Ostu valdes locekļu izvēli nosaka politiski apsvērumi, norāda eksperts
Foto: F64

Kārtējo reizi ostu valdes locekļu izvēli nosaka politiski apsvērumi, jo izmaiņu pamatā ir jaunas valdības apstiprināšana, kā arī politisko partiju atbildības jomu pārdalīšana ministrijās, sacīja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs, komentējot plānotās izmaiņas Latvijas lielo ostu valdēs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Kārtējo reizi ostu valdes locekļu izvēli nosaka politiski apsvērumi, jo izmaiņu pamatā ir jaunas valdības apstiprināšana, kā arī politisko partiju atbildības jomu pārdalīšana ministrijās. Iepriekš arī valsts uzņēmumu valdēs un padomēs izmaiņas notika, sekojot šim "politisko kvotu principam", bet tagad valdība ir apņēmusies šo praksi attiecībā uz valsts uzņēmumiem mainīt. Tas pats jāpanāk ar ostām. Iespējams, jāatsāk diskusija arī par ostu pārveidošanu par publiskām kapitālsabiedrībām," klāstīja Grafs.

Viņš norādīja, ka priekšnoteikums ostu pārvaldības un konkurētspējas uzlabošanai ir labas pārvaldības principu nostiprināšana ostu likumā un procedūrās. "Ostu valdēm jākļūst politiski neatkarīgākām, kur valsts un pašvaldības caurskatāmā procesā, iepriekš definējot atlases kritērijus un prasības, ieceltu profesionāļus, kuri uzraudzītu ostas darbību un ostas pārvaldnieka faktisko rīcību. Ostas valdes darbībai jānosaka sasniedzamie mērķi, un to izpilde ir jāvērtē katru gadu. Tāpat ostām, ievērojot to darbības ietekmi uz Latvijas ekonomiku, jākļūst caurskatāmām, piemērojot tās pašas atklātības prasības kā valsts uzņēmumiem, tajā skaitā jāpublisko ceturkšņa pārskati. Lai šos un citus labas pārvaldības principus nostiprinātu, nepieciešami grozījumi ostu likumā, bet tam arvien trūkst politiskās gribas," uzsvēra eksperts.

Grafs atzīmēja, ka Latvijas ostas strādā starptautiskā konkurences vidē. "Ja potenciālie investori un uzņēmumi neizvēlēsies Latvijas ostas, redzot necaurskatāmo darbību un no tās izrietošos riskus, kā arī korupcijas skandālus, kurš tad par to atbildēs? Lai nesanāk tā kā teicienā par lavīnu, kuras laikā neviena sniegpārsliņa nejūtas atbildīga," viņš piebilda.

Jau rakstīts, ka jaunā valdība paredzējusi veikt izmaiņas lielo ostu valdēs. Plānots Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu pārcelt no darba Rīgas brīvostas valdē uz amatu Ventspils ostas valdē, no darba Ventspils ostas valdē atbrīvojot SM valsts sekretāra vietnieci Džinetu Innusu. Ozoliņu Rīgas brīvostas valdē tad aizstātu Valmieras mērs Jānis Baiks.

Ventspils ostas valdē plānots nomainīt Gati Ābeli pret Gati Eglīti, kā arī Sandru Bukani aizstāt ar līdzšinējo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes locekli Ringoldu Beinaroviču.

Beinaroviču Liepājas SEZ valdē plānots aizstāt ar uzņēmuma "Liepaja Maritime Company" valdes priekšsēdētāju Māri Drobiševski.

Tāpat iecerēts, ka turpmāk SM pārstāvis Rīgas ostas valdē būs Satiksmes ministra Ulda Auguļa padomnieks Artis Stucka, kurš Rīgas ostas valdē strādājā arī līdz šim, taču bija Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis.

Prakse izraudzīties jaunus ministriju pārstāvjus ostu valdēs līdz ar izmaiņām ministriju politiskajā pārraudzībā ir jau ilgstoši. Pret to asi iestājusies Valsts kontrole, uzsverot, ka ostās jāveido profesionāla, nevis politiska valde.

Rīgas brīvostas valdē darbojas astoņi cilvēki - četri valsts un četri pašvaldības pārstāvji. Valsts pārstāvji ostas valdē ir Ozoliņš (SM), Baiba Bāne (FM), Stucka (EM) un Baiba Broka (VARAM), savukārt pašvaldības pārstāvji ir - Nils Ušakovs, Andris Ameriks, Vadims Baraņņiks un Mihails Kameņeckis.

Savukārt Ventspils brīvostas valdē ir četri Ventspils domes pārstāvji - Aivars Lembergs, Jānis Vītoliņš, Guntis Blumbergs un Didzis Ošenieks, kā arī četri valsts pārstāvji - Ābele (EM), Bukane (FM), Innusa (SM) un Edijs Vaznis (VARAM).

Liepājas SEZ valdē ir trīs valsts pārstāvji - Beinarovičs (EM), Innusa (SM) un Jolanta Plūme (FM), trīs Liepājas domes pārstāvji - Uldis Sesks, Gunārs Ansiņš un Jurijs Hadarovičs, kā arī trīs Liepājas domes ieteiktie Liepājas komersantu pārstāvji - Aloizs Norskis ("Liepājas patērētāju biedrība" padomes loceklis un valdes loceklis), Āris Ozoliņš ("Terrabalt" valdes loceklis) un Andris Ozols (Latvijas Investīciju attīstības aģentūras direktors)

BKPI ir starptautiski atzīta organizācija, kas veicina labas korporatīvās pārvaldes principu ieviešanu visās trijās Baltijas valstīs. BKPI Baltijas valstīs īsteno vadības izglītības programmas augstākā līmeņa vadītājiem, biznesa īpašniekiem, padomes un valdes locekļiem, kā arī piedāvā pētījumus un vadlīnijas korporatīvās pārvaldības jautājumos Baltijas valstu privātā sektora un valsts uzņēmumiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ekonomikas ministrija Rīgas osta Satiksmes ministrija Ventspils osta
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form