Nemiro rosina atcelt OIK maksājumu; likumprojektu iesniedz frakcija
Foto: LETA

Ceturtdien Saeimas sēdē, izskatot OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) no Saeimas tribīnes paziņoja, ka ir izstrādājis un ar "KPV LV" frakcijas starpniecību Saeimā virzīs likumprojektu par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu. Ministrs aprēķinājis, ka tas par 15% samazinātu elektroenerģijas rēķinus mājsaimniecībām. Saeima pēc nepilnas stundas debatēm OIK komisijas ziņojumu pieņēma zināšanai.

Nemiro uzsvēra, ka necaurskatāmā OIK sistēma ir ne tik daudz saistīta ar tautsaimniecību, cik ar tiesiskumu, tādēļ svarīgi izvērtēt, vai sistēma veidota tiesiski. Ministrs paziņoja, ka, atceļot OIK maksājumu, mājsaimniecību elektroenerģijas rēķini samazinātos par 15% un 40 miljoni eiro paliktu mājsaimniecību rīcībā. Nemiro gan neminēja konkrētu laiku, kad OIK plānots atcelt.

Nemiro norādīja, ka likumprojekts neparedz atcelt obligāto iepirkumu, jo nav būtiski, vai "pērkam elektroenerģiju no "Latvenergo" vai atjaunojamiem resursiem. Būtiskākais, ka gribam atcelt virskompensāciju, ko redzam savos rēķinos". Ministrs uzsvēra, ka taisnīgākais veids ir pirkt elektroenerģiju par biržas cenu. Nemiro aicināja Saeimu izskatīt likumprojektu, ko viņš iesniegs "KPV LV" frakcijas vadītājam, lai viņš tālāk iesniegtu un virzītu to Saeimā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā tās vadītāja Ieva Krapāne (KPV LV) Saeimai pavēstīja, ka komisija savā gala ziņojumā atbildējusi uz visiem 88 Saeimas uzdotajiem jautājumiem, kad komisija tika veidota.

Krapāne norādīja, ka jau kopš 1997. gada, kad tika ieviesti dubultie tarifi, nav vērtēta atbalsta sistēmas ietekme uz tautsaimniecību un ka visus šos gadus sistēma nav bijusi pārskatāma un pietiekami uzraudzīta. Nav ņemti vērā arī Valsts kontroles iebildumi par sistēmas neatbilstību Latvijas apstākļiem, kā arī tā nav bijusi saskaņota ar Eiropas Komisiju.

"Atbalsts ir bijis domāts komersantiem, nevis sabiedrības interesēm," sacīja Krapāne, norādot, ka īpaši situāciju pasliktina iesaistīto uzņēmēju negodprātīgā rīcība, kas joprojām turpinās. Deputāte norādīja, ka sistēmas ieviešanā un īstenošanā izpildvara ir rupji pārkāpusi valsts pārvaldes principus. "Visu šo laiku Ekonomikas ministrija bijusi atbildīga, tāpēc visi ministri kā politikas virzītāji un valsts sekretāri kā politikas īstenotāji ir atbildīgi," sacīja Krapāne.

Viņa arī norādīja, ka saskaņā ar Latvijas likumiem līdzatbildīgas ir visas amatpersonas, kas bijušas iesaistītas lēmumu pieņemšanā, it īpaši Ministru prezidenti, vides aizsardzības ministri, zemkopības ministri un tieslietu ministri, kā arī Saeimas atbildīgo komisiju deputāti, kuri, zinot situāciju, nav izpildījuši Satversmē paredzēto pienākumu aizsargāt savas valsts un tautas intereses. "Sistēma ir neatbilstoša Latvijas tautas interesēm un ir nekavējoties atceļama. Dievs, svētī Latviju un nepieļauj kaut ko tādu tautai vēlreiz piedzīvot," runu noslēdza Krapāne aplausu pavadībā.

