Novadu reformu galīgajā lasījumā Saeima varētu skatīt maija otrā pusē; par Jēkabpils statusu vēl lems
Foto: LETA

Trešdien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija gandrīz jau pielika punktu novadu reformas likumprojekta 366 priekšlikumu uz trešo lasījumu vērtēšanai, jautājumu par iespējamu Jēkabpils kā atsevišķas pilsētas saglabāšanu atliekot uz nākamo sēdi piektdien. Ja komisija darbu pie likumprojekta sagatavošanas izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā pabeigs šajā vai nākamajā nedēļā, tad plenārsēdē tas varētu nonākt jau maija otrajā pusē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta izskatīšana komisijā pirms trešā lasījuma īpaši raiti sāka ritēt pēc tam, kad pagājušā nedēļā visai negaidīti un bez debatēm komisijā vairākuma atbalstu guva Zaļo un zemnieku savienības deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumi par Ventspils un Jelgavas saglabāšanu atsevišķi no novadiem, kā tas bija nolemts pirmajā un otrajā lasījumā. Līdz ar to patlaban plānots, ka pēc reformas esošo 119 pašvaldību vietā būs 42.

Pērn pavasarī, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, tika piedāvātas 35 pašvaldības. Laika gaitā plānoto pašvaldību saraksts tika pagarināts, galvenokārt, ņemot vērā pašu valdošās koalīcijas partiju īpašās vēlmes.

Par zināmu politisku un īpaši neafišētu piekāpšanos opozīcijas prasībām Ventspils un Jelgavas jautājumā valdošā koalīcija tagad, pirms trešā lasījuma, izšķīrās, saprotot, ka pretējā gadījumā tā nespēs īstenot savu plānu pieņemt reformas likumu gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kas paredzētas 2021. gada jūnijā. Tas nozīmētu, ka reformu varētu nākties atlikt uz vēl četriem gadiem.

"Delfi" jau ziņoja, ka novadu reformas apspriešana Saeimā otrajā lasījumā iegāja valsts vēsturē kā ilgākā viena likumprojekta apspriešana plenārsēdē, kā arī tika sasteigti pabeigta Covid-19 epidēmijas dēļ, partijām vienojoties un atsaucot daļu priekšlikumu. Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma deputātiem pēc pašizolācijas atgriežoties darbā, atbildīgā komisija darbu pie likumprojekta atsāka jau videokonferences režīmā, un sākotnēji tas ļoti apgrūtināja darbu, jo interese no pašvaldībām un citām ieinteresētajām organizācijām ir ļoti liela.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP) trešdien pēc komisijas sēdes sarunā ar "Delfi" prognozēja, ka piektdien komisija darbu pie likumprojekta varētu noslēgt, tomēr tā tehniskai un redakcionālai sagatavošanai uz Saeimas sēdi vēl būs vajadzīgs laiks. Plešs atzina, ka 366 priekšlikumu uz trešo lasījumu izskatīšana ritējusi raiti, jo komisija nedebatēja par tiem priekšlikumiem, par kuriem jau garākas diskusijas bija pirms otrā lasījuma.

ZZS sūdzas Eiropai

Tomēr, neraugoties uz dažām gūtām politiskām uzvarām novadu reformu izskatīšanas gaitā, ZZS trešdien paziņoja, ka ir vērsusies pie Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta augstākajām amatpersonām, aicinot pievērst uzmanību būtiskiem tiesiskuma un demokrātijas pārkāpumiem Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu.

"Kā saimnieki savā zemē esam pieraduši risinājumus meklēt savstarpējās konsultācijās, tomēr koalīcijas partijas šobrīd izrāda neizprotamu vēlmi nedzirdēt citu viedokļus. Tāpēc vēršam Eiropas institūciju uzmanību uz nedemokrātiskajiem procesiem Latvijā, cerot, ka mūsu valdošās partijas ieklausīsies Eiropas amatpersonu aizrādījumos," norāda ZZS valdes priekšsēdētāja Edgars Tavars.

Tavara un Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas locekļa Viktora Valaiņa parakstītajā vēstulē Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un Eiropas Padomes priekšsēdētājam Dāvidam Marijai Sasoli norādīts, ka šobrīd Saeimā tiek skatīts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts, kas Latvijas sabiedrībā izraisījis plašas diskusijas, apšaubot administratīvi teritoriālās reformas norises atbilstību Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām par demokrātisku konsultāciju ar pašvaldībām norisi. Tas ir stiprinājis Saeimas deputātu apņemšanos par šo likumprojektu turpināt konsultācijas un pēc būtības izdiskutēt iespējamo jauno Latvijas valsts administratīvo teritoriju iedalījumu.

