'Ne ar gariem zobiem, bet kā iespēja' – ko mums sola klimata un enerģētikas plāns
Foto: LETA

Otrdien Ministru kabinetam apstiprinot Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam (NEKP) un informatīvo ziņojumu "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam", uzņēmējiem un pētniekiem ir radītas lielas iespējas savā labā izmantot Eiropas Savienības un arī Latvijas ambiciozos mērķus CO2 izmešu samazināšanai un klimatneitralitātes sasniegšanai. Lai gan NEKP šo mērķu sasniegšanai piemin arī nodokļu "zaļināšanu", politiķi uzsver, ka nodokļi tiks mainīti izsvērti, pārdomāti un ne ātrāk par 2021. gadu. Plānu īstenošana paredz gan lielus ieguldījumus, gan jaunas darba vietas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvija ir Eiropas Savienībā, un mums ir ļoti daudz likumu un direktīvu par to, kā ES veicina mazāk izmantot fosilo degvielu un efektīvāk izmantot elektroenerģiju, bet līdz šim nav bijis tik skaidrs, kā Latvija iederas šajā kopīgajā Eiropas stāstā, pēc valdības sēdes preses konferencē skaidroja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tādēļ tagad valdība pieņēmusi Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam un informatīvo ziņojumu "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.

"Abi šie dokumenti ir ļoti svarīgi, jo pasaka, ko un kādā laikā mēs gribam sasniegt. Ja mēs zinām, ko mēs gribam sasniegt, tad mēs zinām, kas ir nepieciešamie soļi izvirzīto mērķu sasniegšanai," skaidroja Kariņš, atgādinot viņa valdības pārliecību, ka klimata politika ir iespēja, kas Latvijai ir obligāti jāizmanto, lai nospraustu skaidru ceļa karti, kā mēs nākotnē varēsim attīstīties. "Šīs nav prasības, kas mums gariem zobiem jāizpilda, tā ir iespēja skaidri nospraust ceļu, kā mūsu ekonomika nākamajos gados un desmitgadēs varētu attīstīties," uzsvēra Kariņš.

Arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), runājot par valdības lēmumiem, uzsvēra, ka tas ir stratēģisks virziens – mēs nevis pretojamies klimata izaicinājumiem, bet tos pieņemam. "No Ekonomikas ministrijas puses gribu apliecināt to, kas ir svarīgi investoriem. Tā ir stabilitāte, prognozējamība un skaidrs mērķis," tā lēmumus pamatoja Nemiro.

"Faktiski šis ir jauns izaicinājums. ES šim mērķim paredz lielus līdzekļus, un mūsu uzņēmēji šajā gadījumā ir ar lielu potenciālu izmantot iespējas. Iespējas ir vairākas, un esam jau apzinājuši vairākus uzņēmējus, kas redz vairākus virzienus, piemēram, CO2 noglabāšanas tehnoloģijas, vēja atjaunojamo energoresursu iekārtu uzstādīšana, komplektēšana, ražošana, tāpat biometāns, ko var izmantot transporta enerģētikā, kā arī dažādi mājsaimniecību energoefektivitāti uzlabojoši materiāli un tehnoloģijas," skaidroja ministrs. Nemiro uzsvēra, ka uzņēmēji var vērsties Ekonomikas ministrijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un izmantot tos resursus, ko piedāvā valsts, lai kopā ar valdību sagatavotos un strādātu pie šiem izaicinājumiem, lai nākotnē sasniegtu visu kopējo ES tirgu.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) žurnālistiem skaidroja, ka ar stratēģiju par klimatneitralitāti valdība ir oficiāli pateikusi, ka "mēs ne tikai alkstam pēc lieliem mērķiem starptautiski un ES, bet arī paši sev apstiprinām mērķi, ka līdz 2050. gadam dodamies uz klimatneitralitāti". Ministrs norādīja, ka jēdziens "klimatneitralitāte" nenozīmē to, ka Latvijas tautsaimniecība pārtrauks 2050. gadā radīt CO2 emisijas, bet tas nozīmē, kas visas emisijas tiks absorbētas un kompensētas, piemēram, ar koku stādīšanu, CO2 noglabāšanu vai kādu citu pasākumu.

