No 57 Eiropas Savienības (ES) līmenī īpaši aizsargājamām Latvijas dabas dzīvotnēm 49 ir nelabvēlīgā stāvoklī, bet 47 ir novērota lejupejoša, negatīva virzība. Slikti iet mežu biotopiem - tajos visos vērojamas negatīvas izmaiņas, skaidro nevalstiskā dabas aizsardzības organizācija. Nelabvēlīgā stāvoklī atrodas arī 60% sarakstā iekļauto augu un dzīvnieku sugu.
Aptuveni 2000 lapaspušu biezais pētījums par Latvijas īpaši aizsargājamās dabas stāvokli, ko LDF, pieaicinot 28 vadošos dzīvotņu un sugu ekspertus, sagatavojis pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pasūtījuma, ir ES prasība un instruments, lai sekotu dalībvalstu panākumiem savas dabas sargāšanā. Šāds pētījums valstīm ir jāsagatavo ik pa sešiem gadiem.
Ar pilnu ziņojumu var iepazīties šeit.
Dabas rakstainais tautastērps
"Rakstains sens tautastērps pret neilona treniņbiksēm," tā īpašo biotopu vērtību dabā ilustrē LDF pārstāvis Viesturs Lārmanis.
Aizsargājamās dzīvotnes ir dabas dabiskākā, pirmatnīgākā daļa, tajās ir liela augu un dzīvnieku dažādība, kas ārpus tām nepastāv. Tas ir kā mugurkauls, ap ko būvēt pārējo, skaidro biologs. No šīm teritorijām dabas retumi ar laiku var izplatīties tālāk, bet, ja dabu šajās vietās sekmīgi nesargās, tas neizdosies arī citur.
"Es diezgan droši varu teikt, ka tās ir mūsu Doma baznīcas, tie ir mūsu senlatviešu pilskalni vai vietas ar visbiezāko kultūrslāni, kuru arheologi vērtē kā visinformatīvāko par mūsu vēsturi," īpaši aizsargājamo biotopu nozīmi, kurā slēpjas visplašākā informācijas par dabu, skaidro biologs.
Pavasarī sāktā pētījuma objekts ir 57 dabiskās vai daļēji dabiskās ES aizsargājamās dzīvotnes un 114 sugas (augi, dzīvnieki), neiekļaujot putnus, kas tiek skatīti atsevišķi. Lai rezultāti būtu salīdzināmi ES līmenī, pētījumiem ir kopīgas vadlīnijas.
Katrai dzīvotnei ir fiksēti izejas dati, bet starptautiskās saistības nosaka, ka dzīvotnes un sugas nedrīkst sarukt. Ja dzīvotņu platība samazinās, sugas areāls un skaits sarūk, vērtējums ir slikts un starptautiskā apņemšanās saglabāt daudzveidību nav izpildīta. Tāpat pētījumā tiek vērtēta dzīvotņu ekoloģiskā funkcija un iekšējā struktūra, kā arī sugu labsajūta.
Ir meži, bet nav lidvāveres
Jaunākais ziņojums ir pirmā reize, kad oficiālos dokumentos fiksēts, ka no Latvijas pilnībā ir izzudusi lidvāvere, uzsver Lārmanis.
Mazais dzīvnieciņš, kas ir tipisks mežu masīvu iemītnieks, pirms nedaudz vairāk kā 100 gadiem bijis sastopams visos Latvijas novados. Interesanti, ka toreiz meži tagadējās Latvijas teritorijā bijuši divas reizes mazāk nekā šodien, norāda biologs. Visticamāk, ir mainījusies mežu iekšējā struktūra - tā ir daudz mazāk dabiska, skaidro Lārmanis. Daudzi meži tagad vairāk atgādina plantāciju un tajos ir daudz izcirtumu, kas sadala masīvu.
Lidvāverei ir nepieciešams mežs ar vecām apsēm, kurās ir dobumi ligzdu veidošanai. Latvijā apsei komerciālais ciršanas vecums ir 50 gadi, kamēr lidvāverēm piemērotās dzīvotnēs tās parasti ir ap 80 gadiem vecas, stāsta biologs.
Jāņem vērā, ka viens no faktoriem lidvāveres izzušanā ir arī klimata pārmaiņas, kuru dēļ nelielais zīdītājs pārvietojas tālāk uz ziemeļiem, uzsver valsts pakļautībā esošās DAP ģenerāldirektore Sandra Bērziņa.
