OIK sāgas izmeklēšana: ministrus pārsteidz ierēdņu atbildības trūkums kontroles veikšanā
Foto: F64

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijai pirmdien uzklausot trīs bijušos valdības locekļus – Jāni Dūklavu, Laimdotu Straujumu, Ivaru Godmani, uzaicinātie politiķi neslēpa pārsteigumu un neizpratni par to, ka tā laika ministriju ierēdņi, kuru atbildība bija OIK ieviešanas kontrole, neveica to pienācīgā apjomā un arī neprasīja papildus resursus, lai varētu nodrošināt atbilstošu kontroli un novērst krāpšanas gadījumus.

Visi trīs politiķi kopumā, apzinoties nepieciešamību atbalstīt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem, nekritizēja OIK sistēmas ieviešanu kā tādu. Taču atzina, ka uzņēmēju lielās intereses un arī lobija dēļ tai bija nepieciešama atbilstoša kontrole, kas ne vienmēr tika nodrošināta.

Pirmdien komisija iztaujāja Jāni Dūklavu, kurš bija zemkopības ministrs no 2009. marta līdz 2011. gada oktobrim, kā arī Ivaru Godmani, kurš bija Ministru prezidents no 2007. gada decembra līdz 2009. gada martam, un Laimdotu Straujumu, kura bija Ministru prezidente no 2014. gada janvāra līdz 2015. gada decembrim, zemkopības ministre no 2011. gada oktobra līdz 2014. gada janvārim un Zemkopības ministrijas valsts sekretāre no 1999. gada novembra līdz 2006. gada decembrim.

Straujuma komisijai pastāstīja, ka tad, kad viņa 2011. gada oktobrī kļuva par zemkopības ministri, pieteikšanās zemniekiem atbalsta saņemšanai, lai no biomasas ražotu enerģiju, bija jau izsludināta. "Ministriju gāza apkārt," noskaņojumu lauksaimniecības uzņēmēju vidū raksturoja Straujuma. Viņa sacīja, ka uzreiz kļuvis skaidrs arī lielās intereses iemesls, jo lauksaimnieki tādā veidā saņēma vairākkārtīgu atbalstu – vienlaikus platību maksājumus, valsts atbalstu lauksaimniekiem un maksājumus OIK sistēmas ietvaros.

Straujuma atcerējās, ka pieprasījums bijis tiks liels, ka pārsniedzis piedāvājumu, un bijis arī spiediens mainīt kritērijus un atbalsta summas, tāpēc ar Lauku atbalsta dienestu (LAD), kas vērtēja pieteikumus un kontrolēja īstenošanu, bijusi stingra noruna, ka netiks pieļautas nekādas atkāpes no kritērijiem. Viņa atzina, ka lauksaimieku organizācijas ļoti aktīvi darbojās uzņēmēju interesēs, lai iegūtu pēc iespējas lielākus atbalsta maksājumus. Ministrija stingri raudzījusies un 2012. gada aprīlī uzstāja uz vēl stingrākiem nosacījumiem.

Gan Straujuma, gan viņas priekštecis amatā Dūklavs atzina, ka LAD ir ļoti stingri vērtējis un kontrolējis, tādēļ šajā nozarē nav daudz pārkāpumu. Dūklavs atzina, ka sākotnēji zemnieki saņēma vairākus atbalsta maksājumus vienlaikus, piemēram, gan par kukurūzas audzēšanu, gan par tās pārvēršanu biogāzē, taču vēlāk tādas iespējas likvidētas.

Atbildot uz deputātu jautājumiem par to, ka Latvijā lielas zemes platības tiek izmantotas kukurūzas audzēšanai, kas uzreiz tiek pārstrādāta biomasā enerģijas iegūšanai, Dūklavs sacīja, ka tie ir atsevišķi gadījumi, bet lielākais vairums kukurūzas tiek audzēta lopbarības sagatavošanai, un pēc tam vēlāk jau kūtsmēslu veidā nonāk biogāzes ražošanā. Viņš arī atgādināja, ka no Eiropas Savienības institūcijām nekādu aizrādījumu par OIK atbalstu lauksaimniekiem neesot bijis.

