Nāve uz dzelzceļa sliedēm: Kāpēc nevar veidot 'melno punktu' kartes
Foto: DELFI

Uz dzelzceļa sliedēm notikušo traģisko negadījumu līkne ir lejupejoša, turklāt pēdējos gados nelaimes tikpat kā nekad nenotiek tajās pašās vietās. Tāpēc valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" vairs neveido "melno punktu" karti ar potenciāli bīstamām vietām, portāls "Delfi" uzzināja uzņēmumā. Vienīgā vieta, kur neilgā laikā notikusi jau otra traģēdija, ir gājēju pāreja netālu no Zolitūdes stacijas. Izrādās – nelaimes cēloņi bija ļoti līdzīgi.

Kopumā šogad Latvijā dzelzceļa negadījumos bojā gājuši četri cilvēki, viens traumēts.

Netālu no Zolitūdes stacijas šāgada 24. janvāra rītā vilciens nāvējoši traumēja pusaudzi. Viņš gāja pāri gājēju pārejai ar tā dēvēto "labirintu", proti, vietā, kur atļauts šķērsot dzelzceļa sliedes. Kā notika nelaime, skaidroja "Latvijas" Dzelzceļš" un atklāja, ka nelaimes brīdī pusaudzim uz ausīm bija austiņas un rokā mobilais telefons.

"Tik skaidri varu teikt, jo incidents ir redzams videonovērošanas kamerās. Diemžēl cilvēks bija kapucē. Nerunājot par apstāšanos, viņš diemžēl nepārliecinājās, vai netuvojas vilciens. Tieši uz sliežu klātnes izvilka telefonu un tajā skatījās. Arī austiņas bija ausīs. Vilciens taurēja, tuvumā esošie cilvēki kliedza, bet viņš nedzirdēja," stāsta "Latvijas Dzelzceļš" galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners.

Ne pirmais negadījums šeit

Apmeklējot negadījuma vietu, redzams, ka līdzās gājēju pārejai izvietota brīdinājuma zīme. Fotogrāfijas no negadījuma vietas aplūkojamas šeit:

Izmeklēšana šogad notikušā negadījuma lietā joprojām turpinās, portāls "Delfi" uzzināja Valsts policijā.

"Latvijas dzelzceļš" apkopotie dati liecina, ka arī pērn vasarā – 7. augusta vakarā – šajā vietā pie Zolitūdes stacijas notika negadījums, kurā bojā gāja jauns vīrietis. Vai tie ir divi vienīgie negadījumi, portālam "Latvijas Dzelzceļš" vēl nevarēja atbildēt.

Pēc pērn notikušās nelaimes LNT raidījums "Degpunktā" vēstīja: mašīnists sniedzis liecības, ka pirms sadursmes esot ieraudzījis jaunieti un veicis ekstremālo bremzēšanu, taču – velti. Sižetā uzņēmuma "Pasažieru vilciens" pārstāvis Egons Ālers uzsvēra, ka vilciens pārvietojas ar pamatīgu troksni un gaismas signāliem, un šī nevērība jaunietim maksājusi dzīvību.

"Vilciens tajā brīdī kustējās ar ātrumu nedaudz virs 90 km/h, un šāda ātruma vilciena apturēšanai konkrētajā gadījumā bija nepieciešami nepilni 400 metru, bet pie citiem apstākļiem būtu nepieciešami vairāk nekā 600 metru," toreiz skaidroja Ālers. "Šis gājējs nepaskatījās ne pa labi, ne pa kreisi, un, ja cilvēkam ir uzliktas austiņas un skan mūzika, tad arī nekādi signāli īsti nevar palīdzēt, jo viņi netiek līdz dzirdei".

Uz jautājumu, vai "Latvijas Dzelzceļa" spēkos ir šādus negadījumus novērst, "Delfi" saņēma šādu atbildi: "Barjeras uz gājēju pārejām neliek. (Jau) ir brīdinājuma zīme, ir labirints. Mēs visu laiku vēršam cilvēku uzmanību uz drošu rīcību. Cilvēkiem tomēr arī pašiem ir jāpiedomā, ka dzelzceļš ir paaugstinātas bīstamības vieta".

Lai novērstu nelaimes, kuras izraisa sliežu šķērsošana neatļautās vietās, tiklīdz būs atbilstoši laika apstākļi, "Latvijas Dzelzceļš" šeit izvietošot papildus nožogojumu. Taču abas notikušās traģēdijas tas nenovērstu, jo abi jaunieši sliedes šķērsoja, ejot pa gājēju pāreju.