ZZS vēstulē atgādina, ka "pēc šā gada 12. marta, kad Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, Saeimā pārstāvēto politisko partiju konsultācijās tika nolemts administratīvi teritoriālo reformu turpināt pēc Covid-19 pandēmijas apturēšanas, apzinoties to, ka par administratīvi teritoriālās reformas risinājumiem ir nepieciešamas papildus diskusijas un konsultācijas ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem, pašvaldību biedrībām, nozares ekspertiem un zinātniekiem".

Papildus tam 16. martā Saeimas Prezidija deleģējumā Saeimas Administrācija informēja Saeimas komisiju priekšsēdētājus par komisiju darbu ārkārtējās situācijas laikā, aicinot ārkārtējās situācijas laikā komisijas sēdes organizēt tikai par neatliekamiem jautājumiem, raksta ZZS.

"Neskatoties uz to, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija attālinātas sēdes režīmā, turpina skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu pirms Saeimas trešā lasījuma. ZZS uzskata, ka šāda visai Latvijas sabiedrībai būtiska jautājuma izskatīšana attālinātās sēdes režīmā nenodrošina labas likumdošanas principa īstenošanu, jo sēdes tehniskais nodrošinājums liedz kvalitatīvas diskusijas un konsultācijas ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem, pašvaldību biedrībām, nozares ekspertiem un zinātniekiem. Vienlaikus valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ierobežo iedzīvotāju līdzdalību šāda sabiedrībai nozīmīga jautājuma apspriešanai, jo iedzīvotājiem ir noteikti ierobežojumi pulcēties un apspriest jauno administratīvo teritoriju piedāvājumus. Pašreizējā komisijas sēžu norises prakse rāda, ka izteikties iespējams tikai un vienīgi komisijas deputātiem un atsevišķām pieaicinātām personām un sabiedrības viedoklis netiek uzklausīts vispār," norāda ZZS.

ZZS aicina Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta vadību izmantot savu autoritāti un ietekmi Eiropas Savienības institūcijās un dalībvalstīs, aicinot Latviju Covid-19 pandēmijas laikā atlikt sabiedrībai nozīmīgās administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, tādējādi sekmējot tiesiskuma, iedzīvotāju līdzdalības politiskajos procesos un labas likumdošanas principu ievērošanu vienotā Eiropas Savienības telpā.

Viedokli, ka Covid-19 izraisītās krīzes dēļ būtu jāatliek novadu reformas izskatīšana, iepriekš paudusi arī Saeimas opozīcijas lielākā frakcija "Saskaņa".

Jēkabpili iekārdina piemērs

Jau ziņots, ka likumprojekta pirmajā un otrajā lasījumā lielas diskusijas raisīja pārmaiņas esošo republikas pilsētu statusā, taču uz trešo lasījumu Jelgavas un Ventspils jautājums pagājušā nedēļā tika komisijā atrisināts.

Šim piemēram tagad sekojusi Jēkabpils reģionālā partija, kas ir viena no "Jaunās Vienotības" dalībniecēm ar trim deputātiem pašvaldības domē un kura aicina izskatīt jautājumu par Jēkabpils saglabāšanu, neapvienojot to vienā novadā ar apkārtesošajām pašvaldībām.

"Jaunās vienotības" valde lēmusi atbalstīt šo reģionālās partijas priekšlikumu, bet koalīcijā par to vēl nav spriests, portālam "Delfi" teica deputāts Arvils Ašeraddens (JV), pēc kura lūguma trešdien komisija līdz piektdien atlika šī jautājuma izskatīšanu un pašvaldības pārstāvju uzklausīšanu.

Trešdien Saeimas atbildīgā komisija arī nolēma Varakļānu novadu tomēr apvienot ar Madonas novadu, kā to vēlas arī pašvaldības dome un iedzīvotāji, lai gan otrajā lasījumā Saeima, steigā balsojot, radīja kuriozu, ka vienlaikus Varakļānu novads tika iekļauts gan Rēzeknes, gan Madonas novadā.

Deputāti arī palika pie iepriekš atbalstītā varianta, ka Ikšķile paliek Ogres novadā, bet Skultes pagasts pie jaunā Saulkrastu novada. Atbalstu neguva arī priekšlikumi veidot Alsungas novadu, iekļaujot tajā visas suitu vēsturiskās teritorijas, kā arī virkne citu priekšlikumu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Jaunā Vienotība Artūrs Toms Plešs Ikšķile Jēkabpils Ministru kabinets Saeima Saskaņa Ventspils Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form