Garākā apspriešana Saeimas vēsturē beigusies – pieņemts novadu reformas likums
Foto: Saeimas administrācija

Tikai dažu dienu pietrūka, lai teiktu, ka novadu reforma jeb "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" Saeimā pieņemts tieši gadu pirms 2021. gada 5. jūnija, kad gaidāmas kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Ja Valsts prezidents šo likumu izsludinās, tad pēc gada Latvijā būs palikušas 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.

Gan Saeimas opozīcijas pārstāvji, gan novadu, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, pārstāvji jau solījuši likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) attālinātā uzrunā Saeimai pirms galīgā balsojuma par likumu pateicās par visiem iesniegtajiem priekšlikumiem, jo tie palīdzēja uzlabot reformas likumprojektu. Ministrs atgādināja par reformas mērķi veidot ekonomiski efektīvas, ilgtspējīgas un spēcīgākas pašvaldības, kas kalpo iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm. Tomēr pats galvenais ir nodrošināt pēc iespējas līdzvērtīgas iespējas un augstāku dzīves līmeni visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, teica ministrs.

Pūce atzina, ka reforma bijusi politiski grūta, tomēr pauda gandarījumu par 500 dienu laikā sasniegto rezultātu. Ministrs pateicās visiem darbā pie reformas iesaistītajiem.

Arī atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP) pateicās par darbu gan kolēģiem komisijā, gan visiem Saeimas deputātiem, kā arī Valsts prezidentam un Latvijas iedzīvotājiem, kas aktīvi iesaistījās darbā pie reformas.

"Saskaņas" frakcijas deputāts Sergejs Dolgopolovs sacīja, ka pagaidām ir tikai apstiprināts "papīrs", bet par reformas īstenošanu dzīvē varēsim pārliecināties tikai pēc laika.

Deputāts Andris Kazinovskis pauda nožēlu, ka šis likums neatrisina administratīvo reģionu jautājumu, par ko deputāts ļoti uzstājīgi iestājās visu likumprojekta apspriešanas laiku. Kazinovskis šaubās, vai automātiska novadu apvienošana uzlabos dzīvi reģionos, it sevišķi Latgalē. Tādēļ deputāts paziņoja, ka neatbalsta šī likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Regīna Ločmele-Luņova (S) atgādināja, ka "Saskaņa" konceptuāli pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīja, jo uzskata reformu par nepieciešamu, bet, redzot, ka tā netiek pareizi veidota, to vairs nevarēja atbalstīt otrajā lasījumā, tāpēc par to nebalsoja vispār, bet galīgajā lasījumā atturēsies, jo nevar uzņemties atbildību par reformu kopumā.

Viktors Valainis (ZZS) jau pēc balsojuma par likuma pieņemšanu frakcijas vārdā paskaidroja, kādēļ tā balsojusi pret likuma pieņemšanu. Deputāts norādīja, ka Saeima ar šo "tukšo" likumu nav pildījusi pašas lemto, ka reformas rezultātā jārada ekonomiski spēcīgas un attīstīties spējīgas pašvaldības. Valainis uzsvēra, ka vietējie ļaudis ir pievilti un ka Latvija ar šo reformas apspriešanas gaitu, neņemot pietiekami vērā pašvaldību viedokli, radījusi sev negatīvu tēlu Eiropas Padomes dalībvalstu vidū.

Valainis pauda viedokli, ka pēc šīs reformas opozīcijai atliek tikai atvainoties Latvijas tautai un pašvaldībām par valdošās koalīcijas īstenoto "nejēdzīgo pašvaldību kartes pārzīmēšanu", ko nav izdevies novērst.

ZZS šo likumprojektu neatbalstīja nevienā no lasījumiem Saeimā, tomēr pats Valainis bija iesniedzis lauvas tiesu priekšlikumu otrajam un trešajam lasījumam.

ZZS valde arī vēlāk izplatīja paziņojumu, ka tā vienojusies atbalstīt tās pašvaldības vai to iedzīvotājus, kas nolems vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt Saeimas pieņemto likumu.

