Foto: DELFI
Darba devējam – medicīnas iestādei – nav tiesiska pamata iegūt, glabāt vai publisku padarīt informāciju par mediķiem, kas saņēmuši vakcīnu, jo šī informācija uzskatāma par pacienta datiem, ko izpaust nav atļauts – tā, pieļaujot iespējamību, ka pacients, pierakstoties pie ārsta, varētu vaicāt vai ārsts ir vakcinējies pret Covid-19, portālam "Delfi" norāda Datu valsts inspekcijā (DVI).

DVI skaidro, ka informācija par personas veselības stāvokli (piemēram, persona ir inficēts ar noteiktu vīrusu vai nav), kā arī vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid-19 Vispārīgās datu aizsardzības regulas izpratnē ir īpašo kategoriju personas dati.

Savukārt informācijas iegūšana, iekļaušana dokumentos un pēc tam lietvedības sistēmā (kartotēkā) vai šādas informācijas glabāšana elektroniskajā sistēmā ir personas datu apstrāde.

Apstrādāt informāciju par personu (konkrētajā gadījumā medicīnas personāla darbinieku) veselību drīkst tikai Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. pantā noteiktajā kārtībā.

Minētais pants nosaka, ka ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, veselības u.c. datus.

Tomēr tam ir vairāki izņēmumi, piemēram, apstākļi, ja pati persona šos datus par sevi ir publiskojusi vai ir devusi atļauju to apstrādei. Tāpat datus var apstrādāt, ja sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem.

Tomēr, kā uzsver DVI, pirms apstrādes uzsākšanas nepieciešams saprast, vai tā būs pamatota.

Piemēram, arī Ministru kabineta "Vakcinācijas noteikumi" paredz, ka arodinfekcijas novēršanai darbiniekus obligāti vakcinē pret šādām infekcijas slimībām: B hepatītu, trakumsērgu, ērču encefalītu un dzelteno drudzi.

Savukārt minēto noteikumu 31.4. un 31.5. apakšpunkts nosaka, ka darba devēju un izglītības iestāžu vadītāju pienākums ir kontrolēt darbinieku vakcināciju atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītajai shēmai un pārbaudīt potēšanas pases, kā arī ne mazāk kā 10 gadus glabāt arodinficēšanās riskam pakļauto darbinieku sarakstus un dokumentus par attiecīgo darbinieku vakcināciju un laboratoriskajām pārbaudēm, hepatīta arodinficēšanās riska gadījumos dokumentu glabāšanas laiks ir 40 gadu.

Minētie noteikumi neparedz obligātu vakcināciju pret Covid-19, līdz ar to darba devējam nav tiesības uzlikt par pienākumu darbiniekiem vakcinēties pret Covid-19 vai apstrādāt iepriekšminēto informāciju par vakcinācijas saņemšanu.

"Uz mediķiem ir attiecināmi tie paši nosacījumi attiecībā uz pacientu tiesību aizsardzību, kā uz visiem pārējiem cilvēkiem, līdz ar to informācijas publicēšana par to, kurš mediķis ir vakcinējies un kurš nē, būtu viņu pacientu datu izpaušana," skaidro DVI.

Datu valsts inspekcija šobrīd nekonstatē, ka darba devējam (medicīnas iestādei) pastāv tiesiskais pamats šādu informāciju apstrādāt, tai skaitā, iegūt un glabāt, vai publiski padarītu pieejamu informāciju par mediķiem, kuri ir saņēmuši vakcīnu, gan ārstniecības iestādes apmeklētājiem, gan konkrētās iestādes tīmekļvietnes apmeklētājiem.

Pacientu datu izpaušana ir iespējama tikai, ievērojot Pacientu tiesību likuma noteikumus. Pirms noteikta regulējuma ieviešanas (iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem), būtu izvērtējams cilvēktiesību aizskārums katram konkrētam cilvēkam un nolūku/rezultātu, kas tiek sasniegts, padarot publiski pieejamu informāciju par katra konkrēta mediķa vakcināciju.

Savukārt Veselības ministrijā portālam "Delfi" skaidro, ka ārstniecības personas pienākums, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumu, ir novērst risku pacientam inficēties ārstniecības iestādē un tas neattiecas tikai uz Covid-19 vīrusu.

"Ir noteiktas prasības ārstniecības iestādēm un personālam, kas jāievēro, tostarp individuālās aizsardzības līdzekļu lietošana, telpu, virsmu dezinfekcija un telpu vēdināšana. Tāpat arī pacientam, ierodoties ārstniecības iestādē, ir jāseko norādēm un prasībām," norāda ministrijā.

Pašlaik, pamatojoties uz zinātniskajiem pētījumiem, nav vēl pilnībā izpētīta vīrusa transmisija starp vakcinētiem cilvēkiem. Vakcīna pasargā no smagas slimības gaitas, taču netiek izslēgts, ka arī vakcinēts cilvēks var būt vīrusa pārnēsātājs. Līdz ar to, vienīgā drošā iespēja jebkuram cilvēkam ir vakcinācija, skaidro ministrija.

Jau vēstīts, ka valdība ceturtdien arī izskatīja informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka pret Covid-19 vakcinētājiem iedzīvotājiem ar laiku varētu tikt ieviestas papildu priekšrocības.

Tomēr Tieslietu ministrija norāda, ka vakcinācija pret Covid-19 pašreizējos apstākļos ir brīvprātīga un netiek paredzēti papildu ierobežojumi personām, kuras nebūs vakcinējušās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!