Publiskajās vietās pēc radio ziņu noklausīšanās prātīgāk būtu radioaparātu uzreiz izslēgt, vai arī informatīvos raidījumus klausīties "austiņās", pretējā gadījumā var gadīties šķirties no paprāvas naudas summas. SIA "Mājas svētība" īpašniecēm Latvijas Radio Klasika klausīšanās darbā ir beigusies ar administratīvo sodu 500 latu apmērā, jo kādā pēcpusdienā, kad veikalā skanējušas raidstacijas ziņas, tajā ienākuši policisti.
Sākumā divi vīri, kas grozījās pa veikalu, pat radījuši veikalniecei vēlmi saukt apsardzi, taču pēc brīža teicās esam no policijas, sarunā ar portālu "Delfi" atminējās viena no veikala saimniecēm Laura Ziemele. Brīdī, kad policisti ienāca veikaliņā, tajā skanējušās "Latvijas Radio Klasikas" ziņas, kuras sākās pulksten 16.
Ziemele atzīst, ka SIA nebija iegādāta licence radio publiskai atskaņošanai un radio pēc policistu ienākšanas netika izslēgts, bet veikalniece norāda, ka skanējis valsts radio un tobrīd tikušas atskaņotas ziņas. Pēc tam radio netika izslēgts apjukuma dēļ, ko radījusi policijas parādīšanās un pārdevējas iztaujāšana. Sieviete uz policistu jautājumu - vai tiek klausīts radio - esot atbildējusi apstiprinoši, taču tagad Ziemele atzīst, ka tā bijusi kļūda un, iespējams, bijis jāsaka, ka veikalā klausās vien ziņas.
Policisti pārdevējai aizrādījuši par autortiesību pārkāpumiem, veikalā publiski atskaņojot radio, kā arī jautājuši par citām lietām, piemēram, aptieciņu, darba drošības instruktāžu. Taču, Ziemele uzsver, ka brīdī, kad policija ienāca veikalā, radio atskaņoja ziņas un mūzika sabiedriskajā radio skanējusi vien dažas minūtes pēc tām -jau tad, kad sākusies skaidrošanās ar policistiem.
Policijas noformēto protokolu veikalnieces saņēmušas vēlāk policijas iecirknī, taču izrādījās, ka viņām izsniegtais dokuments ievērojami atšķiras no tiesā iesniegtā. Ziemele pastāstīja, ka viņām "uz rokām" izsniegtajā protokolā teikts, ka radio skanējis no pulksten 16 līdz pulksten 16:15, bet tiesā apskatītajā dokumentā laiks bijis ilgāks - līdz pulksten 16:17. Otrajā protokolā bijuši fiksēti arī citi pārkāpumi - darba drošības instruktāžas neesamība, problēmas ar aptieciņu.
Tiesas sēdē veikaliņa pārstāve atzinusi, ka klausījusies radio, bet viņa bija sašutusi, ka Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Irēna Millere nav ņēmusi vērā viņas paskaidrojumus, ka klausītas tikai ziņas.
Uz tiesas sēdes brīdi veikals bija iegādājies arī licenci radio atskaņošanai. Tomēr tiesa nolēma uzņēmumu sodīt ar 500 latu naudassodu, kas ir minimālais sods juridiskajām personām par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu. Likums juridiskās personas ļauj sodīt ar naudas sodu no piecsimt līdz 5000 latu, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.
Ziemele portālam "Delfi" atzina, ka uzņēmumam, kurš strādā ar zaudējumiem un ir projekts sava prieka pēc, šāda summa ir gana branga. Uzņēmums vienojies, ka sodu samaksās pa daļām, nolemjot tālāk netiesāties, jo tas varētu izmaksāt vēl dārgāk. "Mājas svētība" iegādājusies arī autortiesību licenci, par to mēnesī maksājot 10 latus. Ziemele atzina, ka pēc šī incidenta viņai ir radies jautājums, kā rīkoties ar ziņu klausīšanos radio.
"Autortiesību likums neizšķir, vai ar autortiesībām aizsargātu darbu atskaņošanas avots ir sabiedrisks radio, komercradio, CD atskaņotājs vai kāda cita ierīce, nozīme ir tam, ka mūzika tiek izpildīta publiski. Turpretī, ar autortiesībām nav aizsargāta medijos sniegtā informācija, ziņas, notikumi," situāciju portālam "Delfi" komentēja Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pārstāvis Reinis Briģis.
