Pārkarst var arī telpās – otrdien palīdzība sniegta 33 cilvēkiem
Foto: F64

Otrdien, 28. jūnijā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi ārstniecības iestādēs nogādājuši 33 cilvēkus ar nopietnām pārkaršanas pazīmēm, portālu "Delfi" informēja NMPD pārstāve Inga Vītola.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā norāda Vītola, operatīvās informācijas apkopojumā redzams, ka joprojām visbiežāk sūdzības (visās vecuma grupās) pastiprinājās pēc ilgstošas uzturēšanās dienas vidū tiešos saules staros – tādi izsaukumi bijuši gan pēc atpūtas pie ūdenstilpēm, gan arī sadzīviski ikdienā.

Papildus bieži pacienti atzīmē, ka dienas gaitās netika uzņemts pietiekami daudz šķidruma, kā arī atsevišķās situācijās nepārtrauca fizisku darbu vai citas ikdienas aktivitātes pie sliktas pašsajūtas, līdz vēlāk bija nopietnas veselības problēmas, piemēram, ar samaņas traucējumiem, kavētu apziņu, izteiktu nespēku un bija nepieciešama neatliekami mediķu palīdzība, uzsver Vītola.

NMPD atgādina, ka gados vecākiem cilvēkiem vajadzētu rūpīgāk pārplānot dienas aktivitātes, lai izvairītos no karstuma – otrdien bija vairāki izsaukumi, kad izteiktas pārkaršanas pazīmes senioriem bija pēc tam, kad bija devušies ikdienas garākā pastaigā vai uz veikalu pēc produktiem karstākajā dienas laikā.

Jāatceras, ka pārkaršana var būt arī pēc uzturēšanās sakarsušās, nevēdinātās telpās, tostarp arī, sakarsušā transportā – otrdien mediķi devās uz vairākiem izsaukumiem, kur nopietnas pārkaršanas pazīmes pēc ilgstoša uzturēšanās vai darbu veikšanas sakarsušā telpā, kā arī pēc braukšanas sakarsušā mašīnā. Cietušo vidū bijuši gan mazi bērni, gan pieaugušie, atklāja Vītola.

Karstajā laikā telpās var palīdzēt regulāra noskalošanās viegli vēsā ūdenī. Nedrīkst aizmirst par šķidruma uzņemšanu pietiekamā daudzumā, šķidrums karstajās dienās jāuzņem vairāk nekā parasti, padzerties vajadzētu vēl pirms parādās slāpes, atgādina Vītola.

Jau ziņots, ka šonedēļ Latvijā turpināsies svelme, tai nedaudz mazinoties, tuvojoties nedēļas beigām.

NMPD mediķi apkopojuši ieteikumus, kas jāievēro, lai šo karstumu izturētu.

NMPD iesaka pēc iespējas mazāk dienas vidū uzturēties tiešajos saules staros, jāuzņem šķidrumu pietiekamā daudzumā, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas par bērniem un sirmgalvjiem.

Karstajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu pavadīt pludmalē, dienas vidū strādāt dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā (no pulksten 10 līdz 16), uzsver mediķi.

Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu galvassegu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos, norāda Vītola.

Jāņem vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hroniskas slimības, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.

Palīdzības sniegšana pārkaršanas gadījumā:

  • cilvēku atgulda ēnā vai vēsākā vietā pusguļus;
  • atbrīvo no silta vai spiedoša apģērba;
  • ieteicams likt vēsas mitras kompreses uz pieres, krūtīm vai apslacīt ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis;
  • jācenšas radīt vēja plūsmu, dzesējot cilvēku;
  • ja nav vemšanas, tad jādod daudz dzert – veselam pieaugušajam var dot pat 1-2 litrus dzeramā ūdens dažu stundu laikā, bet tas jādara pakāpeniski.

Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no pulksten 17 līdz 8, brīvdienās – visu diennakti).

Ja minētie pasākumi nepalīdz vai vājums ir izteikts, it īpaši, ja ķermeņa temperatūra sākusi strauji paaugstināties, ir vemšana, sākas apziņas traucējumi, krampji, tad jāsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz ārkārtas tālruni 113, uzsver Vītola.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NMPD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form