Lai modernizētu un precizētu regulējumu Latvijas armijas dalībai militārajās operācijās un aktivitātēs, Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās", portāls "Delfi" uzzināja Saeimas Preses dienestā.
Likumprojekta autori – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija – anotācijā norādījuši, ka līdzšinējais regulējums bija pieņemts 1995. gadā, kad pasaulē valdīja cita ģeopolitiskā situācija un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dalība tika plānota galvenokārt miera uzturēšanas operācijās Balkānu pussalā.
"Līdzšinējais likums vairs nespēja pietiekami nosegt visas mūsdienu operācijas un militārās aktivitātes, tādēļ ne vienmēr ļāva operatīvi īstenot Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības gan NATO, gan Eiropas Savienībā, gan arī citos formātos," iepriekš informēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
Līdz ar izmaiņām precizētas starptautiskās miera uzturēšanas un nodrošināšanas definīcijas, liekot uzsvaru uz operācijas mērķi, nevis ģeogrāfisko piesaisti, jo ne vienmēr konflikta zona aprobežojas ar konkrētas valsts teritoriju. Tas nodrošinās elastīgāku mehānismu lēmuma pieņemšanai par dalību starptautiskajā operācijā, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi arī paredz aizstāt konkrētu starptautisko operāciju pamatojumu uzskaitījumu, piemēram, rezolūcija, rekomendācija vai lūgums, ar vispārēju norādi uz apņemšanos ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) statūtus, uzņemtās starptautiskās saistības un nodrošināt Latvijas NBS kontingenta dalību starptautiskajās operācijās saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī saglabāt atbildību par uzņemto starptautisko saistību nepildīšanu.
Vienlaikus precizētas NBS kontingenta pilnvaras, nosakot, ka tas piedalās starptautiskajās operācijās, ievērojot ANO statūtus saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Latvijas likumiem, kā arī ar Saeimas, Ministru kabineta vai — likumā īpaši paredzētajā gadījumā — aizsardzības ministra lēmumu.
Tāpat noteikts, ka NBS kontingentu jebkurā laikā bez īpašiem priekšnosacījumiem varēs atsaukt ar Saeimas vai Ministru kabineta lēmumu. Patlaban likumā ir noteikts, ka kontingentu var atsaukt, ja ir pārkāpti konkrēti noteikumi, kā arī gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt Latvijas valsts intereses.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
