"Nepilsoņu kongress" paredzējis rīkot plašus protestus, lai panāktu garantiju nodrošināšanu krievu skolu attīstībai, informēja šīs organizācijas pārstāvji.
"Nepilsoņu kongresa" augstākās lēmējinstitūcijas - Nepārstāvēto parlamenta pārstāvji nedēļas nogalē pulcējās ārkārtas sesijā, kas tika sasaukta saistībā ar izaicinājumiem nacionālo minoritāšu izglītībai, kas radušies pēc jaunās valdības apstiprināšanas. Saeimā iesniegtajā un koalīcijas partneru apstiprinātajā Izglītības un zinātnes ministrijas programmā ir runa par valdības plāniem ieviest krievu skolās apmācību latviešu valodā, samazinot krievu valodas proporciju bilingvālās programmās.
Līdz 2014. gada maijam jāsagatavo izglītības standarta mazākumtautību izglītības programmu modeļu nodaļas grozījumi. Pēc šo grozījumu pieņemšanas Ministru kabinetā jāuzsāk darbs ar krievu skolām un bērnudārziem, lai 2018. gadā skolu izglītība no 1. līdz 12. klasei būtu tikai latviešu valodā.
Paziņojumā presei norādīts, ka 40% Latvijas iedzīvotāju, kas pieder pie nacionālām minoritātēm, ir nepilsoņi. Līdz ar to viņiem nav politisko tiesību, un viņi nevar ietekmēt varas iestādes, arī bērnu apmācības jautājumos. Izglītība ir viena no svarīgākajām pozīcijām nacionālās identitātes saglabāšanas ziņā. Tādēļ „Nepilsoņu kongress" nedrīkst ignorēt izveidojušos situāciju.
"Nepilsoņu kongresa" valdes priekšsēdētāja, Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos locekle Elizabete Krivcova norāda, ka 2014. gada reformas uzdevumi ir formulēti, "pamatojoties uz voluntāristiskiem politiskajiem izteicieniem, neņemot vērā ieinteresēto pušu viedokli un bez nepieciešama pedagoģiskā pamatojuma".
"Valdība nav vienīgā izglītības pasūtītāja, valdošajām partijām nav monopolista tiesību uz mūsu bērniem. Sabiedrība, jo īpaši vecāki, arī ir izglītības pasūtītāji, un viņu balss ir vērā ņemama. Bez tam, mūsu valstij jāvadās pēc labākajiem bērna interesēm, kas nozīmē - lēmumiem izglītības jomā jābūt balstītiem uz zinātniskām izstrādnēm un pedagoģiskiem pētījumiem," norāda Krivcova.
Viņa atzīmē, ka "mums zināmie pētījumi, kas kalpojuši par pamatu atsevišķu Latvijas politiķu populistiski politiskajiem teicieniem par situāciju nacionālo minoritāšu skolās, izmanto lielākoties socioloģijas metodes. Turklāt ne pētījuma objekts (izejas punkts ir proporcijas ievērošana, nevis mācību rezultāti), ne metodes (bērnu aptaujas par likuma izpildi mācību uzdevumu izpildes vietā vai psihologu veiktā intervēšana) nespēj novērtēt izglītības kvalitāti. Jāpiebilst, ka, vērtējot 2004. gada reformu, Satversmes tiesa uzlika valdībai par pienākumu veikt izglītības kvalitātes zinātnisko monitoringu. Šāda monitoringa joprojām nav, tāpēc pat tīri juridiski, nenovērtējot iepriekšējo reformu, nevar rīkot nākamo".
Krivcova norāda, ka svarīgs faktors krievvalodīgās izglītības saglabāšanai ir krievu kopienas tapšana par izglītības politikas kolektīvo subjektu un šīs kopienas pozīcijas pieteikšana.
"Nepārstāvēto parlamenta" deputāti nobalsojuši par rezolūciju, kurā ir teikts, ka „Nepilsoņu kongress" arī turpmāk plāno veltīt savu uzmanību krievu izglītības problēmai Latvijā, rīkot diskusijas, vecāku sapulces, organizēt tikšanās ar politiķiem, piesaistīt starptautisko tiesību aizsardzības organizāciju uzmanību.
Ja no valdības puses nebūs nekādu pozitīvu signālu, tiek pieļauta arvien plašāku protesta akciju rīkošana. Šīs akcijas nav pašmērķis - tas ir tikai viens no iedarbīgiem instrumentiem krievu skolu aizsardzībai, teikts paziņojumā presei.
Tika īpaši uzsvērts, ka cīņa ar masveida bezpilsonības problēmu joprojām paliek par vienu no „Nepilsoņu kongresa" galvenajiem mērķiem.
"Nepilsoņu kongress" tika dibināts pagājušā gada novembrī, tā augstāko pārstāvniecības orgānu - Nepārstāvēto parlamentu - 2013. gada jūnijā ievēlējuši vairāk nekā 15 000 cilvēku. "Nepilsoņu kongresa" mērķis ir "netaisnīgā nepilsonības institūta likvidēšana Latvijā" un vienotas Latvijas politiskās nācijas izveide.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
