valdē kopā ar Sergeju Čemezovu, kas jau ir iekļauts ne vien Latvijas, bet arī ASV un vairāku Eiropas valstu "persona non grata" sarakstā. Viņš ir viens no Putinam tuvākajiem cilvēkiem un valstij piederošā uzņēmuma "Rostehnologii" vadītājs. Čemezovu publiski mēdz dēvēt par galveno noteicēju Krievijas militārajā rūpniecībā.
Parādnieks norāda, ka ir pamats domāt, ka, piemēram, Krievijas valsts aģentūras "Россотрудничество" sniegtajam finansējuma dažādiem krievu kultūras un izglītības centriem ārpus Krievijas robežām nav nemaz tik šķietami nevainīgi mērķi. Iespējams, šīs valsts organizācijas pārstāvji nodarbojas ar spiegošanu un Kremļa propagandas izplatīšanu.
"Mūsdienās karā izmanto ne tikai fiziskos ieročus, bet ar propagandu. Tā ir acīmredzama Kremļa pieeja, ko apliecina Putina retorika. No vienas puses it kā atsaucot armiju no Ukrainas pierobežas, bet no otras puses norādot, ka Krievija aizstāvēs ikviena krieviski runājošā tiesības jebkurā pasaules malā, ja saņems šādu pieprasījumu", atzinis Parādnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