Jauni rekordi, lieli skaitļi

Novadu reforma valsts vēsturē ieies ar dažādiem rekordiem un skaitļiem. Sešas dienas Saeimas sēdē un 377 priekšlikumi trešajā lasījumā, 316 priekšlikumi un nepilnas sešas dienas Saeimas sēdē otrajā lasījumā, ko deputāti vienojās pabeigt ātrā tempā Covid-19 izplatības dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ.

Trešajā lasījumā gan Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, gan Saeimas sēdē likumprojekts tika izskatīts attālināti videokonferences režīmā un e-Saeimas platformā, kas raisīja opozīcijas deputātu iebildes.

Viens valdošajai koalīcijai zaudēts deputāts – Andris Kazinovskis, kurš pameta Jaunās konservatīvās partijas frakciju, būdams neapmierināts ar reformas apspriešanas gaitu un arī saturu.

Reformas skaitliskā evolūcija – no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sākotnēji piedāvātajām 35 pašvaldībām līdz 36 pēc konsultācijām ar pašvaldībām un jau 39 pēc iekšējām diskusijām koalīcijā dienu pirms likumprojekta izskatīšanas Ministru kabinetā. Otrajā lasījumā Saeimā tas jau pieauga līdz 40, bet starplaikā starp otro un trešo lasījumu līdz 42 pašvaldībām.

Oriģinālajai ministrijas iecerei nāca klāt Ulbrokas novads, kas trešajā lasījumā Saeimā gan pārtapa par Ropažu novadu. Pēc dažu koalīcijas partneru vēlmēm un politisku apsvērumu dēļ atsevišķi tika saglabātas arī Liepājas, Daugavpils un Rēzeknes pilsētu pašvaldības, par ko koalīcija vienojās vakarā pirms valdības sēdes.

Otrajā lasījumā Saeimā klāt nāca arī atsevišķs Saulkrastu novads, bet jau uz trešo lasījumu opozīcijas pārstāvjiem izdevās panākt, ka kā atsevišķas pašvaldības tomēr tiek saglabātas arī Ventspils un Jelgavas pilsētas.

Diskusiju gaitā koalīcijas iekšienē tika panākts gan solījums, ka tiks izveidots otrais pārvaldības līmenis piecu administratīvo reģionu izskatā, gan "nulles līmenis" pagastu un pilsētu līmenī, gan pārdalīti arī sākotnēji plānotie novadi. Tas skāra gan Varakļānu novada nonākšanu pie Rēzeknes novada, gan Naukšēnu un Rūjienas pievienošanos Valmieras novadam nevis Valkas novadam.

42 jaunās pašvaldības

Tagad Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs sekojošas pašvaldības:

Valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils.

Aizkraukles novads ar administratīvo centru Aizkrauklē un kurā ietilpst Aiviekstes pagasts, Aizkraukles pagasts, Aizkraukles pilsēta, Bebru pagasts, Daudzeses pagasts, Iršu pagasts, Jaunjelgavas pagasts, Jaunjelgavas pilsēta, Klintaines pagasts, Kokneses pagasts, Kokneses pilsēta, Mazzalves pagasts, Neretas pagasts, Pilskalnes pagasts, Pļaviņu pilsēta, Seces pagasts, Sērenes pagasts, Skrīveru pagasts, Staburaga pagasts, Sunākstes pagasts, Vietalvas pagasts un Zalves pagasts.

Alūksnes novads ar administratīvo centru un kurā ietilpst Alsviķu pagasts, Alūksnes pilsēta, Annas pagasts, Ilzenes pagasts, Jaunalūksnes pagasts, Jaunannas pagasts, Jaunlaicenes pagasts, Kalncempju pagasts, Liepnas pagasts, Malienas pagasts, Mālupes pagasts, Mārkalnes pagasts, Pededzes pagasts, Veclaicenes pagasts, Zeltiņu pagasts un Ziemera pagasts.

Ādažu novads ar administratīvo centru Ādažos un kurā ietilpst Ādažu pagasts un Carnikavas pagasts.