Komisijas sekretārs Mārtiņš Šteins (AP) atzina, ka OIK maksājumi jāatceļ, parlamentam un Ekonomikas ministrijai jāturpina uzraudzība un kontrole, kā arī jāstiprina tiesībsargājošo iestāžu darba spējas. "OIK sistēmā pietrūka pierādījumos balstīta lēmumu pieņemšana, jo nevērtēja ietekmi uz patērētāju maksātspēju un uzņēmēju konkurētspēju," sacīja Šteins.

Komisijas loceklis Viktors Valainis (ZZS), kurš komisijas galaziņojumam pievienojis savas īpašās domas, atkārtoti norādīja uz Krišjāņa Kariņa (JV) atbildību par sistēmas ieviešanu laikā, kad viņš bija ekonomikas ministrs 2005. gadā.

"Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš debatēs kritizēja, ka komisija pārāk daudz klausījusies uzaicinātajās un iesaistītajās amatpersonās un mazāk pētījusi dokumentālus pierādījumus. "Šī ir nevis OIK afēras izmeklēšanas, bet OIK afēras piesegšanas komisija," sacīja Zariņš, aicinot veikt izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, lai citādi organizētu šādu komisiju darbu.

Deputātam Didzim Šmitam OIK sistēma un nespēja ar to tikt galā radot nelabu dūšu un jautājumu, "kā zeme mūs nes".

Savukārt Aldis Gobzems paziņoja, ka Kariņam būtu arī jāatbild par šo sistēmu krimināltiesiskā kārtā.

Pēc debatēm "KPV LV" frakcija izplatīja paziņojumu, ka iesnieguši Saeimā likumprojektu par OIK atcelšanu. "Uzklausot OIK sistēmas izvērtēšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas Ievas Krapānes gala ziņojumu, partijas "KPV LV" Saeimas frakcija iesniegusi Saeimā likumprojekta "Elektroenerģijas tirgus likums" grozījumus par obligātās iepirkumu komponentes atcelšanu," teikts frakcijas paziņojumā.

"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens šādu rīcību pamato ar to, ka partijas frakcijas deputāti ir vienisprātis, ka nepieciešams pielikt punktu šim "komponentes" jautājumam vienreiz un uz visiem laikiem. Likumprojekta iniciators ir ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, kas Saeimas sēdē to nodeva tālāk partijas deputātiem iesniegšanai Saeimas prezidijā.

"Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu ziņojumā ir secināts, ka nepieciešams nekavējoties atcelt OIK virskompensācijas un to atcelšana ir tālāk atkarīga no politiskās gribas. Šis ir jauns un būtisks pavērsiens šī jautājuma juridiskajā ietvarā, līdz ar to mūsu kā deputātu pienākums ir to izdarīt pēc iespējas drīzāk. Mēs aicināsim arī mūsu partnerus koalīcijā atbalstīt šo iniciatīvu, lai novērstu prettiesiskumu valstī, kas valda jau daudzus gadus. Arī mūsu ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir veicis būtiskus sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu juridisko ietvaru obligātās iepirkumu komponentes likumīgai atcelšanai," norāda Pucens.

Izstrādātais likumprojekts paredz atteikties no OIK jeb virskompensācijām, kas nozīmē, ka no elektrības rēķiniem tiktu svītrota ailīte "obligātā iepirkumu komponente". Obligātais iepirkums (OI) arī turpmāk tiks saglabāts, bet no ražotājiem elektroenerģija tiks iepirkta par biržas cenām, kas ir godīgi un taisnīgi pret visiem tirgus dalībniekiem un sabiedrību kopumā.

"Ar šo likumprojektu tiktu pilnībā izpildīts Kariņa valdības deklarācijas 30. punkts, kurš paredz likvidēt obligātā iepirkuma komponenti, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā," skaidro frakcija.

Jau ziņots, ka Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisija pēc deviņu mēnešu darba trešdien, 19. februārī, apstiprinātajā galaziņojumā nosaukusi par Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izveidošanu un darbošanos atbildīgās amatpersonas, kā arī aicina likvidēt sistēmu, lai iedzīvotājiem nebūtu par to jāmaksā. Komisijas vadītāja Ieva Krapāne (KPV LV) uzskata, ka ir iespējams arī ierosināt krimināllietas par faktu slēpšanu vai dokumentu nenodošanu atbildīgajām institūcijām.

