Novadu reforma: Satversmes tiesā sūdzas arī Inčukalna novads
Foto: DELFI

Otrdien, 4. augustā, Inčukalna novada dome iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot novadu reformu, portālu “Delfi” informēja
Inčukalna novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārtiņš Pozņaks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Dome lūgusi atzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības – novada pilsētas un novada pagasti" 32.4. un 36.2. apakšpunktus par neatbilstošiem Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta sestajai daļai un 5. pantam.

"Uzskatu, ka minētā novadu reforma tiek veikta, ne tikai neieklausoties Inčukalna novada iedzīvotāju viedoklī, bet arī no reformas veicēju puses vēl līdz šim brīdim nav precīzi definēti reformas mērķi, nav kvalitatīvi sagatavoti priekšlikumi, nemaz nerunājot par kritērijiem un nākotnes redzējumu novada attīstībai," skaidroja Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (ZZS).

Lēmumu par vēršanos ST 8 no kopumā 15 Inčukalna novada domes deputātiem pieņēma 6. jūlija ārkārtas domes sēdē.

Inčukalna novada domes deputāti, kuri atbalstīja vēršanos ST uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā novadu reformā nav saprotams, kas notiks ar esošo pašvaldības infrastruktūru, ar izglītības, policijas, sporta, kultūras, sociālajiem, kā arī citiem svarīgiem pakalpojumiem.

Nalivaiko iepriekš izteicās, ka pašvaldības princips prasa, lai katrai pašvaldībai tās robežu izmaiņu gadījumā būtu iespējas iepazīties ar paredzamo grozījumu projektu un to apspriest, šajā procesā pēc iespējas iesaistot attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājus, kā arī, pamatojoties uz šīs apspriešanas rezultātiem, pieņemt attiecīgu pašvaldības domes lēmumu. Līdz ar to ir secināms, ka vietējā pašvaldība vislabāk spēj aizstāvēt iedzīvotāju tiesiskās intereses, pārzina un spēj apmierināt savu iedzīvotāju prasības un vēlmes.

Inčukalna novada dome pērn 23. septembrī ārkārtas sēdē pieņēma zināšanai pašvaldības iedzīvotāju aptaujas, kas notika laika posmā no 2019. gada 22. augusta līdz 12. septembrim, rezultātus.

Dome lēmumā konstatēja, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem 82% iedzīvotāju, kas piedalījās aptaujā un kuru viedokļi tika līdzskaitīti, ir pret VARAM pašlaik piedāvāto novadu reformu, proti, atbalsta nedalītu Inčukalna novadu un vēlas Inčukalna novadu saglabāt kā patstāvīgu teritoriālo vienību.

"Ņemot vērā minētos aptaujas rezultātus, Inčukalna novada dome nolēma neatbalstīt VARAM izstrādāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kas paredz Inčukalna pagastu, Krimuldas, Mālpils un Siguldas novadu apvienošanu un par administratīvo un attīstības centru noteikt Siguldu, bet Vangažu pilsētu apvienot ar Garkalnes, Ropažu, Stopiņu novadiem un par administratīvo un attīstības centru noteikt Ulbroku," norādīja pašvaldība.

Vienlaikus vietvara ir konstatējusi, ka neviens no līdzšinējiem domes lēmumiem un priekšlikumiem netika pienācīgi izvērtēts un apspriests, tādējādi neveicot pienācīgas konsultācijas ar vietējo kopienu un vietējo varu, kā rezultātā administratīvi teritoriālās reformas gaitā Inčukalna novads nesaglabā savu teritoriālo vienotību.

Tāpat Inčukalna novada pašvaldības piesaistītais zvērināts advokāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Artis Stucka domes deputātiem sacījis, ka Inčukalna pašvaldības gadījums ir viens no trim unikālajiem gadījumiem, kas paredz pašvaldību sadalīšanu. Šāda dalīšana paredzēta arī Aglonas novadam un Limbažu novadam.

Pašvaldība norāda, ka Stucka Limbažu novadam ir gatavojis juridisko izvērtējumu par Skultes pagasta apdzīvotas vietas nodalīšanu no Limbažu apdzīvotās teritorijas. "Viņa sagatavotais izvērtējums kalpoja par pamatu pieteikuma sagatavošanai ST," iepriekš akcentēja Inčukalna pašvaldībā, norādot, ka Inčukalna gadījumā Stucka saskata daudzas līdzības ar Limbažiem.

Saeimā apstiprinātais novadu reformas likums paredz sadalīt Inčukalna pašvaldības administratīvo teritoriju, Inčukalna pagastu iekļaujot jaunizveidotajā Siguldas novada pašvaldībā un Vangažu pilsētu iekļaujot jaunizveidotā Ropažu novadā.

"Delfi" arī ziņoja, ka 10. jūnijā Saeima apstiprināja novadu reformu jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Valsts prezidents, veltot kritiskus vārdus novadu reformas likumprojekta sagatavošanas procesam, 22. jūnijā izsludināja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Līdz ar to pēc gada Latvijā būs palikušas 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Aglona Eiropa Inčukalna novads Limbaži Saeima Satversme Sigulda VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form