Augšdaugavas novads ar administratīvo centru Daugavpilī un kurā ietilpst Ambeļu pagasts, Bebrenes pagasts, Biķernieku pagasts, Demenes pagasts, Dubnas pagasts, Dvietes pagasts, Eglaines pagasts, Ilūkstes pilsēta, Kalkūnes pagasts, Kalupes pagasts, Laucesas pagasts, Līksnas pagasts, Maļinovas pagasts, Medumu pagasts, Naujenes pagasts, Nīcgales pagasts, Pilskalnes pagasts, Prodes pagasts, Salienas pagasts, Skrudalienas pagasts, Subates pilsēta, Sventes pagasts, Šēderes pagasts, Tabores pagasts, Vaboles pagasts, Vecsalienas pagasts un Višķu pagasts.

Balvu novads ar administratīvo centru Balvos un kurā ietilpst Baltinavas pagasts, Balvu pagasts, Balvu pilsēta, Bērzkalnes pagasts, Bērzpils pagasts, Briežuciema pagasts, Krišjāņu pagasts, Kubulu pagasts, Kupravas pagasts, Lazdukalna pagasts, Lazdulejas pagasts, Medņevas pagasts, Rugāju pagasts, Susāju pagasts, Šķilbēnu pagasts, Tilžas pagasts, Vectilžas pagasts, Vecumu pagasts, Viļakas pilsēta, Vīksnas pagasts un Žīguru pagasts.

Bauskas novads ar administratīvo centru Bauskā un kurā ietilpst Bauskas pilsēta, Bārbeles pagasts, Brunavas pagasts, Ceraukstes pagasts, Codes pagasts, Dāviņu pagasts, Gailīšu pagasts, Iecavas pagasts, Iecavas pilsēta, Īslīces pagasts, Kurmenes pagasts, Mežotnes pagasts, Rundāles pagasts, Skaistkalnes pagasts, Stelpes pagasts, Svitenes pagasts, Valles pagasts, Vecsaules pagasts, Vecumnieku pagasts un Viesturu pagasts.

Cēsu novads ar administratīvo centru Cēsīs un kurā ietilpst Amatas pagasts, Cēsu pilsēta, Drabešu pagasts, Dzērbenes pagasts, Inešu pagasts, Jaunpiebalgas pagasts, Kaives pagasts, Liepas pagasts, Līgatnes pagasts, Līgatnes pilsēta, Mārsnēnu pagasts, Nītaures pagasts, Priekuļu pagasts, Raiskuma pagasts, Skujenes pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts, Taurenes pagasts, Vaives pagasts, Vecpiebalgas pagasts, Veselavas pagasts, Zaubes pagasts un Zosēnu pagasts.

Dienvidkurzemes novads ar administratīvo centru Grobiņā un kurā ietilpst Aizputes pagasts, Aizputes pilsēta, Bārtas pagasts, Bunkas pagasts, Cīravas pagasts, Dunalkas pagasts, Dunikas pagasts, Durbes pagasts, Durbes pilsēta, Embūtes pagasts, Gaviezes pagasts, Gramzdas pagasts, Grobiņas pagasts, Grobiņas pilsēta, Kalētu pagasts, Kalvenes pagasts, Kazdangas pagasts, Lažas pagasts, Medzes pagasts, Nīcas pagasts, Otaņķu pagasts, Pāvilostas pilsēta, Priekules pagasts, Priekules pilsēta, Rucavas pagasts, Sakas pagasts, Tadaiķu pagasts, Vaiņodes pagasts, Vecpils pagasts, Vērgales pagasts un Virgas pagasts.

Dobeles novads ar administratīvo centru Dobelē un kurā ietilpst Annenieku pagasts, Auces pilsēta, Augstkalnes pagasts, Auru pagasts, Bēnes pagasts, Bērzes pagasts, Bikstu pagasts, Bukaišu pagasts, Dobeles pagasts, Dobeles pilsēta, Īles pagasts, Jaunbērzes pagasts, Krimūnu pagasts, Lielauces pagasts, Naudītes pagasts, Penkules pagasts, Tērvetes pagasts, Ukru pagasts, Vecauces pagasts, Vītiņu pagasts un Zebrenes pagasts.