Ko secina un iesaka

Komisija galaziņojumā secinājusi, ka kopš 1997. gada obligātās iepirkuma komponentes jautājumos nav nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole no Saeimas puses. Saeima vairākkārt ir konstatējusi nepilnības tiesiskajā regulējumā un izpildvaras darbībā, bet nav devusi uzdevumus izpildvarai nekavējoties novērst trūkumus. Likumdevējs ir atbalstījis tiesību normu iniciatīvas un politiskās programmas, pieņemot, ka tās pēc labākās sirdsapziņas ir izvērtētas un apspriestas izpildvaras ietvaros.

"Nav izskatīti alternatīvi risinājumi. Saeima nav izmantojusi savas iespējas pieprasīt un pārliecināties par to, ka šim tiesiskajam regulējumam ir izstrādāts ekonomiskais pamatojums. OIK shēma, ir saistīta ar valsts pārvaldes aparāta apzinātu rīcību, aplama tiesiskā regulējuma ietvaros, zinot, kādas potenciālas sekas tas radīs. Šāda rīcība ir pretēja sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem," teikts ziņojumā.

Šo situāciju ilustrē gadījums, kad Ekonomikas ministrijas amatpersona nesniedza informāciju komisijas noteiktajā apjomā un termiņā, vēlāk sniedza neprecīzu informāciju, un, iespējams, mēģināja izvairīties no komisijas uzdotajiem jautājumiem, teikts ziņojumā.

"Šobrīd komisijai ir jānorāda, ka tās ietvars nepieļauj operatīvo darbību veikšanu vai uzdevumu došanu valsts drošības iestādēm, attiecīgi tā savas darbības rezultātā nav ieguvusi tiešus pierādījumus kādas personas vai grupas interešu iespaidam uz izpildvaru vai likumdevēju šo 25 gadu laikā. Ievērojot apstākli, ka kadru mainības rezultātā, EM un MK ir nomainījies viss personālsastāvs, ir jāpieņem divas iespējas – OIK aplamo normu pieņemšanu stimulējis ārējs spēks, vai arī tās ir pieņemtas esošajā formā un tiek aizstāvētas, jo nodrošina stabilu un prognozējamu "status quo" iesaistītajās valsts institūcijās, Proti, neviens neko negrib mainīt, jo tad būtu jāveic papildus darbs," secina komisija.

"Sadaļā par atbildību norādīts personu loks. Lai nosauktu visas atbildīgās personas, secīgi pēc vainas pakāpēm, komisijai nav ne laika, ne cilvēkresursu. Mēģinājums to paveikt komisijas ietvaros atkārtotu Dreifusa prāvas rūgto pieredzi ar neprognozējamām sekām. Apkopojot saņemtos dokumentus, kā arī iepazīstoties ar 2013. gada Valsts kontroles un 2017. gada "Pricewaterhouse Coopers" ziņojumu, skaidri izgaismojas, ka enerģētikas politika nav pārskatāma, savstarpēji koordinēta un uzraudzīta, un nozarē nav nodrošināta vienota plānošana mērķu sasniegšanai. Pieņemtie lēmumi par elektroenerģijas obligāto iepirkumu, kas saražota no AER, un elektroenerģijas iepirkuma cenu ir vērsti uz noteiktu AER elektroenerģijas ražošanas jomā strādājošu komersantu atbalstu, nevis nodrošina sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu," secina komisija.

Tā norāda, ka situāciju ir pasliktinājusi atsevišķu komersantu pretlikumīgās rīcības, kuru atklāšana un pierādīšana ir prasījusi ievērojamus sabiedrības resursus un iekavējusies kontrolējošo institūciju samazinātās kapacitātes dēļ. "Pozitīvi, ka tiek sakārtots kontroles mehānisms, atbildību par tā izpildi uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam. Tomēr, komisija norāda, ka BVKB kapacitāte šobrīd darbinieku trūkuma dēļ nepārsniedz 50 staciju klātienes kontroles gadā. Tādējādi sabiedrībai tiek radīts papildu apdraudējums, pieļaujot iespējamību, ka negodīgi komersanti turpina darbību," vēsta komisija.