"Šis ir vīzijas un ietvara dokuments, kas parāda kopējo attīstības tendenci. Šodien mums nav pilnīgi precīzas receptes, kā mēs šo mērķi sasniegsim. Priekšā ir trīsdesmit gadi, milzīgs uzsvars no ES jau izsludinātajā zaļajā kursā, kā arī mūsu tikko apstiprinātajā plānā uzsvars uz nepieciešamību veikt turpmākus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, lai sekmētu inovācijas šajā jomā. Ir ļoti daudz tehnoloģiju, kas jau šobrīd ir gatavas un var samazināt CO2 emisijas. Ir daudzas, kas ir izstrādē, un daudzas, kas taps tuvāko trīsdesmit gadu laikā. Gribu uzsvērt, ka ES kurss uz klimatneitralitāti ir tapis. Tādas tehnoloģijas būs. Vēlmes un ambīcijas ir augstas, un mums ir jāizmanto tās iespējas, ko dod ekonomikas transformācija," teica Pūce.

Pēc viņa teiktā, būs jaunas, tehnoloģijas, jauni produkti un pakalpojumi, kurus varēs piedāvāt milzīgā starptautiskā tirgū – 500 miljonu tirgū, kas ir visbagātākais pasaulē, kas vēlas aizvien vairāk lietot šīs tehnoloģijas. "Latvijai ir jābūt daļai no šī procesa, mēs esam iezīmējuši vēlmi to darīt," sacīja Pūce.

Ministrs atzina, ka runa ir par ieguldījumu miljardiem, bet trīsdesmit gadu laikā miljardos summējas tas, ko mēs jau regulāri ieguldām. "Faktiski ieguldījumi ir tikai nedaudz vairāk – apmēram 1,35% no IKP vidēji gadā, tas ir ieguldījumu apmērs, kas jāveic, lai nodrošinātu pāreju uz klimatneitralitāti. Tas ir salīdzināms apmērs ar to, ko mēs šobrīd Latvijas ekonomikā ieguldām fosilajās tehnoloģijās. Aizstājot šos ieguldījumus ar daudz efektīvākiem un klimatneitrāliem risinājumiem, mēs arī nodrošināsim, ka Latvijas ekonomika būs klimatneitrāla, un mēs spēsim šos risinājumus piedāvāt arī pārējai pasaulei," atzina Pūce.

Ar nodokļu maiņu nesteigs

Ņemot vērā NEKP pausto ideju par nodokļu "zaļināšanu" jeb energoefektivitātes veicināšanu ar nodokļu politikas palīdzību, portāls "Delfi" jautāja ekonomikas ministram Nemiro, kad un kādi nodokļi tiks mainīti. Nemiro atgādināja, ka valdība savā deklarācijā apņēmusies nodokļus nemainīt līdz 2021. gadam, un tas nozīmē, ka līdz tam laikam notiks diskusijas. "Iepriekš bija presē informācija par transporta nodokli, kas nebija īsti patiesa, tāpēc mēs noteikti kopējā nodokļu ietvarā diskutēsim ar nozarēm. Ir paredzēta nodokļu diskusija ļoti precīzā laika grafikā un mēs nonāksim pie kopsaucēja, bet tagad runāt par kādu "zaļo" nodokli vai nodokļu "zaļināšanu" faktiski nebūtu precīzi," sacīja ministrs.

Ministru kabineta sēdē Nemiro, runājot pat NEKP, skaidroja, ka tas aptver vairāk nekā desmit rīcībpolitikas ar vairāk nekā 100 pasākumiem energoefektivitātes un enerģētiskās drošības jomā. Kopumā desmit gadu laikā varētu tik radītas arī 10 000 darba vietas. Ministrs atzina, ka plāns ir ambiciozs, bet uz to jāskatās kā uz impulsu uzņēmējiem un iespēju mājsaimniecībām kļūt energoefektīvākām. Nemiro sacīja, ka ES līdz 2050. gadam klimatneitralitātē paredz ieguldīt triljonu eiro.

Pūce atzina, ka nākamie desmit gadi ir nozīmīgs pielāgošanās periods, lai nākamajās desmitgadēs īstenotu stratēģiju par klimatneitralitāti. "Tā ir desmitgade, kad uzņēmēji var ieguldīt un attīstīt jaunu ekonomiku Latvijā. Lieli ieguldījumi šajā laikā būs pētniecībā un inovācijās," uzsvēra Pūce. Viņa teikto papildināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), aicinot citu ministriju pārstāvjus drosmīgāk aicināt darba grupās Latvijas zinātniekus, lai, īstenojot plānu, būtu vairāk konceptuāls un uz rezultātu vērsts darbs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Jānis Hermanis valdības sēdē brīdināja, ka NEKP īstenošanā var rasties riski eksportējošām nozarēm, ja būs jāierobežo CO2 emisijas. Kariņš aicināja nerunāt "caur puķēm", bet paskaidrot, kas tiešo domāts, jo Latvijā nav plaši attīstīta smagā rūpniecība. Hermanis atbildēja, ka Ekonomikas ministrija jau zina šīs nozares – kūdras ieguve, kokrūpniecība, lauksaimniecība.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Andris Akermanis, paužot atbalstu NEKP, vienlaikus minēja pašvaldību bažas, vai tas netiks realizēts uz pašvaldību budžeta rēķina. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbildēja, ka pašvaldībām nevajag tikai sūdzēties, ka tām kaut ko atņem, jo pērn bijusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde, kas papildus pašvaldībām nesusi 172 miljonus eiro.

