Novadu reforma Saeimā: lemj nākamgad Latvijā ieviest jaunu pārvaldības līmeni
Foto: Saeimas administrācija

Otrdien Saeima, trešo dienu turpinot darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta otrā lasījuma, nolēma papildināt likumprojektu ar pantu, kas paredz valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidot administratīvos reģionus, kuru statusu un darbības nosacījumus regulēs atsevišķs likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pirms šī lēmuma pieņemšanas no Saeimas tribīnes solīja, ka tas nozīmē no 2021. gada jūlija Latvijā ieviest jaunu pārvaldības līmeni un ka attiecīgais likumprojekts rudenī tiks iesniegts Saeimā.

Trešo dienu Saeimas plenārsēdē izskatot novadu reformas likumprojektu, otrdien Saeimas darbs ritēja raitāk nekā ceturtdien un piektdien pagājušajā nedēļā, jo darba dienas laikā Saeimā tika izskatīti 37 priekšlikumi, tādējādi kopējo līdz šim izskatīto priekšlikumu skaitu palielinot līdz 81 no 316 iesniegto priekšlikumu kopskaita. Otrdien Saeima par priekšlikumiem lēma atbilstoši atbildīgajā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā lemtajam.

Trešajā debašu dienā Saeima pabeidza darbu pie likumprojekta pantiem un iesāka darbu pie priekšlikumiem likumprojekta pārejas noteikumiem. Paredzams, ka Saeima šonedēļ darbu pie šī likumprojekta turpinās vairākas dienas šonedēļ un ka lielas debates raisīsies tad, kad Saeima nonāks pie likumprojekta pielikuma jeb jaunveidojamo novadu kartes, par kuru uz otro lasījumu iesniegti 210 priekšlikumi, kas ir lielākā daļa no kopskaita – 316.

Lēmums par administratīvo reģionu veidošanu tika pieņemts ar 54 valdošās koalīcijas balsīm "par", ZZS un "Saskaņai" balsojumā nepiedaloties. Debates par šo jautājumu ilga vairāk nekā stundu, un tas bija otrdienas sēdē visvairāk apspriestais priekšlikums.

Attiecīgo atbildīgās komisijas priekšlikumu, kura pamatā bija Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) piedāvājums, Saeimas tribīnē kāpa skaidrot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), kurš debatēm Saeimā sekoja līdzi klātienē gandrīz visu dienu. Pūce, kuram kā ministram saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli ir tiesības debatēs runāt stundu, teica, ka neizmantošot tik daudz laika, un norādīja ZZS deputātam Viktoram Valainim, kurš iepriekš ministru aktīvi aicināja piedalīties debatēs, ka, skatot vairāk nekā sešdesmito priekšlikumu pēc kārtas, Kārtības rullis neļauj runāt par 40. priekšlikumu. Uz šādu ministra piebildi noreaģēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), ministru pārtraucot un norādot, ka deputātiem ir tiesības runāt par visiem saturiski saistītajiem priekšlikumiem.

Tālāk, runājot par priekšlikuma būtību, Pūce Saeimai skaidroja, ka šis ir būtisks priekšlikums, lai beidzot sakārtotu to, kas līdz šim nav bijis sakārtots. "Skaidri tagad pasakām, ka otrais teritoriālās pārvaldības līmenis būs un ka tas nodarbosies ar valsts un pašvaldību funkciju kopīgu realizāciju jeb būtībā sadarbību," sacīja ministrs. Pūce piebilda, ka notiek un vēl notiks debates par to, kāds tieši būs funkciju sadalījums. VARAM jau apkopo priekšlikumus no ministrijām, lai iesniegtu piedāvājumu Ministru kabinetam un līdz gada beigām Saeimā tiktu iesniegts īpašs likumprojekts, lai no 2021. gada 1. jūlija jaunie administratīvie reģioni sāktu darbu līdz ar jaunajiem novadiem.

"Administratīvo reģionu spēks būs tieši tajā, ka tie būs noteikti ar atsevišķu likumu, kurā būs skaidri definēts statuss un funkcijas," sacīja Pūce. Novadu reformas likumprojekta pārejas noteikumi arī paredz, ka līdz gada beigām šāds atsevišķs likums jāiesniedz Saeimā.

Tomēr ministra uzrunai sekojošās opozīcijas pārstāvju debates liecināja, ka Pūces teiktais viņus nav pārliecinājis. Opozīcijas pārstāvji šo piedāvājumu uz otro lasījumu nodēvēja par simbolisku piekāpšanos valdošās koalīcijas Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijai un it īpaši tās pārstāvim Andrim Kazinovskim, kurš īpaši dedzīgi iestājies par reģionu līmeņa pārvaldības ieviešanu. Tomēr opozīcijas pārstāvji pauda bažas, ka tas ir "kaķis maisā", jo patlaban nav konkrēti zināms, kā tieši darbosies administratīvie reģioni, un ka tas var palikt vispār neīstenots, kā tas jau bija pēc 2009. gada novadu reformas.

Sergejs Dolgopolovs (S) kritizēja ministru, sakot, ka šādam likumam jau bija jābūt novadu reformas paketē tagad. Arī Kazinovskim bija bažas, ka vēl nav definēts, kādas tieši būs reģionu robežas. Viņš iepriekš bija iesniedzis savu priekšlikumu par pieciem konkrētiem valsts pārvaldes administratīvajiem reģioniem – Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga, ko Saeimas vairākums gan neatbalstīja.

Deputāts Didzis Šmits pārmeta Pūcem, ka tik svarīga lieta deputātiem tiek skaidrota tikai piecas minūtes. Vjačeslavs Dombrovskis (S) ministram pārmeta necieņu pret parlamentu, jo ministrs pasaka, ka valstī būs jauns pārvaldes līmenis, neko nepaskaidrojot sīkāk. Arī Inga Goldberga (S), daloties savā darba pieredzē Latgales plānošanas reģionā, atzina, ka ir grūti balsot par šo priekšlikumu, vēl neredzot atsevišķo likumu. Deputāte arī pauda bažas, ka virzāmies uz pārāk centralizētu valsti. Opozīcijas pārstāvji norādīja, ka pašas valdošās koalīcijas pārstāvju izteikumi liecina, ka tiem nav vienota viedokļa par administratīvo reģionu nozīmi un darbību.

"Delfi" jau iepriekš ziņoja, ka janvāra beigās valdībā tika izskatīts VARAM sagatavotais un informatīvais ziņojums "Par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu", kas iesaka valsts reģionālās pārvaldes darbību pilnveidot uz piecu plānošanas reģionu bāzes, neveidojot otrā līmeņa vēlētas pašvaldības. Ministru kabinets uzdevis līdz 1. martam ministrijām iesniegt priekšlikumus par reģionālajam pārvaldes līmenim nododamajām kompetencēm, uzdevumiem un finansējuma avotiem, bet VARAM līdz 31. oktobrim izstrādāt konceptuālo ziņojumu par reģionālās pārvaldes līmeņa darbības uzlabošanu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Juris Pūce Ministru kabinets Saeima Sergejs Dolgopolovs VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form