Gulbenes novads ar administratīvo centru Gulbenē un kurā ietilpst Beļavas pagasts, Daukstu pagasts, Druvienas pagasts, Galgauskas pagasts, Gulbenes pilsēta, Jaungulbenes pagasts, Lejasciema pagasts, Litenes pagasts, Lizuma pagasts, Līgo pagasts, Rankas pagasts, Stāmerienas pagasts, Stradu pagasts un Tirzas pagasts.

Jelgavas novads ar administratīvo centru Jelgavā un kurā ietilpst Cenu pagasts, Elejas pagasts, Glūdas pagasts, Jaunsvirlaukas pagasts, Kalnciema pagasts, Lielplatones pagasts, Līvbērzes pagasts, Ozolnieku pagasts, Platones pagasts, Salgales pagasts, Sesavas pagasts, Svētes pagasts, Valgundes pagasts, Vilces pagasts, Vircavas pagasts un Zaļenieku pagasts.

Jēkabpils novads ar administratīvo centru Jēkabpilī un kurā ietilpst Aknīstes pagasts, Aknīstes pilsēta, Asares pagasts, Atašienes pagasts, Ābeļu pagasts, Dignājas pagasts, Dunavas pagasts, Elkšņu pagasts, Gārsenes pagasts, Jēkabpils valstspilsēta, Kalna pagasts, Krustpils pagasts, Kūku pagasts, Leimaņu pagasts, Mežāres pagasts, Rites pagasts, Rubenes pagasts, Salas pagasts, Saukas pagasts, Sēlpils pagasts, Variešu pagasts, Viesītes pagasts, Viesītes pilsēta, Vīpes pagasts un Zasas pagasts.

Krāslavas novads ar administratīvo centru Krāslavā un kurā ietilpst Andrupenes pagasts, Andzeļu pagasts, Asūnes pagasts, Aulejas pagasts, Bērziņu pagasts, Dagdas pagasts, Dagdas pilsēta, Ezernieku pagasts, Grāveru pagasts, Indras pagasts, Izvaltas pagasts, Kalniešu pagasts, Kaplavas pagasts, Kastuļinas pagasts, Kombuļu pagasts, Konstantinovas pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta, Ķepovas pagasts, Piedrujas pagasts, Robežnieku pagasts, Skaistas pagasts, Svariņu pagasts, Šķaunes pagasts, Šķeltovas pagasts un Ūdrīšu pagasts.

Kuldīgas novads ar administratīvo centru Kuldīgā un kurā ietilpst Alsungas pagasts, Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kuldīgas pilsēta, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Nīkrāces pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Raņķu pagasts, Rendas pagasts, Rudbāržu pagasts, Rumbas pagasts, Skrundas pagasts, Skrundas pilsēta, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.

Ķekavas novads ar administratīvo centru Ķekavā un kurā ietilpst Baldones pagasts, Baldones pilsēta, Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts.

Limbažu novads ar administratīvo centru Limbažos un kurā ietilpst Ainažu pagasts, Ainažu pilsēta, Alojas pagasts, Alojas pilsēta, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Katvaru pagasts, Liepupes pagasts, Limbažu pagasts, Limbažu pilsēta, Pāles pagasts, Salacgrīvas pagasts, Salacgrīvas pilsēta, Staiceles pagasts, Staiceles pilsēta, Umurgas pagasts, Vidrižu pagasts un Viļķenes pagasts.

Līvānu novads ar administratīvo centru Līvānos un kurā ietilpst Jersikas pagasts, Līvānu pilsēta, Rožupes pagasts, Rudzātu pagasts, Sutru pagasts un Turku pagasts.

