'Nesodīt laukus Rīgas dēļ' – konceptuāli atbalsta 'antimonopola' grozījumus atkritumu likumā
Foto: LETA

Rīgas atkritumu apsaimniekošanas krīzes iespaidā frakcijas "Attīstībai/Par" iesniegtos, tā sauktos "antimonopola" grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā ceturtdien Saeima konceptuāli apstiprināja pirmajā lasījumā. Par likumprojektu sēdes laikā raisījās debates, virknei deputātu paužot bažas, ka galvaspilsētas rīcības dēļ galu galā var ciest lauku teritoriju iedzīvotāji, kuru izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu varētu pieaugt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi paredz veicināt konkurenci starp atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem. Tie paredz, ka pašvaldība vai pašvaldības ar vienotu atkritumu apsaimniekošanu, kuru administratīvajā teritorijā dzīvojošo skaits pārsniedz 50 000 iedzīvotājus, sadala administratīvo teritoriju vismaz divās zonās un šo teritoriju apsaimnieko vismaz divi pakalpojuma sniedzēji.

Tādējādi ilgtermiņā iecerēts nodrošināt efektivitāti un izdevīgākas cenas kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem. Grozījumi paredz arī optimālākus publisko un privāto partnerību termiņus – pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas jomā varēs slēgt līgumus uz termiņu līdz 10 gadiem. Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka maksimālais termiņš ir 20 gadi.

Likumprojekts paredz, ka Rīgas pašvaldībai būs jādala tās administratīvā teritorija vismaz trīs atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, kā arī jānodrošina, ka tās teritorijā atkritumu apsaimniekošanu nodrošina vismaz trīs pakalpojuma sniedzēji.

Grozījumi nosaka arī atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu gadījumos, kad beidzies iepriekšējā līguma darbības termiņš. Pēc iepriekšējā līguma termiņa beigām sešus mēnešus vai līdz brīdim, kad noslēgts jauns līgums, atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu turpinās nodrošināt iepriekšējais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši iepriekš noslēgtajam līgumam. Tādējādi grozījumi paredz pārejas periodu, lai nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojuma sniegšanu, ja jaunais līgums ārēju iemeslu dēļ nav laikus noslēgts.

Lai viestu tiesisku skaidrību un nepieļautu monopolu sadzīves atkritumu izvešanā, beidzoties ārkārtas situācijai Rīgā, "Attīstībai/Par" kā grozījumu iesniedzēji rosināja likumprojektu skatīt kā steidzamu divos lasījumos, taču atbildīgajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā domas dalījās un priekšlikums netika atbalstīts, tādēļ likums tiks skatīts parastā kārtībā trīs lasījumos.

Rīgas dēļ

Ceturtdien, uzstājoties Saeimas sēdē atbildīgās komisijas vārdā, deputāts Daniels Pavļuts (AP) paskaidroja, ka piedāvātie grozījumi risina vairākas problēmas – saasināto krīzi Rīgā ar atkritumu apsaimniekošanu, jo iepriekšējais likums neliedza Rīgas domei izveidot faktisku monopolu uz divdesmit gadiem. Tāpēc grozījumi piedāvā samazināt privātās-publiskās partnerības maksimālo termiņu uz 10 gadiem un noteikt, ka Rīgā minimālais atkritumu apsaimniekošanas zonu skaits un minimālais komersantu skaits ir trīs.

Grozījumi piedāvā risināt problēmas arī citās Latvijas daļās, jo pašvaldībās ar vismaz 50 tūkstošiem iedzīvotāju minimālo zonu skaits būs divas, skaidroja Pavļuts. Tāpat tiek risināta problēma, ka videi draudzīgiem komersantiem nav līdz šim iespējas pašiem izvēlēties tirgū atkritumu apsaimniekotāju.

Grozījumos tiek piedāvāts arī risinājums krīžu gadījumiem, tā kā tas bija Rīgā, proti, ja iepriekšējās procedūras ietvaros strādājošie atkritumu izvedēji līgumi beidzas, un to vietā nav jauni, tad tiek noteikts pārejas periods, kurā ir spēkā iepriekšējie līgumi par iepriekšējām cenām.

Atgādinot par diskusiju komisijā par likuma steidzamību, Pavļuts sacīja, ka Saeimai ir pienākums iespējami drīz nodrošināt tiesisku skaidrību par to, kādi būs spēles noteikumi atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā turpmāk. Jo īpaši saistībā ar to, ka 12. decembrī beidzas iepriekš valdības noteiktais un Saeimas apstiprinātais ārkārtējās situācijas statuss Rīgā.