"Papildus sabiedrisko apdraudējumu rada kriminālizmeklēšanas iestāžu kapacitātes samazināšanās, tostarp uz personāla kvalifikācijas trūkuma pamata. Saeimas lēmums par komisijas izveidi ir bijis novēlots. Šobrīd komisijai ir iespējas sniegt situācijas politisku vērtējumu, nosaukt atbildīgos par radušos situāciju un rekomendēt tālāko darbības virzību, kuras rezultātā būtu iespējams izveidot situācijai atbilstošu tiesisku risinājumu bez graujošām sekām valsts tautsaimniecībai, situācijā, kad valsts pieņemtās programmas jau paredz būtiska sloga palielināšanu, lai sasniegtu valsts politiskos mērķus. Izpildvara situācijā ar OIK izveidi un virzību ir rupji ignorējusi valsts pārvaldes principus, nenodrošinot valsts pārvaldes rīcības nepārtrauktību, sabiedrības interešu aizsardzības un darba efektīvas organizācijas principus," teikts ziņojumā.

Komisija norāda, ka tās darbības formāts un ietvars, kā arī materiāli tehniskais nodrošinājums nav piemērots šāda mēroga izmeklēšanas veikšanai, un komisijas veiktais situācijas novērtējums nav uzskatāms par rīcību, kas nestu tiešu labumu Latvijas iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem, jo komisijai nav iespējams izstrādāt pasākumus situācijas risināšanai pēc būtības, vai pilnvērtīgi izveidot likumdošanas iniciatīvas situācijas risināšanai. Situācija komisijas ieskatā ir Latvijai unikāla, jo izveidojusies tiesiski, iesaistītajām pusēm rīkojoties spēkā esoša tiesiskā regulējuma ietvaros. Situācijas risinājumam ir, iespējams, nepieciešams veidot neordināru risinājumu, lai panāktu ne tikai tiesisku, bet arī taisnīgu un Latvijas interesēm atbilstošu rezultātu.

Šajā situācijā ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos, un komisija rekomendē Saeimai pieņemt deklarāciju, ka no 1995. gada ieviestie fosilās un atjaunojamās enerģijas atbalsta pasākumi ir bijuši pārspīlēti un Latvijas situācijai neatbilstoši. "Uzdot Ekonomikas ministrijai nekavējoties izstrādāt tiesību normu, ar kuru atceļ OIK sistēmu, protams, ievērojot, ka likuma atcelšana neietekmēs jau noslēgtos līgumus, kā arī gadījumus, kad atbilstoši tiesiski saņemtai atļaujai jau ir veiktas būtiskas un neatgriezeniskas investīcijas konkrēta enerģijas ražošanas objekta izveidē, un iesniegt to Saeimā. Uzdot Ekonomikas ministrijai nekavējoties izstrādāt stratēģiju un tiesisko regulējumu šī aplamā tiesiskā regulējuma seku novēršanai un iesniegt to Saeimā," raksta komisija.

"Ir jāņem vērā, ka persona, kas izmanto tiesiskā regulējuma trūkumus savās savtīgajās interesēs un pret sabiedrības interesēm, pārkāpj Satversmi, un tiesiskās paļāvības princips pret viņu nav piemērojams. Pastiprināt kontroli pār esošajā sistēmā iesaistīto uzņēmumu darbību un radikāli pastiprināt pārkāpēju sodīšanu par atbalsta saņemšanas esošo noteikumu pārkāpumiem saistībā ar pašpatēriņu, lietderīgo siltumenerģiju, atkritumproduktu izmantošanu un citām prasībām, kas noteiktas likumos. Izpildvaras struktūrā, ministrijām sadarbojoties, ne vēlāk kā divos gados jāizstrādā un jāpublisko enerģijas tirgus stratēģija, īpaši atjaunojamās enerģijas jomā, kā arī jāizstrādā pilnvērtīgs tiesiskais regulējums, lai aktīvie patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi varētu tam pielāgoties. Šo stratēģiju ir jāapstiprina Saeimā. Stratēģijai jāatbilst Latvijas ekonomiskajai situācijai, kas balstītos uz Latvijas nacionālo interešu ievērošanu un ES interešu respektēšana," secināts ziņojumā.