Ludzas novads ar administratīvo centru Ludzā un kurā ietilpst Blontu pagasts, Briģu pagasts, Ciblas pagasts, Cirmas pagasts, Goliševas pagasts, Isnaudas pagasts, Istras pagasts, Kārsavas pilsēta, Lauderu pagasts, Līdumnieku pagasts, Ludzas pilsēta, Malnavas pagasts, Mežvidu pagasts, Mērdzenes pagasts, Nirzas pagasts, Ņukšu pagasts, Pasienes pagasts, Pildas pagasts, Pureņu pagasts, Pušmucovas pagasts, Rundēnu pagasts, Salnavas pagasts, Zaļesjes pagasts, Zilupes pilsēta un Zvirgzdenes pagasts.

Madonas novads ar administratīvo centru Madonā un kurā ietilpst Aronas pagasts, Barkavas pagasts, Bērzaunes pagasts, Cesvaines pagasts, Cesvaines pilsēta, Dzelzavas pagasts, Ērgļu pagasts, Indrānu pagasts, Jumurdas pagasts, Kalsnavas pagasts, Lazdonas pagasts, Liezēres pagasts, Lubānas pilsēta, Ļaudonas pagasts, Madonas pilsēta, Mārcienas pagasts, Mētrienas pagasts, Ošupes pagasts, Praulienas pagasts, Sarkaņu pagasts, Sausnējas pagasts un Vestienas pagasts.

Mārupes novads ar administratīvo centru Mārupē un kurā ietilpst Babītes pagasts, Mārupes pagasts un Salas pagasts.

Ogres novads ar administratīvo centru Ogrē un kurā ietilpst Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres valstspilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.

Olaines novads ar administratīvo centru Olainē un kurā ietilpst Olaines pagasts un Olaines pilsēta.

Preiļu novads ar administratīvo centru Preiļos un kurā ietilpst Aglonas pagasts, Aizkalnes pagasts, Galēnu pagasts, Pelēču pagasts, Preiļu pagasts, Preiļu pilsēta, Riebiņu pagasts, Rožkalnu pagasts, Rušonas pagasts, Saunas pagasts, Silajāņu pagasts, Sīļukalna pagasts, Stabulnieku pagasts, Upmalas pagasts un Vārkavas pagasts.

Rēzeknes novads ar administratīvo centru Rēzeknē un kurā ietilpst Audriņu pagasts, Bērzgales pagasts, Čornajas pagasts, Dricānu pagasts, Feimaņu pagasts, Gaigalavas pagasts, Griškānu pagasts, Ilzeskalna pagasts, Kantinieku pagasts, Kaunatas pagasts, Lendžu pagasts, Lūznavas pagasts, Mākoņkalna pagasts, Maltas pagasts, Murmastienes pagasts, Nagļu pagasts, Nautrēnu pagasts, Ozolaines pagasts, Ozolmuižas pagasts, Pušas pagasts, Rikavas pagasts, Sakstagala pagasts, Silmalas pagasts, Stoļerovas pagasts, Stružānu pagasts, Vērēmu pagasts, Dekšāres pagasts, Sokolku pagasts, Varakļānu pagasts, Varakļānu pilsēta, Viļānu pagasts un Viļānu pilsēta.

Ropažu novads ar administratīvo centru Ulbrokā un kurā ietilpst Garkalnes pagasts, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasts un Vangažu pilsēta.

Salaspils novads ar administratīvo centru Salaspilī un kurā ietilpst Salaspils pagasts un Salaspils pilsēta.

Saldus novads ar administratīvo centru Saldū un kurā ietilpst Blīdenes pagasts, Brocēnu pilsēta, Cieceres pagasts, Ezeres pagasts, Gaiķu pagasts, Jaunauces pagasts, Jaunlutriņu pagasts, Kursīšu pagasts, Lutriņu pagasts, Nīgrandes pagasts, Novadnieku pagasts, Pampāļu pagasts, Remtes pagasts, Rubas pagasts, Saldus pagasts, Saldus pilsēta, Šķēdes pagasts, Vadakstes pagasts, Zaņas pagasts, Zirņu pagasts un Zvārdes pagasts.

Saulkrastu novads ar administratīvo centru Saulkrastos un kurā ietilpst Saulkrastu pagasts, Saulkrastu pilsēta, Sējas pagasts un Skultes pagasts.

