Pabalstus patvēruma meklētājiem nepalielinās, taču Kariņš un Ģirģens apsver subsidētas dzīvesvietas
Foto: F64

Bēgļiem pabalstus nepaaugstinās, taču apsver valsts daļēji apmaksātas dzīvesvietas – tā tiesībsargam Jurim Jansonam par viņa aktualizētajiem problēmjautājumiem saistībā ar bēgļu integrāciju Latvijā atbildes vēstulē raksta premjers Krišjānis Kariņš (JV) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). Tiesībsarga ieskatā tas nav pietiekami – bēgļiem nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts, un sociālajai palīdzībai jārod sistemātisks risinājums. Jansons prognozē, ka pēc tam, kad valdība atrisinās ar Covid-19 pandēmiju saistītos jautājumus, tā pievērsīsies patvēruma meklētāju problēmām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Cilvēki, kuriem Latvijā piešķirts patvērums – bēgļa vai alternatīvais statuss, nav pielīdzināmi Latvijas pamatiedzīvotājiem, portālam "Delfi" norādīja tiesībsargs, kura aicinājumu palielināt bēgļu pabalstus valdības locekļi noraidīja.

"Ministru kabinets uzskata, ka vēstulē minētā aicinājuma pārskatīt valsts un pašvaldību atbalsta apmēru bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu izpilde būtu nesamērīga pašreizējā Latvijā noteiktās minimālās algas, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju, pašvaldību budžetu un sociālās palīdzības pabalstu apmēra situācijā," vēstulē raksta Kariņš un Ģirģens. "Šāda aicinājuma izpilde varētu arī radīt bēgļiem un alternatīvā statusa saņēmējiem labvēlīgāku regulējumu ienākumu nodrošināšanas jomā, nekā Latvijas valstspiederīgajiem, kas savukārt sabiedrībā varētu izraisīt neiecietību pret starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem."

Šobrīd pabalsts pilngadīgai personai, kas saņēmusi bēgļa vai alternatīvo statusu, ir 139 eiro, katram nākamajam ģimenes loceklim savukārt pienākas 97 eiro. Turklāt 2015. gadā pabalsts bija teju uz pusi lielāks – 256 eiro.

Tomēr ar pašreizējo pabalstu nepietiek, lai apmaksātu īri, komunālos maksājumus, kā arī iegādātos ikdienā nepieciešamās preces un pārtiku, vēstulē valdības vadītājam norādīja tiesībsargs Jansons, kurš vēstulē rosināja pabalstus palielināt. Finansiālas grūtības bieži arī aizsāk virkni citu problēmu. Turklāt salīdzinoši zemie pabalsti mēdz būt viens no iemesliem bēgļu izceļošanai no Latvijas.

Jau iepriekš ziņojām, ka bēgļiem ir grūti atrast dzīvesvietu. Tas atklājās arī sīrieša Isama stāstītajā portālam "Delfi" – nepietiek naudas īres apmaksai, turklāt izīrētāji nevēlas ar viņiem sadarboties. Kariņa un Ģirģena vēstulē arī teikts, ka "turpmāk nacionālā līmenī paredzētas diskusijas arī par mājokļa pieejamības jautājumiem personām ar starptautiskās aizsardzības statusu un šo pasākumu sasaisti ar Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027.gadam projektā noteiktajiem uzdevumiem". Esot jāvērtē tāds modelis, ka daļu īres maksātu īrnieks, savukārt otru daļu apmaksātu par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Tiesībsargs rosināja, ka varētu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" jaunuzcelto ēku izmantot kā pagaidu mājvietu cilvēkiem arī pēc statusa saņemšanas. Kā noskaidroja "Delfi," daļēji šāda prakse jau tikusi īstenota, kad no Vācijas atpakaļ atsūtītie bēgļi nakšņoja "Muceniekos", jo palika gandrīz bez jebkāda valsts atbalsta. Tomēr valdības locekļi atzīst, ka bēgļu izmitināšana šajā ēkā nebūtu sistemātisku risinājums -– tas "neveicinātu personu integrēšanos, jo tā būtu noslēgta vide, kurā saskarsme ar Latvijas valsts piederīgajiem būtu minimāla".

Sociālā palīdzība patvēruma meklētājiem, kas šobrīd daļēji tiek īstenota projektu veidā, nav ilgtspējīgs un sistemātisks risinājums, norāda tiesībsargs. Proti, saņemot bēgļa vai alternatīvo statusu, pienākas sociālā darbinieka un mentora pakalpojums, ko projekta veidā līdz 2022. gadam nodrošina Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Mentors palīdz izprast Latvijas kultūru un palīdz risināt sadzīves jautājumus, piemēram, iegādāties e-talonu. Arī SIF vadītāja Zaiga Pūce iepriekš portālam "Delfi" norādīja, ka mentora pakalpojums ir uz ierobežotu laiku. "Jautājums, kas būs tālāk," viņa sacīja.

Turklāt integrācijas problēmu un atbalsta trūkuma dēļ daudz patvēruma meklētāji drīz pēc statusa saņemšanas pameta Latviju, taču vēlāk sekoja situācijas, kad ārvalstis, piemēram, Vāciju viņus atsūtīja atpakaļ, jo statuss viņiem bija piešķirts Latvijā. Atgriežoties Latvijā, viņi nonāk vēl smagākā situācijā – tiem nepienākas ne bēgļiem paredzētais pabalsts, ne valsts apmaksāta sociālā mentora pakalpojumi, tāpat arī nebija paredzēta iespēja īslaicīgi dzīvot "Muceniekos".

Kā portālam "Delfi" norādīja tiesībsargs, šādās situācijās "vērojama valsts pienākumu pārnese uz nevalstiskā sektora un sabiedrības pleciem, jo atbalsta pasākumus neregulētajā jomā cenšas sniegt biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem", brīvprātīgie un labdarības organizācijas". Kā iepriekš noskaidroja portāls "Delfi", par sociālo jomu atbildīgā ministre Ramona Petraviča (KPV LV) negrasās atbalstīt no ārvalstīm atpakaļ atsūtītos bēgļus. Viņas ieskatā cilvēki, kas devušies prom no Latvijas, pārkāpa noteikumus, līdz ar to neizmantoja viņiem sākotnēji dotās iespējas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

KPV LV Sandis Ģirģens Ramona Petraviča Bēgļi Eiropas Savienība Krišjānis Kariņš Mucenieki Tiesībsargs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form