Kāpēc neveido "melno punktu" karti

"Latvijas Dzelzceļš" apkopotie dati liecina, ka 2004. gadā sadursmē ar vilcienu traumēti 88 cilvēki, no tiem 44 gāja bojā, bet 2018. gadā – 25, no kuriem bojā gāja 16. Tiesa, laika posmā no 2014. gada līdz pērnajam gadam redzamas svārstība – pēc krituma kādu gadu nelaimju ir sliedēm ir atkal nedaudz vairāk, tad mazāk, tad atkal nedaudz vairāk.

Uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" veidotais pārskats par pēdējiem 15 gadiem aplūkojams šeit:

``

"Ja ņemam 15 gadu griezumā, (negadījumu skaita) samazinājums ir krietns, reizes trīs kopš 2004. gada. Uzlabojumi ir uz mūsu rīkoto kampaņu rēķina, un apzināti savulaik izvēlējāmies likt akcentu, izglītojot tieši bērnu auditorijas," pārliecināts "Latvijas Dzelzceļš" galvenais tehniskais inspektors Zvaners. Uzņēmuma pārstāvji vairāk nekā desmit gadus izbrauc uz skolām, rīkojot drošības stundas, Dzelzceļa muzejā rīko skaidrojošus pasākumus bērniem un citus pasākumus.

Nāve uz dzelzceļa sliedēm: Kāpēc nevar veidot 'melno punktu' kartes
Foto: DELFI

Jautāts, vai dzelzceļa satiksmē ir zināmi kādi "melnie punkti", kur biežāk notiek negadījumi, Zvaners atbild, ka pirms aptuveni desmit gadiem "Latvijas Dzelzceļš" identificējis potenciāli bīstamās vietas un šo sarakstu nosūtījis mašīnistiem.

Piemēram, viena no tām bija netālu uz no lielveikala "Azur" – nelegāla pāreja, kur cilvēki šķērsoja dzelzceļa sliedes zem Slāvu pārvada. Legālo pāreju - speciāli būvēto gaisa tiltu – izmantoja maz gājēju. 2008. tur gāja bojā divi cilvēki, un arī 2009. gadā vilciens notrieca sirmgalvi, kurš stāvēja pārāk tuvu sliedēm un 12 gadus vecu, nedzirdīgs zēns, kurš traucās uz lielveikalu. Pēc nožogojuma labiekārtošanas tur vairs neviens neiet.

"Tagad, kad negadījumu ar letālām sekām ir mazāk, melnos punktus vairs neapzīmē, jo negadījumi nenotiek tajās pašās vietās," skaidroja Zvaners. Kā vienīgo vietu, kur gada laikā notikušas divas nelaimes, viņš nosauca gājēju pāreju pie Zolitūdes stacijas. Mašīnisti, vadoties pēc savas pieredzes, šādās vietās esot uzmanīgāki, piemēram, var uzlikt signālzīmi – svilpe.

Zvaners arī norāda, ka vilcienu satiksmē maksimālo ātrumu limiti ir noteikti, ir sastādīts vilcienu kustības grafiks. "To mēs pildām. Bet, protams, ja mašīnists redzēs potenciālo šķērsli priekšā un izvērtēs situāciju kā kritisku, lietos bremzes. Bet mašīnists pats izlemj, nebūs tā, ka iepriekš sarunās, ka pie šī staba visi bremzēs," skaidro Zvaners.

Kādēļ notika nelaimes uz sliedēm

"Latvijas Dzelzceļš" pārstāvis Zvaners arī ieskicē galvenos negadījumu cēloņus. Bojāgājušo vidū ir arī cilvēki, kuri veikuši pašnāvības un kuri nelaimes brīdī bijuši smagā alkohola reibumā.

Galvenie negadījumu iemesli ir šādi: sliežu ceļu šķērsošana vilciena priekšā, sēdēšana vai gulēšana uz sliedēm, atrašanās pārāk tuvu sliedēm, ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, austiņu un viedtālruņu lietošana, iespiešana elektrovilciena durvīs.