Siguldas novads ar administratīvo centru Siguldā un kurā ietilpst Allažu pagasts, Inčukalna pagasts, Krimuldas pagasts, Lēdurgas pagasts, Mālpils pagasts, Mores pagasts, Siguldas pagasts un Siguldas pilsēta.

Smiltenes novads ar administratīvo centru Smiltenē un kurā ietilpst Apes pagasts, Apes pilsēta, Bilskas pagasts, Blomes pagasts, Brantu pagasts, Drustu pagasts, Gaujienas pagasts, Grundzāles pagasts, Launkalnes pagasts, Palsmanes pagasts, Raunas pagasts, Smiltenes pagasts, Smiltenes pilsēta, Trapenes pagasts, Variņu pagasts un Virešu pagasts.

Talsu novads ar administratīvo centru Talsos un kurā ietilpst Abavas pagasts, Ārlavas pagasts, Balgales pagasts, Dundagas pagasts, Ģibuļu pagasts, Īves pagasts, Kolkas pagasts, Ķūļciema pagasts, Laidzes pagasts, Laucienes pagasts, Lībagu pagasts, Lubes pagasts, Mērsraga pagasts, Rojas pagasts, Sabiles pilsēta, Stendes pilsēta, Strazdes pagasts, Talsu pilsēta, Valdemārpils pilsēta, Valdgales pagasts, Vandzenes pagasts un Virbu pagasts.

Tukuma novads ar administratīvo centru Tukumā un kurā ietilpst Cēres pagasts, Degoles pagasts, Džūkstes pagasts, Engures pagasts, Irlavas pagasts, Jaunpils pagasts, Jaunsātu pagasts, Kandavas pagasts, Kandavas pilsēta, Lapmežciema pagasts, Lestenes pagasts, Matkules pagasts, Pūres pagasts, Sēmes pagasts, Slampes pagasts, Smārdes pagasts, Tukuma pilsēta, Tumes pagasts, Vānes pagasts, Viesatu pagasts, Zantes pagasts, Zemītes pagasts un Zentenes pagasts.

Valkas novads ar administratīvo centru Valkā un kurā ietilpst Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Valkas pilsēta, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts.

Valmieras novads ar administratīvo centru Valmierā un kurā ietilpst Bērzaines pagasts, Brenguļu pagasts, Burtnieku pagasts, Dikļu pagasts, Ēveles pagasts, Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Jērcēnu pagasts, Kauguru pagasts, Kocēnu pagasts, Ķoņu pagasts, Lodes pagasts, Matīšu pagasts, Mazsalacas pagasts, Mazsalacas pilsēta, Naukšēnu pagasts, Plāņu pagasts, Ramatas pagasts, Rencēnu pagasts, Rūjienas pilsēta, Sedas pilsēta, Sēļu pagasts, Skaņkalnes pagasts, Strenču pilsēta, Trikātas pagasts, Vaidavas pagasts, Valmieras pagasts, Valmieras valstspilsēta, Vecates pagasts, Vilpulkas pagasts un Zilākalna pagasts.

Ventspils novads ar administratīvo centru Ventspilī un kurā ietilpst Ances pagasts, Jūrkalnes pagasts, Piltenes pagasts, Piltenes pilsēta, Popes pagasts, Puzes pagasts, Tārgales pagasts, Ugāles pagasts, Usmas pagasts, Užavas pagasts, Vārves pagasts, Ziru pagasts un Zlēku pagasts.

Ko vēl nosaka likums

Likumā arī paredzēts, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulēs atsevišķs likums. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc likuma latviešu par kultūrvēsturiskajām zemēm pieņemšanas apstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plānu.

Likumā arī noteikts, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums.

Ministru kabinets uzdots, ka reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, tas līdz 1. maijam iesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā, vērtējot ziņojumā ietverams arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējums.

Likumā iekļauts arī Valsts prezidenta priekšlikumu par tā saucamā "nultā" līmeņa veidošanu pašvaldībās.

Likums nosaka, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās; novadu pašvaldību teritorijās, bet administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus nosaka Saeima šā likuma pielikumā.