Ko paredz enerģētikas un klimata plāns

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam ir dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanai, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem desmit gadiem, ņemot vērā ieskicētos ilgtermiņa attīstības virzienus.

Plāna ilgtermiņa mērķis ir, uzlabojot enerģētisko drošību un sabiedrības labklājību, ilgtspējīgā, konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā, drošā un uz tirgus principiem balstītā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.

Lai īstenotu mērķi, ir nepieciešams veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju energoresursiem visām sabiedrības grupām; stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

Plānā mērķu sasniegšanai noteikti rīcības virzieni – ēku energoefektivitātes uzlabošana; energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā; ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijās ražošanā; ekonomiski pamatotas enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana; energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā; enerģētiskā drošība, enerģētiskās atkarības mazināšana, pilnīga enerģijas tirgu integrācija un infrastruktūras modernizācija; atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā; ilgtspējīga resursu izmantošana un SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā; fluorēto siltumnīcefekta gāzu (F-gāzu) izmantošanas samazināšanas veicināšana; nodokļu sistēmas "zaļināšana" un draudzīguma pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana; sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana.

Plānā teikts, ka saskaņā ar demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā vidējā un ilgtermiņā turpinās samazināties, pie tam darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā turpināsies palielināties starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem. Mājokļu skaita un dzīvojamās platības prognoze ir aprēķināta, pamatojoties uz demogrāfijas prognozi, un sektoru raksturojošo parametru (vidējais iedzīvotāju skaits mājsaimniecībā, mājokļa vidējā dzīvojamā platība) prognozēm.

IKP prognozes līdz 2030. gadam neparedz galveno tautsaimniecības nozaru īpatsvara vai ranžējuma būtisku pārkārtošanu, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Komercpakalpojumu nozaru īpatsvars līdz 2030. gadam varētu palielināties par vienu procentpunktu. Pieaugums sagaidāms arī IT, būvniecības (t.sk., intensīvāku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu rezultātā) un rūpniecības nozaru īpatsvaram tautsaimniecībā.

Savukārt lauksaimniecības, transporta, finanšu pakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu nozaru īpatsvars varētu nedaudz samazināties. Vidējā un ilgtermiņā apstrādes rūpniecībai saglabājas straujāki pieauguma tempi, nekā vidēji tautsaimniecībā. Salīdzinoši strauji izaugsmes tempi tiek prognozēt arī lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – kokapstrādē. Vairāk uz iekšējo tirgu orientēto nozaru (piemēram, pārtikas rūpniecība, poligrāfija) attīstību galvenokārt ietekmēs iekšzemes pieprasījuma dinamika. Nemetālisko minerālu ražošanas nozare būs cieši saistīta ar būvniecības tendencēm.

Periodā līdz 2030. gadam netiek prognozētas kāda no tautsaimniecības sektoriem būtiska samazināšanās vai cita sektora būtiski izaugsme. Prognozētās energosistēmas izmaiņas galvenokārt skar transporta sektoru, kur tiek prognozēta izmantotās enerģijas nomaiņa no fosilā kurināmā uz alternatīvajām degvielām. Tiek arī prognozēts elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas pieaugums, gan dekarbonizācijas pasākumu īstenošanai, piemēram, transporta sektora elektromobilitāte, gan starpsavienojumu jaudas nodrošināšanai.

Ko vēlamies 2030. gadā

Plānā norādīts, ka, veicot dažādus pasākumus 14 rīcībpolitikās, vēlams, ka līdz 2030. gadam, piemēram, energoefektivitātē attīstības un politikas plānošanas, kā arī investīciju plānošanas un ieviešanas procesā ir pilnībā ieviests "energoefektivitāte pirmajā vietā" princips; panākta valsts nosprausto energoefektivitātes mērķu sasniegšana; komersanti ne tikai nodrošina savu energoefektivitāti, bet palīdz un veicina savu klientu energoefektivitāti; sabiedrībā būtiski pieaugusi izpratne un par energoefektivitātes jautājumiem un palielinājusies iesaiste un vēlme nodrošināt energoefektivitāti savā un sabiedrības ikdienas dzīvē.

