AS "Latvijas valsts meži" (LVM), sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un saistītajiem partneriem, valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām plāno uzlabot un atjaunot 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas visā Latvijā par 3,52 miljoniem eiro, liecina LVM publiskotā informācija.
Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansētā projekta "Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai" ietvaros trīs gadu laikā plānots uzlabot un atjaunot gan ES nozīmes biotopus, gan uzlabot un atjaunot piemērotus apstākļus aizsargājamu sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai.
Kopumā projektā, iesaistoties saistītajiem partneriem, plānoti darbi vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā, tostarp 14 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atrodas LVM valdījumā, informē LVM.
LVM norāda, ka līdz 2023. gada beigām uzturēšanas un atjaunošanas darbi galvenokārt tiks īstenoti biotopos, kuru pastāvēšana ir atkarīga no apsaimniekošanas un dabisko nepieciešamo traucējumu imitēšanas. Savukārt mežos paredzēts veicināt dažādu meža struktūru daudzveidību un mazināt cilvēka darbības ietekmi, piemēram, stādītajās mežaino piejūras kāpu priežu audzēs plānots radīt dabiskiem kāpu mežiem raksturīgus apstākļus.
LVM darbus veiks 14 vietās, tostarp 13 ES nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās "Natura2000" un vienā mikroliegumā piecos LVM reģionos – aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", dabas liegumos "Ziemeļu purvi", "Augstroze", "Melturu sils", "Sakas grīņi", "Ances purvi un meži", "Ovīši", "Užava", "Posolnīca" un "Lubāna mitrājs", kā arī dabas parkos "Numernes valnis", "Vecumu meži" un "Driksnas sils" un mikroliegumā meža silpurenes "Pulsatilla patens" aizsardzības nodrošināšanai pie Gaigalavas.
LMV skaidro, ka prioritāri izvēlēti tādi ES nozīmes biotopi un īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes, kuru atjaunošana sniegs vislielāko ieguldījumu konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mērķu sasniegšanā vai valsts līmenī veicinās konkrētas sugas vai ES nozīmes biotopa labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu.
Projekta "Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai" kopējais budžets plānots 3,52 miljonu eiro apmērā un 85% no tā finansē ES Kohēzijas fonds. Projekts tiks īstenots no 2021. līdz 2023. gadam.
Jau ziņots, ka LVM apgrozījums 2020. gadā bija 350 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas bija 75,7 miljoni eiro. Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kompānijas apgrozījums pērn sarucis par 6,7%, salīdzinot ar 2019. gadu, bet LVM peļņa pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas samazinājusies par 36%.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja – Zemkopības ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
