Par noziegumiem pret valsti būs bargāki sodi, lemj parlaments
Foto: AFP/Scanpix

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstījusi Krimināllikuma grozījumus, kas paredz pastiprināt sodus par noziegumiem pret valsti, portāls "Delfi" uzzināja Saeimā.

Par likumprojektu nobalsoja 71 deputāti, savukārt pret bija viens.

"Nav svarīgāka jautājuma par drošību par savu valsti, par savas valsts suverenitāti," uzsvēra deputāte Solvita Āboltiņa (V). Viņa skaidroja, ka Krimināllikuma normas par noziegumiem pret valsti ir pieņemtas 1999. gadā, kad nevienam nebija zināms, kas ir hibrīdkarš un "zaļie" cilvēciņi.

"Likumprojekts ir tieši laikā, jo nav nekā svarīgāka par mūsu nacionālo drošību!" uzsvēra Āboltiņa.

Tikmēr deputāts Valērijs Agešins (S) asi kritizēja likumprojektu, norādot uz iespējamiem riskiem, tostarp par normu piemērošanu un interpretāciju.

"Tas ir ļoti riskants un slidens ceļš, jo ar vispārīgu un nekonkrētu pantu iekļaušanu Krimināllikumā var, piemēram, novākt no ceļa gandrīz jebkuru politisku konkurentu, kā arī citādi domājošu cilvēku. Piemēram, populistiski pasludinot viņa rīcību par pretvalstisku un suverenitāti apdraudošu," skaidroja Agešins.

Savukārt Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (S) pauda izbrīnu, kāpēc likums jāpieņem steidzamības kārtā, ja "pašā likumprojektā ir daudz absurdu lietu". Viņš pauda neizpratni, kāpēc šī likumprojekta vietā netiek diskutēts par drošību sargājošo institūciju darbinieku atalgojuma palielināšanu līdz pirmskrīzes līmenim.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju izmaiņu autori - Nacionālās drošības komisija un Juridiskā komisija - secinājuši, ka ir jāpārskata regulējums par noziegumiem pret valsti.

Panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valstisko neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu, nav mainīti kopš Krimināllikuma stāšanās spēkā 1999. gadā.

Līdz ar to spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā, kā arī tas nav pietiekams un atbilstošs, ņemot vērā mūsdienās pastāvošos valsts drošības apdraudējumus, skaidro likumprojekta autori.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu. Tā mērķis ir "uzlabot valsts noslēpuma aizsardzību un novērst valsts noslēpuma vai citas valstij svarīgas informācijas nonākšanu ārvalsts rīcībā, kas var kaitēt Latvijas iekšējās un ārējās drošības interesēm", norādīts anotācijā.

Darbības, kas vērstas pret Latvijas konstitucionālajiem pamatiem un valsts pamatinteresēm, likumprojektā ir kriminalizētas neatkarīgi no šo darbību rakstura, kā arī paredzēta kriminālatbildība par jebkuru darbību, kas ir neatbilstoša Latvijas Republikas Satversmei un apdraud valsts intereses. Tāpat likumprojekts paredz kriminalizēt arī tādu darbību, kas vērsta pret Latvijas suverenitāti.

Izmaiņas ieplānotas arī par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piemērojamās sankcijās: pirmkārt, pret Latvijas Republiku vērstas darbības gadījumā papildsods – probācijas uzraudzība – turpmāk būs obligāti piemērojams. Otrkārt, izslēgts ir papildsods – mantas konfiskācija, un, treškārt, palielināta ir brīvības atņemšanas soda maksimālā robeža par nodarījumiem, kas nav saistīti ar vardarbību.

Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas, piemēram, nosakot atbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Tāpat paredzēts Krimināllikumu papildināt ar jaunu pantu, kas nosaka kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā pret Latvijas Republikas drošības interesēm, kas izdarīta tieši vai ar citas personas starpniecību.

Saeima ceturtdien likumprojektu atzina par steidzamu. Galīgajā lasījumā par likumprojektu plānots lemt 7. aprīlī.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jānis Ādamsons Saeima Satversme Solvita Āboltiņa Valērijs Agešins
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form