Pētniecībā un inovācijā – ieguldījumi pētniecībā un inovācijā ir 2% no IKP, t.sk. vismaz 25% no kopējā apjoma tiek ieguldīti pētniecībā un inovācijā klimatneitralitātes sasniegšanai; zinātniskā personāla skaits (PLE) Enerģētikas savienības prioritārajās jomās – 1800.

Sabiedrības informēšanā un izglītošanā – būtiski uzlabots sabiedrības ieinteresētības līmenis un sabiedrības iesaistīšanās enerģētikas un klimata problemātikas risināšanā, sabiedrības grupas aktīvi īsteno resursefektivitātes uzlabošanas projektus; izglītošana par resursefektivitāti un ilgtspējīgu dzīvesveidu notiek jau sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm; enerģētikas un klimata problemātikas risināšanas nosacījumi ir pilnībā integrēti attīstības plānošanā gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Nodokļu sistēmas "zaļināšanā" – nodokļu sistēmas ietvaros pēc būtības tiek īstenots "piesārņotājs maksā" princips un lielākajiem SEG emisiju radītājiem tiek piemērots lielākais nodokļu slogs; nodokļi tiek piemēroti atbilstoši radītajam SEG emisiju avotam un atbilstoši lielākajam energoresursu un enerģijas patēriņam; pēc būtības ir pilnībā samazināts enerģijas subsīdiju apjoms un nodokļu atbrīvojumi vairs netiek piemēroti; nodokļu atvieglojumi tiek piešķirti kā apbalvojums par veiktajiem energoefektivitātes uzlabošanas vai AER tehnoloģiju izmantošanas pasākumu veicējiem, vai īslaicīgi – lai veicinātu SEG emisiju samazināšanas pasākumu īstenošanu.

Ēku energoefektivitātē – ēku fondā vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir par 30% mazāks nekā 2020. gadā; atjaunotas vismaz 2000 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas un vismaz 5000 privātmājas, tajās ir uzstādītas ne-emisiju AER tehnoloģijas, vai tās ir pieslēgtas centrālajai siltumapgādei (CSA); ir nodrošināta valsts un pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana; izstrādāts un tiek īstenots dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanas komplekss ilgtermiņa risinājums.

Siltumapgādē un aukstumapgādē – ir attīstītas CSA sistēmas, kas ir kompleksi un ekonomiski pamatoti atjaunotas un kurās arvien vairāk tiek izmantotas AER tehnoloģijas (īpaši ne-emisiju tehnoloģijas); palielināts CSA un lokālās siltumapgādes (LSA) pieslēgumu un līdz ar to CSA un LSA izmantotāju skaits; efektivizēta individuālā siltumapgāde, kurās arvien vairāk tiek izmantotas AER tehnoloģijas (īpaši ne-emisiju tehnoloģijas); arvien vairāk ieviesta centrālā un individuālā aukstumapgāde.

Elektroenerģijas ražošanā – nodrošināta pietiekama ģenerējošo jaudu pieejamība un mazināta valsts energoatkarība no importa un fosilajiem resursiem; lielā mērā ir apgūts vēja enerģijas ražošanas potenciāls atbilstoši pieejamās infrastruktūras kapacitātei un sekojoši palielināts AER īpatsvars izmaksu efektīvā, uz tirgus principiem balstītā veidā nodrošināta elektroenerģijas cenu stabilitāte vai samazinājums.

Sabiedrības iesaistē enerģijas ražošanā – iedzīvotāji iesaistās enerģijas ražošanā, lielākā apjomā tiek uzstādītas enerģijas ražošanas iekārtas pašu patēriņam; ir veicināta sabiedrības izpratne par AE nozīmi un energosistēmas darbību; enerģijas pašražošana un pašpatēriņš ir veicinājis efektīvu enerģijas tirgus un energosistēmas darbību.

Transportā – plašāk tiek izmantoti sabiedriskā transporta pakalpojumi un ir samazināts privāto transportlīdzekļu lietojums, jo īpaši pilsētās; efektivizēta enerģijas izmantošana un alternatīvo degvielu, īpaši ne-emisiju enerģijas izmantošanas īpatsvara palielināšana; mazāks naftas imports un lielāks Latvijā iegūtu AER patēriņš transportā.