"Piemēram, cilvēks tik vēlu izlēma izlēkt no ritošā sastāva, ka laikā, kad durvis vērās ciet, kāja tika iespiesta durvīs, un viņš tika traumēts," par pēdējo iemeslu saka Zvaners. "Domāju, galvenais cēlonis ir paša neuzmanība. Ja ir alkohols vai citu apreibinošu vielu ietekme, tas tikai vēl sliktāku padara situāciju. Piemēram, ja tu pienāc pie pārejas vai sliedēm, paskaties, vai tur nav vilciens, nē, nav, nekas taču nenotiek. Taču, ja tu neizdari, tad notiek,"

Turklāt pārgalvīgi ne tikai jaunie, arī vecāki ļaudis neaprēķina spēkus un laiku. "Piemēram, vecākam cilvēkam ieķeras soma ar ritentiņiem pārejas spraugā vai aiz sliedes. Viņš savā nodabā cīnās ar somu, nemaz neņemot galvā, ka vilciens tuvojas. Vēl pagājušajā gadā bija kāds gadījums ar bezpajumtnieku, kurš stūma pārbrauktuvei pāri iepirkuma ratiņus. Video varēja situāciju skaidri redzēt. Dzelzceļnieki tuvumā bija, pienāca, palīdzēja viņam – ratiņus izvilka, aizstūma tos uz drošāku vietu, viņu pašu pavadīja. Pēc bija tas pats scenārijs – atpakaļceļā viņš nāca ar tiem pašiem ratiem, tikai dzelzceļnieku nebija līdzās un ritošais sastāvs viņam uzbrauca virsū. Cilvēks miris," atceras "Latvijas Dzelzceļš" pārstāvis Zvaners.

Austiņas un dzelzceļš – nesavienojami

"Latvijas Dzelzceļš" analizējis datus arī dzimumu griezumā, atklājās, ka divas trešdaļas cietušo un bojāgājušo ir vīrieši. Pētīt vecuma griezumā ir grūtāk, jo negadījumos iesaistīto skaits ir salīdzinoši nelies. "Var teikt, ka pēdējos gados bērnu skaits ir mazs, ir bijuši gadi, kad nav neviens bērns cietis," norāda Zvaners.

2015. gadā "Latvijas Dzelzceļš" veica aptauju un atklāja, ka tikai 34% no respondentiem, kuri ikdienā klausās mūziku austiņās, tuvojoties dzelzceļa sliedēm, izņem tās, 15% pagriež mūziku klusāk, savukārt, absolūtais vairākums – 71%, tikai apstājas, lai pārliecinātos, ka netuvojas vilciens, taču turpina doties ar skaļu mūziku austiņās, vēstīja portāls diena.lv.

Zvaners atzīst, ja ausīs skan skaļa mūzika vai cilvēks iegrimis dziļi domās, var nedzirdēt, arī vēja virzienam var būt ietekme. Taču tieši tāpēc ir jāatceras, ka dzelzceļam jāpievērš īpaša uzmanība.

"Kā mēdz teikt, reizēm vilciens piezogas klusu klāt, lai arī ir skaļš. Reizēm kompānijā vairāki cilvēki pārskrien pāri sliedēm vilcienam priekšā, bet viens pasvārstās, sāk skriet vēlāk un nepaspēj. Vienreiz Zasulaukā tā bija – pusaudzis iespieda kāju starp riteni un sliedi. Viņu izvilka ārā ar traumām, bet dzīvs palika," stāsta Zvaners.

"Vilciena smagajam sastāvam cilvēks nav nekas"

Letāls iznākums vai smagas traumas – šādas sekas ir cilvēka un vilciena sadursmei. "Vilciena smagajam sastāvam cilvēks vispār nav nekas. Kravas vilciens var būt 6000 tonnas smags, pasažieru – 200 līdz 300 tonnas smags," saka Zvaners.

Tāpat arī jāatceras, ka vilciena bremzēšanas ceļš ir krietni garāks nekā automašīnām. "Ja, piemēram, pasažieru vilciens brauc ar ātrumu 100 km/h, bremzēšanas ceļš ir tuvu 600 metriem. Ja brauc lēnāk, būs īsāks bremzēšanas ceļš būs īsāks – varbūt 300 vai 400 metru. Tas atkarīgs, vai ceļš ir kāpums, kritums, ir līkne vai nav," skaidro Zvaners.

Pēc tam, kad vilciena mašīnists ierauga uz sliedēm cilvēku, sāk taurēt un iedarbina bremzes, viņam atliek tikai gaidīt – paspēs pāriet vai nepaspēs. "Ja ar automašīnu vēl var ar stūri mainīt trajektoriju, piemēram, izvēlēties iebraukt stabā nevis uzbraukt cilvēkam, tad mašīnistam šādas izvēles nav. Tikai taurēt un bremzēt," norāda Zvaners.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Lasāmgabali Latvijas dzelzceļš LNT Pasažieru vilciens
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form