Nekustamo īpašumu pircējus – uzturēšanas atļauju saņēmējus Latvijā 'kvotēs'
Foto: DELFI

Saeima ceturtdien, 31. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai pret investīcijām nekustamajos īpašumos.

Lai pretendētu uz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, trešo valstu pilsoņiem būs Latvijā jāiegādājas vismaz 150 tūkstošus eiro vērtu nekustamo īpašumu un jāiemaksā valsts budžetā neatmaksājamu maksājumu 25 tūkstošu eiro apmērā. Iegādātā nekustamā īpašuma sastāvā nedrīkstēs ietilpt meža vai lauksaimniecības zeme.

Tāpat uz termiņuzturēšanās atļaujām varēs pretendēt arī personas, kas valsts budžetā iemaksājušas 50 tūkstošus eiro vai iegādājušās bezprocentu valsts aizņēmuma vērtspapīrus par vismaz 250 tūkstošiem eiro.

Tāpat kā līdz šim, uz termiņuzturēšanās atļaujām varēs pretendēt arī tie investori, kas Latvijā reģistrētu komercbanku subordinētajā kapitālā ieguldījuši vismaz 280 tūkstošus eiro un iemaksājuši valsts budžetā 25 tūkstošus eiro.

Imigrācijas likuma grozījumu pārejas noteikumi paredz, ka 2014. gadā pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi tiks pieņemti no 700 nekustamo īpašumu pircējiem, kas par īpašumu samaksājuši vismaz 150 tūkstošus eiro.

2015. gadā no šādu nekustamo īpašumu pircējiem plānots pieņemt ne vairāk par 525 pieteikumiem, bet 2016. gadā - ne vairāk par 350 pieteikumiem.

Ja nekustāmo īpašumu kvotas būs izsmeltas, vēl 100 pircējiem gadā tomēr vēl būs iespēja iegūt termiņuzturēšanas atļaujas, taču tad viņiem nekustamo īpašumu iegādē būs jāiegulda vismaz pusmiljons eiro.

Viskaismīgākās debates Saeimas sēdē raisīja likuma papildināšana ar normu, kas ļauj termiņuzturēšanās atļaujas iegūt arī personām, kas valsts budžetā iemaksājušas 50 000 eiro, bet nav ieguldījušas nedz nekustamo īpašumu iegādē, nedz banku subordinētajā kapitālā, nedz Latvijā reģistrētos uzņēmumos.

"Saskaņas centra" deputāts Jānis Ādamsons debatēs pauda: "Šis likumprojekts piedāvā tirgot termiņa uzturēšanas atļaujas bez jebkādiem ieguldījumiem, 50 tūkstošus samaksā, un tu saņem termiņa uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Vai tā nav elementāra iztirgošana? Te jau ir tā Šengenas vīzu tirgošana, un tagad man nosauciet vienu iemeslu, kāpēc tas imigrants, kurš ir iekļauts kvotā pēkšņi guldītu naudu šeit, ja viņam ir iespēja iegādāties termiņa uzturēšanas atļauju brīvi pārvietoties ES un attiecīgi naudu viņš var ieguldīt jebkurā citā ES valstī."

Līdzīgās domās ir arī ZZS deputāts Kārlis Seržants, kurš teica: "Faktiski ar šo priekšlikumu mēs legalizējam vienkāršu un prastu Šengenas vīzu tirgošanu par 10 tūkstošiem eiro gadā."

"Šī tiesību norma pēc būtības izjauc Imigrācijas likumā nostiprināto sistēmu, ka uzturēšanās atļauju piešķir gadījumos, kad personai ir pamatots iemesls uzturēties Latvijā darba, mācību vai nekustamā īpašuma iegādes rezultātā. Likumprojektā faktiski ierosināta uzturēšanās atļaujas iegāde, lai iegūtu pakalpojumus un vīzu, kas ļauj ieceļot un noteiktu laiku uzturēties jebkurā Šengenas līguma dalībvalstī," viņš piebilda.

"Ekonomiskās attīstības fonds būs veids, kā finanšu līdzekļi no termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas dos reālu ieguldījumu ekonomikas attīstībā", uzsver Reformu partijas vadītājs Edmunds Demiters, informēja RP.

Demiters skaidroja, ka no jaunās budžeta programmas "Ekonomikas attīstības fonds" līdzekļiem jau 2014.gadā varēs finansēt ekonomiskās un demogrāfiskās programmas, piemēram, "Pirmā mājokļa programmu", kuras ietvaros 2014.gadā vairāki simti jauno ģimeņu varēs saņemt atbalstu līdz 10 000 eiro pirmajai iemaksai pirmā mājokļa iegādei. Tāpat no fonda finansēs "Mazo un vidējo uzņēmumu grantu programmu", kuras mērķis ir veicināt jaunu darbavietu radīšanu, īpaši reģionos. Mazais vai vidējais uzņēmums, kas izveidojis jaunu, kvalificētu darbavietu ar nozares vidējo atalgojumu, samaksājis nodokļus un nodrošinājis darbavietu vismaz gadu, par katru no jauna radīto darbavietu varētu saņemt kompensāciju. Vēl no fonda plāno atbalstīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai tā varētu nodrošināt kvalitatīvu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas procesu un uzraudzību.

"Delfi" jau ziņoja, kvotas ieviestas pēc Nacionālās apvienības uzstājīgas prasības un draudiem neatbalstīt nākamā gada budžetu. Sākotnēji NA rosināja vispār atteikties no termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas nekustamo īpašumu pircējiem, bet vēlāk koalīcijā panākts kompromiss par kvotām.

Tikmēr kuluāros izskanējuši pieļāvumi, ka pēc NA prasības tapušo kompromisu - nekustamā īpašuma pircējiem izsniedzamo termiņuzturēšanās atļauju kvotu ieviešanu paredzošos Imigrācijas likuma grozījumus - varētu "izgāzt" Valsts prezidents Andris Bērziņš, neizsludinot Saeimas pieņemtos likuma grozījumus.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Andris Bērziņš (bijušais prezidents) Saeima Uzturēšanās atļaujas Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form