Kā parāda komisijas darba laikā uzklausītie viedokļi, šādi scenāriji ir vairāki, un šobrīd izpildvaras atbalstītais risinājums nav vienīgais, lai arī vislabāk atbilst Latvijas lielāko enerģētikas uzņēmumu interesēm. Ja tiek konstatēta izpildvaras nepamatota kavēšanās uzdevumu izpildē, Saeimai ir jārod iespēja piesaistīt atbilstošu speciālistu komandu un veikt nepieciešamās darbības, neiesaistot izpildvaru. Likumdevējam nekavējoties jāizstrādā tiesiskais regulējums lobēšanai, kas ļautu aizsargāt sabiedrības intereses pret iespējamu spēcīgu interešu grupu pretvalstisku iniciatīvu netraucētu virzību valdībā un Saeimā.

"Ir jārēķinās ar to, ka iespējama ne tikai mantisku, bet arī tīri politisku interešu lobēšana, ko parāda situācija ar OIK. Ir nepieciešams nodrošināt papildu kapacitāti likumdevējam, lai dotu tam iespēju veikt papildus neatkarīgu tiesību normu projektu analīzi un tiesisko vērtējumu, kā nolūkā būtu jānostiprina Saeimas juridiskais birojs un analītiskais dienests. Izstrādājot un pieņemot tiesību normas vai politiskās plānošanas dokumentus ar ilgstošu ietekmi, ir nepieciešams atteikties no vēlmes paātrināt likumdošanas procesu, ko spilgti parāda situācija ar OIK un akcīzes nodokli. Ir būtiski samazināt kontrolējošo institūciju sašķeltību. Šaura kompetenču nošķiršana kontroles jomā ir radījusi būtisku apdraudējumu valsts vitālajam interesēm, jo nav iespējams izbēgt no procesu palēninājuma un informācijas zudumiem, ja vienu funkciju veic divas, trīs un vairāk iestādes, vai iestāžu struktūrvienības. Šis gadījums iezīmē nepieciešamību Latvijas valsts pārvaldi veidot iespējami koncentrētu un kompetentu, tostarp, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtas iespējas," secina komisija.

Tā arī norāda, ka ir nepieciešams izveidot vienotu un pilnvērtīgu, akadēmijas tipa augstākās izglītības iestādi iekšlietu sistēmas speciālistu apmācībai, kas ļautu nozaru speciālistiem iegūt izmeklēšanas darbam nepieciešamās zināšanas, vai arī ļautu operatīvi mācīt policistiem nepieciešamās speciālās zināšanas attiecīgajā nozarē. Šāda iestāde nepieciešama ne tikai policijai, bet visām valsts pārvaldes iestādēm, kuras veic kontroles funkcijas. Izpildvarai tautsaimniecības atbalsta programmu un projektu ietvaros jāatsakās no savas administratīvi represīvās funkcijas un jāpievēršas koordinējošai un konsultatīvai darbībai, lai mazinātu atšķirīgas attieksmes riskus un iespēju aktīvi meklēt likuma robus, savu savtīgo interešu piepildīšanai. Šāda koncepcijas maiņa arī noteiktu atklātākus un pārskatāmākus procesus valsts pārvaldē, teikts ziņojumā.

Atbildīgās personas

Kopumā analizējot situāciju hronoloģiski, par atbildīgajām amatpersonām nosauktas – Ministru prezidents Māris Gailis, ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs, Ministru prezidents Andris Šķēle, ekonomikas ministrs Gundars Krasts, premjers Aigars Kalvītis, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš, EM valsts sekretārs Kaspars Gerhards. Tāpat valdības vadītājs Ivars Godmanis, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, valsts sekretārs Anrijs Matīss, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, ekonomikas ministrs Artis Kampars, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, EM valsts sekretāri Anrijs Matīss un Juris Pūce.