Sākoties debatēm, Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka ar šiem grozījumiem "jūs paņemat Rīgas problemātikas karogu un šo problemātiku attieciniet uz visu pārējo Latviju". Pēc Valaiņa domām, nav pietikami izvērtētas iespējamās tarifu izmaiņas iedzīvotājiem. "Vidzemē ir reāli viens uzņēmums. Varu droši pateikt, ka Smiltenē, Valmierā, Cēsīs, Limbažos tarifi, visticamāk, nemainīsies, bet ārpus šīm apdzīvotajām vietām tarifi viennozīmīgi pieaugs," sacīja deputāts, prognozējot 15 – 20% pieaugumu ārpus apdzīvotajām vietām, ja tiek izņemta ārā rentablā daļa, kas izlīdzina vienoto tarifu. Deputāts aicināja uzmanīgi vērtēt likumprojektu pirms otrā lasījuma, lai pārliecinātos, ka tas būs izdevīgs risinājums visas teritorijas pārklājumam un Latvijas iedzīvotājiem.

Savukārt Krišjānis Feldmans (JKP) kritiski vērtēja grozījumus, jo pastāv bažas, ka, piemēram, sadalot Rīgas atkritumu apsaimniekošanas tirgu četrās zonās, katrā no tām veidojas savs monopols. Deputātu dara bažīgu arī šonedēļ Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu, kuri sakrīt ar šajos grozījumos plānoto. Feldmans uzskata, ka, pat ja mazās pašvaldībās to nevar nodrošināt, tomēr Rīgā ir iespējams brīvais tirgus atkritumu apsaimniekošanas jomā, un tas, ka Rīgas domes pozīcija pārbalsoja opozīciju, nozīmē, ka tai jau ir plāns, kā apiet gaidāmo regulējumu uz izmantot to savā labā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) debatēs solīja, ka noteikti tiks aicināti un uzklausīti iedzīvotāju un biedrību pārstāvji, lai saprastu, kādas ir viņu intereses. "Pietiek lobēt kaut kādas dažu uzņēmēju intereses vai dažu cilvēku grupas intereses. Paklausīsimies, ko runā iedzīvotāji, ko viņi grib. Arī ar Konkurences padomi mēs tiksimies un runāsim," sacīja Vitenbergs.

Laukos savas problēmas

Tālāk debates vairāk izvērtās par atkritumu apsaimniekošanas jomu kā dabisko monopolu un likuma grozījumu ietekmi uz lauku teritoriju iedzīvotājiem. Pavļuts skaidroja, ka nav tā, ka tikai Rīga būtu problēma un ka tikai tur vajadzētu risināt. "Konkurences problēmas ir daudz un dažādas atkritumu apsaimniekošanas jomā. Ir vesela virkne pašvaldību Latvijā, kur konkurss par atkritumu izvešanu nav bijis nekad. Tāpēc, ka virknei pašvaldību ir arī savi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Ja pašvaldībai ir savs uzņēmums, izmantojot Publisko iepirkumu likumā paredzēto izņēmumu, var uzticēt viņiem bez konkursa," problēmu raksturoja Pavļuts.

Tāpēc grozījumi paredz, ka pašvaldības kapitālsabiedrībai vai kopīgai kapitālsabiedrībai var uzticēt izvest atkritumus, tomēr vajag iziet konkursa procedūru. "Ja tur nav rezultātu vai rezultāts tiešām ir neapmierinošs, tad, zinot, kāds ir tirgus cenu piedāvājums, kāds ir konkurences tests, varam vērsties pie pašvaldības uzņēmuma un uzticēt šo funkciju," skaidroja deputāts atgādinot, ka pēdējo desmit gadu laikā Saeimas atbildīgajā komisijā ir ļoti grūti bijis risināt konkurences veicināšanas jautājumus.

ZZS deputāts Māris Kučinskis, daloties savā pieredzē, pauda bažas par grozījumu ietekmi uz reģioniem. Kučinskis atgādināja, ka Vidzeme bija pirmā, kas izveidoja savu atkritumu apsaimniekošanas organizāciju "ZAAO", un tas tika darīts pēc iepazīšanās ar pasaules pieredzi. Pēc viņa teiktā, visur atkritumu apsaimniekošanas jomā pilsētas dotē laukus.

"Nebūs neviena vieta, kur brīvā konkurencē trīs kompānijas dosies uz lauku sētu savākt vienreiz mēnesī vienīgo mazo konteineru. Par to maksā pilsētas. Tieši tāpēc ir princips, ka visa atkritumu organizēšana tiek sadalīta kaut kādās teritorijās, un uz šo teritoriju arī ir apsaimniekotājs, ar ko viena vai vairākas pašvaldības slēdz līgumu," skaidroja ZZS deputāts.