Lidvāveres plaši pētītas Somijā un Igaunijā, un abas valstis ir secinājušas, ka populācija samazinās un meža biezokņa iemītnieks atkāpjas vairāk uz ziemeļiem, piebilst DAP ģenerāldirektores vietniece Gunta Gabrāne.
Iespējams, ja pēdējos 10 gadus būtu bijusi mērķtiecīga politika lidvāveres vides saglabāšanā, piemēram, necērtot mežus, situācija varētu būt citāda. Tomēr apgalvot, ka dzīvnieciņš būtu saglabāts, nevar, jo nekas tāds iepriekš nav darīts, atzīst Lārmanis.
Iespējas kādreiz nākotnē lidvāveri Latvijā reintroducēt ir niecīgas. Atjaunot šī meža iemītnieka populāciju ir mēģinājusi Somija, stāsta Gabrāne, tomēr tas ir beidzies bez rezultāta - nebrīvē dzimušie mazuļi nespēja iedzīvoties īstā mežā.
Kopumā no 114 ziņojumā apskatītajām sugām 68 atrodas nelabvēlīgā stāvoklī. Sugu saraksts mazāk liecina par daudzveidības kopainu, jo tajā ir iekļautas vairākas sugas, kas Latvijā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir bieži sastopamas, bet kādā no ES valstīm atrodas uz izplatības areāla robežas, tāpēc ir retas, piebilst Lārmanis.
Sarūk izcili daudzveidīgie zālāji
Īpaši drūmu ainu ziņojums atklāj par Latvijas dabiskajiem zālājiem - pļavām un ganībām, kas veido aptuveni 0.7% no valsts teritorijas. 60 - 80% no to kopējās platības ir izzušanas stadijā, uzsver LDF. Vērtīgās dzīvotnes tiek uzartas, ieaug krūmos, vai nepareizas apsaimniekošanas rezultātā zūd sugu daudzveidība, stāsta Lārmanis.
Parastā vidusmēra zālājā ir ap desmit augu sugu, bet izcilākajās dabiskajās pļavās nav tālu no 70 sugām uz kvadrātmetru, milzīgo atšķirību skaidro biologs.
"Ja mūsu paaudze viņus nenosargās tuvāko 10 - 20 gadu laikā, tad tie vienkārši pazudīs no Latvijas ar visu to, kas tur ir iekšā," brīdina LDF pētnieks.
Liela nozīme zālāju saglabāšanā ir Lauku attīstības programmai, caur kuru ES piedāvā līdzekļus dabas uzturēšanai un videi draudzīgas saimniekošanas veicināšanai, stāsta Lārmanis. Tomēr līdz šim Latvijai nav pārāk veicies ar līdzekļu apguvi un lietderīgu izmantošanu, viņš piebilst.
Vērtīgo zālienu saglabāšana lielā mērā ir atkarīgā no zemes īpašniekiem. "Nu, ja valstij vajag, tad lai viņa pļauj," Bērziņa raksturo daļas saimnieku attieksmi pret savā teritorijā esošo dabas bagātību. Ir daudz jāstrādā pie sabiedrības izglītošanas, lai cilvēki izjustu lepnumu par savā īpašumā esošām dabas pērlēm un saprastu, ka dabas bagātība ir nepieciešama mums pašiem, nevis valstij, uzskata ierēdne.
Zaļā valsts Latvija?
Pētījuma rezultāti norāda, ka dabas daudzveidība Latvijā samazinās, tikmēr bieži ir dzirdēti apgalvojumi, ka Latvija ir zaļa valsts, pat viena no zaļākajām pasaulē. Tam negrib piekrist Lārmanis, kurš šo uzskatu sauc par "maldīgu pārliecību".
Tieši šī maldīgā pārliecība par Latvijas īpašo unikalitāti un zaļumu pārējās pasaules kontekstā ir viens no galvenajiem faktoriem, kura dēļ savu dabu mums nav izdevies nosargāt, pieļauj dabas pētnieks.