Pieminēts arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, ekonomikas un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, Ministru prezidents Māris Kučinskis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, EM valsts sekretārs Juris Stinka, EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sadaļā par atbildību komisija norāda, ka Ekonomikas ministrija savā 2019. gada 16. augusta vēstulē norāda, ka Ekonomikas ministrijas amatpersonu atbildība ir noteikta "Ekonomikas ministrijas nolikumā" atbilstoši to kompetencei. Atbildīgā amatpersona par nozares politikas īstenošanu un Ekonomikas ministrijas darbības tiesiskuma, funkciju izpildes, pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas nodrošināšanu, kā arī racionālu struktūras izveidi Ekonomikas ministrijas funkciju izpildei ir valsts sekretārs. Savukārt ekonomikas ministrs ir atbildīgs par Ekonomikas ministrijas sagatavoto tiesību aktu projektu virzību.

Ministru kabinets ir atbildīgs par valdības īstenoto politiku, tai skaitā par OI mehānisma izveidi. Normatīvos aktus, kas paredzēja OI mehānisma izveidi un tā uzraudzības kārtību virzīja ekonomikas ministrs, un pieņēma Ministru kabinets. Turklāt minētie tiesību akti saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības rullis"23 un Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" tika skaņoti ar citām institūcijām, tai skaitā ar ministrijām, starp kurām nozīmīgākās ir bijušas Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī Valsts kanceleja. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likumu, uz kā pamata izdoti MK noteikumi, ar ko izveidots OI mehānisms, ir pieņēmusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents.

Ziņojumā teikts, ka politiskā atbildība nav saistīta ar laika ierobežojumu (noilguma institūtu), un šī atbildība var tikt attiecināta uz personu, kura ir jau zaudējusi varu (neieņem amatu Ministru kabinetā). "Vēl vairāk tā var tikt attiecināta uz valsts sekretāru, kura politiskā atbildība tiešiem vārdiem nav norādīta normatīvajos aktos. Ievērojot apstākli, ka par situācijas neatbilstību labas pārvaldības un taisnīguma principiem bija informēta augstākā līmeņa izpildvara un likumdevējs, komisija nevērtē zemāku līmeņu iesaistīto institūciju un pārvaldes orgānu atbildību, jo situācijā, kad nefunkcionē spēkā esošais tiesību režīms, padotās iestādes amatpersonas pienākums ir informēt par to augstākstāvošo vadību, kuras pienākums ir organizēt situācijas novēršanu. Ievērojot neapgāžamos pierādījumus par to, ka augstākā vadība ir bijusi informēta par problēmām, komisijai ir jāpieņem, ka zemākā līmeņa pārvaldes iestāžu amatpersonas ir savus pienākumus izpildījušas tiesību normas noteiktajos ietvaros," teikts ziņojumā.

Komisijas ieskatā, katras OIK procesā iesaistītās politiskās personas, vai par valsts politikas izstrādi un virzību atbildīgas izpildvaras amatpersonas, atbildības izvērtēšana komisijai atvēlētā laika ietvarā ir neiespējama. Komisija, vērtējot situāciju, uzskata par pamatotu piemērot legālās vainas prezumpciju attiecībā pret visām politiskām amatpersonām un par valsts politikas virzību atbildīgām izpildvaras amatpersonām, kas iesaistītas OIK procesā. "Šo personu atbildībai ir jābūt solidārai, un tam, kurš vēlas, lai viņu neuzskata par līdzatbildīgu būtu pašam jāpierāda, ka tā ir veikusi visas darbības, ko viņa ieņemamais amats paredz," teikts ziņojumā.

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt vainīgos, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.

Izmeklēšanas komisiju vada Ieva Krapāne, par komisijas sekretāru ievēlēts Mārtiņš Šteins (AP). Komisijas sastāvā ir deputāti Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (NA), Sandis Riekstiņš (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Ādamsons (S).

Tags

KPV LV Ieva Krapāne Ivars Zariņš Dana Reizniece-Ozola Daniels Pavļuts Ekonomikas ministrija Ministru kabinets Ministru prezidents Saeima Zemkopības ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form