Pirmdien, 30. oktobrī, "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisija sākusi kriminālprocesā iesaistīto personu uzklausīšanu, kā pirmo izklaušinot ekspolitiķi Aināru Šleseru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iepriekš izmeklēšanas komisijas vadītāja Inguna Sudraba (NSL) informēja, ka uz komisijas sēdi ekspolitiķi Šleseru un no Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") plānots aicināt novembrī. Sudraba toreiz pauda, ka, ja Šlesers nevēlēsies apmeklēt komisijas sēdi, likumā paredzēta atvešana uz sēdi piespiedu kārtā. Likumā ir noteikts, ka, ja persona neierodas uz sēdi pēc komisijas uzaicinājuma, tiesa pēc komisijas ierosinājuma lemj par personas piespiedu atvešanu.

Vienā no komisijas iepriekšējām sēdēm tās loceklis, Saeimas deputāts Ritvars Jansons (NA) pauda, ka 2011. gada februārī tā brīža Saeimas deputāta Šlesera iesniegtie priekšlikumi Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredzētu termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu pret 100 000 latu iemaksu kādas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, iespējams, virzīti personīgā labuma gūšanai.

Jansons klāstīja, ka, analizējot konkrēto "oligarhu lietas" krimināllietu, tajā "liecinieks X" operatīvās izstrādes laikā noklausītā sarunā nedēļu pirms likuma grozījumu pieņemšanas norādījis, ka "viens no projektiem, kas veiksmīgi virzās uz priekšu ir uzturēšanās atļaujas". Šis liecinieks esot paudis, ka ir termiņuzturēšanās atļauju gribētāji, kuri negrib Latvijā pirkt īpašumus par summu, kas attiecīgi piešķirtu viņiem termiņuzturēšanās atļaujas, bet labprāt investētu, tāpēc piedāvā, ka 100 000 latus ieliek uzņēmuma kapitālā, jo "daudzi būtu ar mieru investēt, nemaz nebraucot uz Latviju".

Jansons toreiz skaidroja, ka no lietā esošiem materiāliem izriet, ka projektā Zaķusalā investīcijas sasniegtu aptuveni 1,5 miljardus eiro, bet projekta attīstīšanai "nepieciešami 50 miljoni savas naudas un ar grozījumiem Migrācijas likumā plānots piesaistīt investorus, kas dotu no 50 līdz 100 miljoniem latu". Jansons norādīja, ka no tā izriet, ka šis liecinieks grib veikt izmaiņas likumā, nosakot, ka "100 000 latus uzņēmuma kapitālā "liek iekšā" un saņem termiņuzturēšanās atļaujas". Izmeklēšanas komisijas loceklis rezumēja, ka liecinieks min, ka ir akcionārs vienā no attīstības projektiem un tajā pašā laikā lobē likumdošanas grozījumus.

2011. gada februārī Šlesers iesniedz priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Imigrācijas likumā", kuros ir paredzēta šo 100 000 latu iemaksa kapitālsabiedrības kapitālā, atgādina Jansons.

Atsaucoties uz žurnāla "Ir" publikācijām, Jansons informēja, ka no tām izriet, ka pie Zaķusalas projekta darbojas firma "Zaķusalas Estate". Šajā firmā Šlesers un Viesturs Koziols bijuši redzamie līdzīpašnieki, bet pēc kāda laika viņu vietā parādījās Norvēģijā dibināts uzņēmums, bet izmeklētājiem bija aizdomas, ka Šleseram šajā firmā pieder vismaz 24%.

"Manuprāt, tas rada aizdomas, ka likumdošanas iniciatīva, iespējams, ir virzīta personiska labuma gūšanai, izmantojot likumdošanas grozījumus parlamentā," sacīja Jansons.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ainārs Šlesers Inguna Sudraba Oligarhu lieta Saeima Viesturs Koziols
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form