Noraida 'Zemes reformas komitejas' prasību pret bijušo tieslietu ministru Rasnaču
Foto: LETA

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta senatoru kolēģija rīcības sēdē šonedēļ atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta biedrības "Zemes reformas komiteja" (ZRK) prasība pret bijušo tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču par zaudējumu atlīdzību 2666,89 eiro apmērā, informēja Rasnača advokāts Jānis Lapsa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš skaidroja, ka savu prasību ZRK pamatoja ar Tieslietu ministrijas pausto viedokli piespiedu nomas jautājumā 2017. gada 21. martā Tieslietu ministrijas mājaslapā, jo līdz ar ministrijas viedokļa publicēšanu tiesas noraidījušas divas ZRK prasības par piespiedu nomas parādu piedziņu, tādējādi it kā radot biedrībai zaudējumus 2666,89 eiro apmērā.

Biedrība uzstāja uz to, ka šī viedokļa iniciators it kā ir bijis tā laika tieslietu ministrs Rasnačs, kura rīcība šajā gadījumā esot pārkāpusi varas dalīšanas principu, tomēr savu pieņēmumu prasītāja tiesai pierādīt nespēja.

Savukārt Rasnačs, kuru tiesvedībā pārstāvēja Lapsa, paskaidrojumos tiesai norādīja uz prasības nepamatotību un apzinātu tās negodprātīgu celšanu, kā arī nepatiesas informācijas paušanu tiesai, tādējādi pārkāpjot Civilprocesa likumā nostiprināto principu - patiesības paušanas pienākumu, par ko Civilprocesa likumā paredzēta atbildība.

Aizstāvis atzīmēja, ka sākotnēji tiesa nepieņēma ZRK prasības pieteikumu pierādījumu trūkuma dēļ, uz ko paskaidrojumos atsaucās arī atbildētāja puse. Tāpat paskaidrojumos tika norādīts par zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma priekšnoteikumu neesamību, kamdēļ zaudējumu atlīdzināšanas pienākums nav iestājies, kā būtiskāko norādot prettiesiskās rīcības neesamību.

Lapsa skaidroja, ka pirmās instances tiesa arī nekonstatēja zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma priekšnoteikumu iestāšanos un ZRK prasību atzina par nepamatotu un noraidīja.

Biedrība par pirmās instances tiesas spriedumu Rīgas apgabaltiesā iesniedza apelācijas sūdzību, kurā argumentēja, ka tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma normas un sacīkstes principu, liegusi prasītājai dalību tiesas sēdē un neizlēmusi lūgumu par liecinieku pieaicināšanu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

Jurists gan norādījis, ka ZRK tiesas sēdes norises dienā lūdza tiesu atlikt lietas izskatīšanu, jo tiesas sēdes dienā Saeimā norisinās konference "Dalītā īpašuma izbeigšanas problemātika", kurā piedalījās arī biedrības pārstāvji.

Gan pirmās instances tiesas, gan arī apelācijas instances tiesas ieskatā, dalība konferencē nebija attaisnojošs iemesls, lai neierastos uz tiesas sēdi, jo par to tika laicīgi paziņots, un prasītājam kā juridiskai personai bija iespēja savlaicīgi nodrošināt citu pārstāvi. Tomēr tiesas neņēma vērā Rasnača paskaidrojumos minēto patiesības paušanas pienākuma pārkāpumu, kā arī necieņu pret tiesu un procesa dalībniekiem, stundu pirms tiesas lūdzot atlikt lietas izskatīšanu, un piemērojot prasītājam atbildību Civilprocesa likuma 73.1 panta kārtībā.

Savukārt par nepamatotu Rīgas apgabaltiesa atzina ZRK argumentu, ka tiesa nav izlēmusi lūgumu par liecinieku pieaicināšanu un nopratināšanu, jo konstatējusi, ka pirmās instnaces tiesa lūgumu ir izskatījusi un noraidījusi to ar spriedumā ietvertu motivāciju, ka par lietā noskaidrojamiem faktiem ir pietiekami daudz pierādījumu nolēmuma taisīšanai.

Rīgas apgabaltiesa, pārbaudījusi pirmās instances tiesas spriedumu, secināja, ka spriedumā nav arī kļūdu vai neprecizitāšu materiālo tiesību normu interpretācijā un piemērošanā, sprieduma pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesa pievienojās zemākas instances spriedumam un ZRK prasību pilnībā noraidīja.

Par apelācijas instances tiesas spriedumu ZRK iesniedza kasācijas sūdzību Senātā.

Biedrība kasācijas sūdzībā argumentēja līdzīgi apelācijas sūdzībā norādītajam par liecinieku nepieaicināšanu, kā arī ministrijas paustā viedokļa tiesiskumu un iespējamo varas dalīšanas principa pārkāpumu, tā nozīmi un radītajām sekām ar viedokli saistītu lietu izspriešanā.

Savukārt Rasnačs paskaidrojumos atkārtoti norādīja uz prasītāja negodprātīgo rīcību, ceļot šāda veida prasību, tāpat arī norādīja uz kasācijas sūdzības satura neatbilstību, jo kasatore vēlas, lai kasācijas instance pārvērtē apelācijas instances konstatētos faktiskos apstākļus.

Izvērtējot kasācijas sūdzībā un paskaidrojumos ietverto argumentāciju, kā arī konstatējot pamatu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību atbilstoši Civilprocesa likuma 464.1 pantam, Senāts atteica ierosināt kasācijas sūdzību.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ZRK vairākkārt tiesvedības ceļā ir mēģinājusi panākt sev labvēlīgus lēmumus, piemēram, 2018. gadā Satversmes tiesa par atbilstošu Satversmei atzina Civilprocesa likumā noteikto regulējumu, kas nosaka pienākumu norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, vēršoties pret to ar civilprasību, neparedzot citas iespējas pieteikuma iesniegšanai. Šī lieta bija ierosināta pēc ZRK pieteikuma.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dzintars Rasnačs Rīgas apgabaltiesa Satversmes tiesa Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form