Savukārt policijas pārstāvis Jānis Znotiņš portālam "Delfi" sacīja, ka policija rīkojas likuma rāmjos, bet ar spēkā esošajiem likumiem neapmierinātos viņš aicināja censties tos mainīt. Konkrēto gadījumu ar "Mājas svētību" policijas pārstāvis nekomentēja, taču atzina, ka nesen kādā frizētavā Rīgā fiksēts līdzīgs gadījums - sākumā skanēja ziņa, kurām beidzoties, policijas klātbūtnē radio netika izslēgts. Saistībā ar šo incidentu esot sākta lietvedība.
Znotiņš, jautāts vai policijā neviens radio neklausās, sacīja, ka viņa kabinetā valdot klusums. Tos, kuri vēlas klausīties radio ziņas, viņš aicināja pēc to beigām radioaparātu tomēr izslēgt.
Policisti uz publiskām vietām, piemēram, kafejnīcām, veikaliem un frizētavām, dodas vien tad, kad ir saņemta sūdzība par autortiesību neievērošanu, skaidroja Znotiņš. Pārbaudes rīko, ja ir sūdzības no AKKA/LAA vai biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība". Taču esot bijuši gadījumi, kad par pārlieku skaļu mūzikas atskaņošanu maršruta taksometros ir sūdzējušies arī pasažieri, sacīja Znotiņš.
Briģis atzina, ka sabiedrībā jau ilgstoši pastāv jautājums, kā ar radio rīkoties darbavietā, tai skaitā, pie sabiedriskā transporta stūres, kura saskaņā ar autortiesību likumu arī ir publiska vieta. Viņš atzina, ka ziņas nav autortiesību objekts, bet, beidzoties ziņām, radio ir jāizslēdz.
AKKA/LAA iesaka darba devējiem uzņemties atbildību par mūzikas izmantojumu tāpat kā viņi lemj par ūdens, tējas, kondicionēšanas un citiem papildus labumiem saviem darbiniekiem. "Ja darbinieki norāda uz mūzikas nepieciešamību un darba devējs to atzīst, tad darba devējam būtu vēlams saņemt licenci par mūzikas likumīgu atskaņošanu, kuras maksa ir 5 lati gadā par mūzikas atskaņošanu birojā līdz pieciem cilvēkiem vai 20 lati gadā, ja birojā ir no 20 līdz 30 cilvēkiem," skaidroja Briģis.
"Uzskatām, ka nekad nevajadzētu nonākt līdz galējai situācijai, kad kāds jāsoda par mūzikas klausīšanos," sacīja Briģis.
Znotiņš, jautāts vai policija sākumā veikalniekiem nevarētu izteikt aizrādījumu un vien par atkārtotiem gadījumiem rakstīt soda naudu, atbildēja, ka nereti policija tā arī darot.
"Autoriem un izpildītājiem, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ir tiesības saņemt atlīdzību par to darbu publisku izmantošanu. Latvijas Radio no savas puses kā raidorganizācija maksā par šo darbu izmantošanu savās radio programmās. Savukārt publiskais izpildījums ir cits šo tiesību aspekts, neatkarīgi no tā vai šī mūzika skan komcercstacijās vai sabiedriskajā medijā," situāciju portālam "Delfi" komentēja LR pārstāve Ilze Zvaigzne. Taču viņa arī uzsvēra, ka LR kā sabiedriskais medijs strādā, lai nodrošinātu informāciju, kurai jābūt pieejamai visiem sabiedrības locekļiem jebkurā laikā un jebkurā vietā. "Protams, saturam, kas nav autortiesību vai blakustiesību objekts, ir jābūt brīvi un bez maksas pieejamai visiem sabiedrības locekļiem," uzsvēra Zvaigzne.
Rīgas Pašvaldības policijas statistika liecina, ka šogad konstatēti 17 gadījumi, kas saistīti ar autortiesību pārkāpumiem.
Mediji ir daudz vēstījuši par iedzīvotāju neapmierinātību ar autortiesību aizstāvju prasību visiem maksāt par radio atskaņošanu publiskā telpā. Raidstaciju pārstāvji šo prasību iepriekš pat nosaukuši par reketu. Savukārt pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi, lai iegādātos radio klausīšanās atļaujas darbiniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