Tāpat viņš atgādināja, ka nekur Eiropā atkritumu apsaimniekošana nav brīvā konkurence. "Tas ir regulējošs tirgus, lai mēs varētu aptvert laukus, lai mēs varētu organizēt šķirošanu un visu pārējo," sacīja Kučinskis.

Deputāts minēja arī piemēru ar rūpnieciskajiem atkritumiem, kas maksā daudz vairāk. "Rūpnieciskajiem atkritumiem, ko ražo rūpnīcas, jānonāk arī glabāšanā, bet par citu cenu. Paradokss – izrādās, ka 80 % šo atkritumu saražo "Valmieras stikla šķiedras" rūpnīca. Tieši tāpēc, ka vienīgā uzskaite ir "ZAAO" un vienīgie, kas viņus arī nodod, ir rūpnīca. Pārējie tos skaita par vienkāršiem atkritumiem, ieskaita pie visa pārējā," sacīja Kučinskis norādot, ka jomā ir daudz kas sakārtojams un tas jādara kompleksi.

Viņš arī pauda bažas, ka var tikt izjaukts tas, kas labi strādājis gadiem. Pirms vairākiem gadiem Vidzemē, kur ir virs 200 000 iedzīvotāju, pašvaldības izveidoja savu atkritumu apsaimniekošanas organizāciju. "Jūs tagad liksiet sašķaidīt viņu divās daļās. Brīvā konkurencē uz manu lauku sētu Jercēnos tagad man skries visas Rīgas kompānijas, konkurēs, lai izvestu vienu reizi mēnesī manu vienīgo mazo konteineru?" retoriski vaicāja Kučinskis. Tāpēc deputāts aicināja, Rīgas "bardaka" dēļ "nesabeigt visu saimniecību Latvijā kopumā".

Līdzīgus piemērus no savas pieredzes pašvaldībās minēja arī deputāts Andris Kazinovskis (JKP) un Inga Goldberga (S). Kazinovskis Pavļutam pārmeta muļķību runāšanu, jo pašvaldības, nodibinot savus uzņēmumus atkritumu apsaimniekošanā, veic savas funkcijas. "Sākumā tikai Ziemeļvidzemes pašvaldības. Tagad "ZAAO" ir kā piemērs, kur ir pašvaldības, sākot no Pierīgas, Līgatnes, līdz pat austrumu robežai. Arī Balvu puses pašvaldības ir šajā "ZAAO" sistēmā. Kādā veidā tad tā apsaimniekošana ir nepareiza, ja tā ir pieejama, no iedzīvotāju un arī firmu puses atzinīgi novērtēta?" vaicāja Kazinovskis.

Viņš minēja, ka Balvu pusē arī bija sākotnēji firmas, kas "vēlāk pārgāja Šķēles pārziņā. Šīs firmas neveica savus pienākumus. Bija konkursi, viņas vinnēja, bet viņas neveica. Pakalpojums dārgs, pretenzijas, kaut ko izdara, kaut ko neizdara. Mēs bijām spiesti no viņas atbrīvoties un, paldies Dievam, ka bija iespēja pievienoties šai "ZAAO"sistēmai".

Savukārt Goldberga atgādināja savu pieredzi Daugavpils izpilddirektores amatā, kur no pašvaldības uzņēmuma šo darbu konkursa kārtībā pārņēma firma, bet pārejas periods radīja lielus konfliktus un atkritumu kaudzes.

"Man kā izpilddirektorei bija uzdevums savākt atkritumu kaudzes, noorganizēt, lai viņi beidzot savāktu, un analizēt visus tos konfliktus, kas bija radušies šajā pārejas periodā. Tas bija ļoti, ļoti grūti. Trīs gadus Daugavpilī darbojās privāta kompānija. Trīs gadus pašvaldības iedzīvotāji pārmaksāja par atkritumiem. Trīs gadus kompānija izmantoja likumdošanas nepilnības. Tiesā mēģinot attiesāt pārmaksāto naudu, nekas nesanāca, jo likumdošanā tāda iespēja tika ļauta," atcerējās Goldberga. Pēc tam pašvaldība, lai aizstāvētu iedzīvotājus, atkal nodeva šo darbu pašvaldības uzņēmumam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Atkritumi Daniels Pavļuts Daugavpils Māris Kučinskis Rīgas dome Saeima Valmieras stikla šķiedra Vidzeme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form