Sūrojoties par medijiem kā panikas cēlējiem Covid-19 pandēmijas laikā, ar "alternatīviem faktiem," kas mēdz neatbilst realitātei, savus sekotājus ik pa laikam iepazīstina atsevišķi sociālā medija "Facebook" lietotāji. Pēdējās dienās popularitāti guvis kāds ieraksts, kura autore apgalvo: "Latvijā statistiski aiz ausīm pievilkti 24 mirušie, (..) visiem bijušas smagas veselības problēmas iepriekš." Turpat arī vēstīts, ka "vislielāko postu šobrīd nodara pārmērīgā dezinfekcija, kas, ja tā tiek pārspīlēta, nevis sargā, bet gan vājina imunitāti." Vai tas atbilst patiesībai, skaidroja "Delfi."
Šis ieraksts tapis pirms dažām dienām, kad Latvijā mirušo Covid-19 pacientu skaits bija 24, tagad vēl viens nāves gadījums ir nācis klāt. Ieraksta būtība ir apcerējums par tematiem: kam ir izdevīgi, ka cilvēkiem ir bailes no vīrusa, kāpēc masu mediji Latvijā turpina cilvēkus turēt baiļu stāvoklī, kad pasaulē notiek jau pavisam citas aktivitātes un procesi? Viedoklī iekļauti arī atsevišķi apgalvojumi kā fakti, piemēram, iepīti Latvijas mirstības dati saistībā ar, autoresprāt, drošības vārdā noteiktajiem "nesamērīgajiem pasākumiem."
Vai visiem mirušajiem "bijušas smagas veselības problēmas iepriekš," kā apgalvots ierakstā, portāls "Delfi" vispirms jautāja par statististiku un epidemioloģisko uzraudzību atbildīgajam Slimību profilakses un kontroles centram.
"Nevar apgalvot, ka visiem mirušajiem Covid-19 pacientiem ir bijušas smagas saslimšanas. Var teikt, ka vairākumam bija hroniskas saslimšanas, bet ne visiem," tā portālam atbildēja iestādes sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Arāja. Līdz ar to var apgalvot, ka ierakstā minētais neatbilst patiesībai.
Tapat arī "Delfi" vērsās Rīgas Austrumu slimnīcas stacionārā "Latvijas Infektoloģijas centrs," kas no visām ārstniecības iestādēm Latvijā uzņēma lielāko Covid-19 pacientu skaitu. No 25 Latvijā mirušajiem Covid-19 pacientiem tur miruši deviņi. No tiem pieci bija vecumā no 50 līdz 60 gadiem, viens pacients bija pārsniedzis 70 gadu, bet trīs – 80 gadu vecumu.
"Blakus slimības bija lielākajai daļai. Taču vienam pacientam, kurš bija piecdesmitgadnieku grupā, neizzīmējās neviena hroniska slimība, vispār nebija nekādu datu par fona slimībām," saka Velta Ķūse, LIC virsārste. Šim pacientam bijusi palielināta ķermeņa masa, ko var saukt par riska faktoru, taču to nevar saukt par "smagām veselības problēmām," kādas minētas "Facebook" ierakstā. Vēl viena mirušā Covid-19 pacienta gadījumā nav saņemti pataloganatomisko izmeklējumu dati, kas atklātu, vai bija kādas nopietnas blakus saslimšanas.
"Jebkura blakus slimība var progresēt, ja uzslāņojas infekcijas aģents. Šoreiz, ja ir runa par vīrusu, kas izraisa Covid-19 infekciju, tas, protams, var saasināt tās vainas, kas varbūt pirms tam bija remisijas vai miera periodā. Galvenokārt vīruss bojā elpošanas ceļus, konkrēti – plaušas. Pacientiem, kas nomira, bija abpusēja pneimonija jeb abpusējs plaušu karsonis. Neskatoties uz to, ka darījām visu, ko varējām izdarīt, lēnītēm plaušu audi gāja bojā un, ja cilvēkam vairs nav ar ko elpot, viņš iet bojā," skaidro Ķūse.
Piemēram, kāda Covid-19 paciente sākotnēji ārstējusies parastajā slimnīcas nodaļā, taču pēcāk parādījās elpošanas nepietiekamība un viņa nokļuva intensīvās terapijas nodaļā. Tur viņa elpoja pati – ar pastiprinātu skābekļa pievadi, viņas stāvoklis uzlabojās, un viņa atgriezās atkal parastajā nodaļā. Taču vīruss savu ļauno darbu jau bija paveicis un pacientei radījis nopietnas sirds asinsvadu, nieru, gremošanas problēmas, līdz ar to šīs orgānu sistēmas pakāpeniski dekompensējās, un paciente aizgāja bojā.
Atsevišķi mirušie Covid-19 pacienti no sociālās aprūpes centriem bijuši ar smagiem izgulējumiem, vēl kādai pacientei bez Covid-19 bija arī smags stāvoklis pēc insulta. "Šiem pacientiem fons bija pietiekami nopietns," saka Ķūse.
Foto no "Facebook" ieraksta
"Delfi" arī ārstei jautāja, kā vērtēt šajā pašā feisbuka ierakstā minēto, ka "vislielāko postu šobrīd nodara pārmērīgā dezinfekcija, kas, ja tā tiek pārspīlēta, nevis sargā, bet gan vājina imunitāti." Ķūse atbildēja, ka LIC mediķi dezinfekcijas līdzekļus labi pazīst, zina, kā tie jālieto un to dara ļoti apzināti. "Mēs nepārforsējam, mēs nelaistāmies ar šiem līdzekļiem. Var gadīties situācijas, kad, mediķiem biežāk dezinficējot rokas un velkot cimdus, ir uz roku ādas kādas alerģiskas reakcijas," stāsta LIC pārstāve. Taču, vai dezinfekcija var vājināt imunitāti? "Nē, nevar, normālā situācijā dezinfekcijas līdzekļi nekaitē. (Lai tie kaitētu), – tad es kaut ko banālu pateikšu – tad tas dezinfekcijas līdzeklis būtu jādzer un jāsaindējas," saka Ķūse.
No kurienes "Facebook" ieraksta autore Jana Paegle smēlusies informāciju, ar kuru dalījās vairāk nekā 350 soctīkla lietotāju, portālam "Delfi" neizdevās uzzināt, uz šo jautājumu atbildes pagaidām nav iegūtas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
