Noteikumu projekts paredz daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala rēķins par patērēto siltumenerģiju, uzstādīt uzskaites mēraparātus vai siltuma maksas sadalītājus, lai uzskaitītu apkurei patērēto siltumenerģiju katrā dzīvoklī vai telpu grupā, kurai ir atsevišķs rēķins par patērēto siltumenerģiju.
Šī prasība attiecas uz jaunbūvēm, pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām, ja to finansē no Eiropas Savienības fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, kurām būvatļauja izdota pēc 2016. gada 1. janvāra un kurām siltumapgāde tiek nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no centralizētās siltumapgādes sistēmas.
Ekonomikas ministrijā skaidroja, ka siltuma avots ir tehnoloģisku iekārtu, būvju un infrastruktūras kopums, kas paredzēts siltumenerģijas ražošanai. Kopīgs siltuma avots ir siltuma avots, kas piegādā siltumenerģiju vienai vai vairākām ēkām.
Noteikumos lietotais termins "siltumenerģijas skaitītājs" tiek lietots attiecībā uz ēkas patērētās siltumenerģijas daudzuma uzskaiti, bet dzīvokļos, nedzīvojamajās telpās un mākslinieku darbnīcās patērētās siltumenerģijas daudzuma mērīšanai izmanto uzskaites mēraparātus. Noteikumi paredz, ka siltumenerģijas skaitītājs tiks izmantots komercnorēķiniem starp enerģijas lietotāju un energoapgādes komersantu.
Ekonomikas ministrija norāda, ka mēraparātu uzstādīšana radīs izmaksas ēku īpašniekiem, bet neprecizē izmaksu apmēru.
Plānots, ka minētie grozījumi noteikumos stāsies spēkā 2016. gada 31. decembrī.
Ideju par siltuma uzskaites mēraparātu vai siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanu kritizē Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs, kas vēstulē Ministru kabinetam norāda, ka grozījumi šādā redakcijā ir pārsteidzīgi un neņem vērā Latvijas dzīvojamo ēku realitāti, kā arī nerēķinās ar siltuma gala patērētāju - mājas iedzīvotāju.
"Mājā, kurā nav veikta visaptverošā atjaunošana, iedzīvotāji nemērīs savu personīgo siltumenerģijas patēriņu, bet gan ēkas kopējos siltuma zudumus. Aicinām ņemt vērā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā doto iespēju katrai ES dalībvalstij izvērtēt vietējo situāciju un veidot tādus likumus un noteikumus, kuri ir draudzīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem," uzsver Ēku saglabāšanas un energotaupības birojā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