Enerģētiskajā drošībā un iekšējā tirgū – Baltijas valstu elektrotīkli ir sinhronizēti ar Eiropas tīkliem, nodrošinot drošu un ilgtspējīgu elektroapgādi caur kopumā vismaz 5 Eiropas starpsavienojumiem; izveidots reģionālais dabasgāzes tirgus starp Baltijas valstīm un Somiju, tostarp pabeigti dabasgāzes pārrobežu starpsavienojumi, nodrošinot dažādotus un drošus dabasgāzes piegādes ceļus un piegādātājus.

Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanā – samazināts radīto atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība, kas nonāk atkritumu poligonos, un uzlabota dažāda veida atkritumu atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija, panākta atkritumu dalītā savākšana; iedzīvotāji pirms pirkuma iegādāšanās izvērtē tā nepieciešamību un pienesumu videi; paplašināta gan centralizētās kanalizācijas pakalpojumu pieejamība, gan palielinājies to lietotāju īpatsvars, notiek infrastruktūras atjaunošana un modernizācija; ir izvērtēti un tiek ieviesti no vides un ekonomiskā viedokļa ilgtspējīgi risinājumi notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai.

Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā – tiek veikta ilgtspējīga zemes apsaimniekošana, lauksaimniecības kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un meža apsaimniekošana, ievērojot klimata, dabas aizsardzības, ekonomiskos un sociālos aspektus; meža platība Latvijā nesamazinās un tie tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti; lauksaimniecība un mežsaimniecība sniedz būtisku ieguldījumu bioenerģētikas jomā, neradot apdraudējumu pārtikas nodrošinājumam un CO2 piesaistei, un ievērojot kaskādes principu; lauksaimniecībā un mežsaimniecībā panākta augsta produktivitāte, efektīvi izmantojot bioresursus (t.sk. zemes resurss); pieaudzis koka izmantošanas būvniecībā apjoms.

F-gāzu izmantošanā – sabiedrība izprot F-gāzu nozīmību saistībā ar klimata pārmaiņām; negodīgo uzņēmēju skaits ir samazinājies, jo uzlabots kontrolējošo iestāžu tehniskais aprīkojums; kontrolējošās iestādes pilnvērtīgi veic kontroli un spēj izskaidrot uzņēmējiem sekas; uzņēmēji ir informēti par F-gāzu izmantošanas samazināšanu starptautisko saistību ietvaros un aktīvi meklē un pielieto efektivitātes ziņā līdzīgas alternatīvas ar mazāku globālās sasilšanas potenciālu; darbību ar F-gāzēm veicējiem ir motivācija kvalificēties, jo viņi zina, ka tos pastiprināti pārbauda; izveidots Baltijas mēroga sadarbības tīkls, kurā notiek regulāra dalīšanās ar labo praksi un izaicinājumiem F-gāzu importa un darbību kontroles jomā.

Plāna pasākumu kopējo nepieciešamo investīciju summa desmit gadu periodam ietver gan jau šobrīd īstenoto pasākumu turpināšanu, gan papildu nepieciešamās investīcijas. Lai īstenotu plānā ietvertos pasākumus un uzdevumus, plānots izmantot gan valsts, pašvaldību budžeta finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu ES struktūrfondu finansējumu projektiem, gan piesaistīt ES finanšu vai citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu, atkarībā no pasākuma rakstura.

Pamatojoties uz modelēšanas rezultātiem par ietaupīto enerģijas daudzumu, sasniedzot 2030.gada mērķi un nepieciešamajām investīcijām, tika novērtēt jaunu darba vietu skaits no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas ēkās, kā arī pakalpojumu sektorā un rūpniecībā. Atkarībā no energoefektivitātes pasākumu īstenošanas apjoma tie var dot līdz pat 2100 tiešās jaunas darba vietas vidēji periodā (2020. – 2030.g.), kas var radīt papildus apmēram 3150 netiešās darba vietas, teikts NEKP. AER papildus jaudu ieviešana līdz 2030. gadam var dot līdz 2500 jaunas tiešās darba vietas un līdz 5500 tiešās un netiešās darba vietas. Kopumā, energoefektivitātes un AER politikas īstenošana var dot vidēji līdz 4600 jaunas darba un apmēram 6100 netiešās darba vietas NEKP periodā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Enerģētika Juris Pūce Krišjānis Kariņš Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Pašvaldību savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form