"Ir ļoti interesanti, ka mēs domājam, ka esam milzīgi dabiskāki nekā citi," stāsta Lārmanis, norādot, ka Latvijā nav ne kalnu, ne tundru, kur nevar izvērst saimniecisko darbību. Gluži pretēji - Latvijā ik kvadrātmetrs ir pārvēršams ražojošā platībā. No valsts 6,4 miljonu hektāru lielās platības 1,5 miljoni ir nomeliorēti, bet viss pārējais jau pirms tam bijis uzarts un cirsts, skaidro biologs.
Visai Eiropai kopējais aizsargājamo dabas teritoriju tīkls "Natura 2000" norāda, cik daudz no savas dzīves telpas nācija velta dabai. Latvija ar aptuveni 12% sarakstā ir trešā no beigām (grafiks nr. 1). Ja salīdzina ES sarakstā iekļautās teritorijas plus katras valsts papildus brīvprātīgi aizsargājamo platību, Latvija izrādās pēdējā vietā, liecina 2012. gada ES dati (grafiks nr. 2).
Latvija ir arī starp līderēm Eiropā meža fragmentācijas (cik ātri meži zaudē saikni savā starpā) ātruma ziņā (grafiks nr. 3).
Dati palīdzēs sargāt dabu
Ziņojums izgaismo problēmas, taču arī sniedz precīzu situācijas vērtējumu, kas ir priekšnosacījums veiksmīgai dabas aizsardzībai, uzsver DAP ģenerāldirektore Bērziņa, aicinot rezultātus vērtēt kopējā kontekstā. Ikvienu sugu un biotopu ietekmē virkne faktoru, piemēram, izmaiņas lauksaimniecības politikā, klimata pārmaiņas un ar ekonomisko attīstību saistītas aktivitātes, viņa atgādina.
Daļa rezultātu ir nelabvēlīgi tāpēc, ka ir iegūti precīzāki dati, vai iepriekš to nav bijis vispār. Tāpat jāizšķir, kuras no pārmaiņām radušās bezdarbības, bet kuras darbības, piemēram, gadiem piekoptas lauksaimniecības politikas dēļ.
Tam, ka daļa izmaiņu radušās plašākas iegūtās informācijas dēļ, nevis darbības vai bezdarbības rezultātā, piekrīt arī Lārmanis. "Mēs vienkārši nezinājām, ka ir tik slikti," viņš raksturo. Tai pat laikā viņš pauž gandarījumu, ka kāda valsts iestāde pirmo reizi Latvijas vēsturē ir atzinusi, ka situācija ar dabas aizsardzību Latvijā ir slikta.
DAP jau divus gadus strādā pie vadlīniju izstrādes, kā un ar kādām metodēm būtu jāapsaimnieko "Natura 2000" teritorijas, lai tas dzīvotnēm nāktu par labu, skaidro Bērziņa. Vadlīnijām vajadzētu būt gatavām 2016. gadā.
Dabas daudzveidību saglabāt var tikai aktīvi iesaistoties visam valsts iedzīvotāju kopumam, nevis viena valsts iestāde, uzskata Gabrāne. Viņa norāda, ka dabas daudzveidības sargāšana ir Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas uzdevums, kamēr meži un lauksaimniecības politika ir Lauksaimniecības ministrijas atbildības sfērā, tāpēc nepieciešama institūciju sadarbība.
Dabas aizsardzības pasākumu realizēšanai, tai skaitā mežu neciršanai īpaši aizsargājamās teritorijās un invazīvo sugu apkarošanai DAP nākamā gada budžetā ir pieprasījusi trīs miljonus latu, norāda Bērziņa.
Latvijā vairs nedzīvo kā pirms 100 gadiem. Laiki, kad mazas saimniecības ar dažiem mājlopiem nodrošināja lielu dabas daudzveidību, ir pagājuši, un savu gaitu ir gājusi industrializācija, skaidro DAP direktores vietniece.
Nevar izslēgt, ka šāda dabai labvēlīgas saimniekošanas shēma nākotnē varētu atgriezties, pieļauj Gabrāne. "Arī vecās Eiropas valstis atgriežas pie senākiem pamatiem, saprotot, ka tāda veida saimniecībā ir mazāk stresa, labāki produkti un arī cilvēks ir garīgi un fiziski veselāks," stāsta DAP darbiniece.
Ar pilnu ziņojumu par Latvijas īpaši aizsargājamās dabas stāvokli var iepazīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