Novada teritoriju iedala pilsētās un pagastos un novadu teritoriālā iedalījuma vienības nosaka Saeima šā likuma pielikumā. Novada dome var pašvaldības nolikumā noteikt novada teritoriālo dalījumu, kas sastāv no vairākiem pagastiem vai no pagastiem un pilsētas, apzīmējot šādu teritoriālo iedalījumu ar attiecīgu vietvārdu un vārdu "apvienība".

Saeimas vairākums arī lēma, ka ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Ciema statusa piešķiršanas, pilsētas statusa piešķiršanas ciemam, kā arī ciema robežas noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja ciemā ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad attiecīgās pašvaldības dome saskaņā ar šā panta trešo daļu iesniedz Ministru kabinetam ierosinājumu par pilsētas statusa noteikšanu attiecīgajam ciemam.

Precizēts tika arī pants par administratīvo teritoriju un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežām, paredzot, ka administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību. Administratīvās teritorijas robežu Ministru kabinets var grozīt, ja robežas grozīšanas rezultātā administratīvā teritorija vai novada teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citai administratīvajai teritorijai. Novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas nosaka novada dome, ciktāl netiek grozīta novada robeža un netiek būtiski mainīta teritoriālā iedalījuma vienības platība. Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets. Apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus. Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību, pašvaldības institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā.

Ko uzdeva Saeima un kā ritēja reforma

Jau 2019. gada 21. martā 13. Saeima ar 88 deputātu balsīm no visām frakcijām, nevienam deputātam nebalsojot pret, lēma, ka "pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām".

Saeimas lēmumā valdībai tika uzdots pēc konsultācijām ar pašvaldībām attiecīgu novadu reformas likumprojektu Saeimā iesniegt nepilnu deviņu mēnešu laikā jeb līdz 2019. gada 1. decembrim.

2019. gada 15. oktobrī Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu apstiprinja Ministru kabinetā, bet 7. novembrī skaļu protestu pie parlamenta nama pavadībā Saeima to konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā, tikai ZZS frakcijai balsojot pret. Tajā pašā dienā tika izveidota īpaša Administratīvi teritoriālās reformas komisija darbam tieši ar šīs reformas jautājumiem, deleģējot tajā pa vienam pārstāvim no katras Saeimas frakcijas un tādā veidā nodrošinot valdošajai koalīcijai drošu pārsvaru savas gribas īstenošanai.

Reformas apspriešanas gaitā pēc Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēršanās Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā ar savām bažām par demokrātijas principu neievērošanu Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) procesā, kongresa eksperti šī gada februārī sagatavoja ziņojumu, aicinot Latvijas valdību un Saeimu atlikt reformu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ekspertu ziņojumu novērtēja kā vienpusīgu un nosauca to par LPS lobiju.

Valsts prezidents Egils Levits 24. martā, publicēja oficiālu paziņojumu Nr. 9, kurā darīja zināmu ka, izmantojot Valsts prezidentam Saeimas kārtības ruļļa 107. pantā paredzētās tiesības, iesniedzis divus priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektam, kā arī ir vērsis Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz atsevišķiem pirms trešā lasījuma rūpīgi apsveramiem jautājumiem.

Satversmes tiesa (ST) šī gada 15. maijā pieņēmusi spriedumu lietā par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojumu par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam". Tiesa lēmusi atzīt ministra rīkojumu par neatbilstošu Satversmes 1. pantam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma 13. Saeima Ādažu novads Alūksnes novads Balvu novads Bauskas novads Cēsu novads Daugavpils Egils Levits Gulbenes novads Jēkabpils novads Jelgavas novads Juris Pūce Jūrmala Ķekavas novads Kurzeme Latvijas Pašvaldību savienība Liepāja Limbažu novads Līvānu novads Madonas novads Mārupes novads Ministru kabinets Ogres novads Preiļu novads Rēzekne Ropažu novads Saeima Salaspils novads Satversme Satversmes tiesa Siguldas novads Smiltenes novads Talsu novads Tukuma novads Valkas novads Valmiera Valsts prezidents Ventspils Ventspils novads Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form