Godmanis, par kura valdības darbības pēdējo nedēļu laikā – 2009. gada sākumā – pieņemtajiem Ministru kabineta 198. un 221. noteikumiem iepriekš citi politiķi komisijā izteikušies kā par aizdomīgi dāsniem un pretimnākošiem uzņēmējiem, noliedza, ka tie būtu pieņemti steigā un kāda īpašās interesēs. Godmanis gan atcerējās, ka tolaik valdības sēdes laikā viņam pašam radušies jautājumi tā laika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim par atbalsta dāsnumu, piemēram, enerģijas no saules un vēja ražotājiem, taču ministrs apliecinājis, ka tas atbilst ES nosacījumiem. "Mana valdība noteikumos neko fundamentāli nemainīja," sacīja Godmanis.

Savulaik divas valdības vadījušais Godmanis deputātiem sniedza plašāku ieskatu vēsturē par enerģijas bilanci un iemesliem, kādēļ Latvijā tika izveidota šādas atbalsta sistēma. Kopumā Godmanis joprojām to vērtē kā nepieciešamu sakot, ka "mēs nevaram izbēgt no tā, ka gribam būt enerģētiski neatkarīgi, bet negribam maksāt". Tomēr viņš uzsvēra nepieciešamību atbilstoši kontrolēt atbalsta mehānisma īstenošanu dzīvē. Pēc viņa teiktā pieņemtajos MK noteikumos kontroles mehānismi bija paredzēti pietiekami stingri, bet pieredze rāda, ka tie ne vienmēr tikuši izmantoti.

Vienlaikus Godmanis komisijā izteicās, ka priekšvēlēšanu kampaņā pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām sacelta pārspīlēta ažiotāža ap OIK jautājumu, jo viņa pieredzē valdībā ir bijuši daudz svarīgāki un sarežģītāki jautājumi, un viņam no valdības vadīšanas laika 2007. - 2009. gadā OIK jautājumi nav palikuši īpaši atmiņā.

Deputātiem turpinot šķetināt nepietiekamo kontroli, bijušajiem valdības locekļiem tika jautāts, vai pie viņiem ierēdņi vērsās ar pieprasījumiem pēc papildu budžeta līdzekļiem un štata vietām, lai būtu iespējas veikt atbilstošu kontroli. Godmanis sacīja, ka neatceras, ka tolaik to kāds būtu norādījis kā problēmu. Arī Straujuma atzina, ka viņas vadītās valdības laikā bijuši labi ekonomikas ministri, bet ar tādām prasībām nav nākuši.

Ja tagad ar citu skatu un informētības līmeni atpakaļ raugoties, Straujuma sacīja, ka viņu pārsteidz, ka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri nav nākuši uz valdību ar šādām prasībām, ja redz, ka ir nepieciešamība. Straujuma gan atzina, ka ministrijas ierēdņi nevar "visur izskraidīt" un šādam darbam ir vajadzīga īpaša institūcija, kā tas bija LAD lauksaimniecības nozarē. Diemžēl finanšu krīzes laikā Valsts būvniecības kontroles birojs ticis likvidēts un tā funkcijas pārdalītas starp sabiedrisko pakalpojumu regulatoru un "Sadales tīklu". Arī Godmanis norādīja uz tādas institūcijas nepieciešamību.

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt vainīgos, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.

Izmeklēšanas komisiju vada Ieva Krapāne, par komisijas sekretāru ievēlēts Mārtiņš Šteins (AP). Komisijas sastāvā ir deputāti Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (NA), Sandis Riekstiņš (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Ādamsons (S).

Tags

Ekonomikas ministrija Ministru prezidents Zemkopības ministrija

Comment Form