Pasts sadarbībā ar ĀM rīko speciālo zīmogošanu Meierovica piemiņas aploksnēm
Foto: Publicitātes foto

Par godu Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica 125.dzimšanas dienas atcerei, Latvijas Pasts izdevis speciālās aploksnes, kuru zīmogošana notiks piektdien no plkst.9 līdz 16.30 Ārlietu ministrijā, Meierovica zālē, informēja pasts.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tajā pašā dienā Ārlietu ministrijas Meierovica zālē plkst.15 paredzēts arī speciālās zīmogošanas aplokšņu prezentācijas pasākums, kurā piedalīsies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un satiksmes ministrs Aivis Ronis. Vienkāršākai iekļūšanai ministrijas telpās filatēlisti un citi interesenti tiek aicināti paņemt līdzi personu apliecinošu dokumentu.

Speciālās aploksnes izdotas 1000 eksemplāru tirāžā, un to dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

Viens no izcilākajiem Latvijas valsts un sabiedriskajiem darbiniekiem Meierovics bija pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī Latvijas Tautas padome Meierovicu par jaunās valsts ārlietu ministru iecēla 19.novembrī. Viņa vadībā tika izveidots Latvijas ārlietu resors – Ārlietu ministrija ar diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, nosakot valsts ārpolitikas pamatvirzienus un uzdevumus.

"Pieminot Zigfrīdu Annu Meierovicu 125.gadadienā, vēlos norādīt, ka 1921.gada 26.janvārī ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica, diplomātu, visu ārlietu dienesta darbinieku paveiktais sasniedza mērķi – Latvijas Republika ieguva starptautiski atzītas valsts statusu. Vienlaikus tika sasniegts otrs ārpolitiskais mērķis – Latvija tika ievesta Eiropas un pasaules valstu saimē. Tam bija izšķiroša nozīme valsts turpmākajā liktenī," uzsver Rinkēvičs.

Savukārt satiksmes ministrs, kādreizējais ārlietu ministrs un diplomāts Aivis Ronis norāda: "Tieši ar Zigfrīda Annas Meierovica pašaizliedzīgu darbu tika vērtas jaunās un neatkarīgās valsts durvis pasaulē. Entuziasms un milzīga enerģija piemita Meierovicam un toreizējā ārlietu dienesta darbiniekiem, un jāatzīst, ka šodienas Latvijas diplomātiem šīs rakstura īpašības bieži ir viņu galvenie darba rīki."

Meierovics veica tālredzīgu diplomātisko darbību un sekmīgus organizatoriskos pasākumus Latvijas starptautiskai atzīšanai de iure, šo mērķi sasniedzot 1921.gada 26.janvārī Antantes lielvalstu konferencē. Ne mazāk svarīgi Latvijas valstiskās neatkarības nosargāšanā bija 1920.gadā noslēgtie miera līgumi ar padomju Krieviju un Vāciju. Neatlaidīgi un dinamiski Meierovics centās realizēt arī ideju par Baltijas valstu saskaņotu darbību starptautiskajā arēnā, nodibinot šo valstu savienību jeb antanti.

Divreiz Meierovics ieņēma Latvijas Ministru prezidenta posteni, vienlaikus palikdams arī ārlietu ministra amatā. Bija Satversmes sapulces un 1.Saeimas deputāts.

Meierovics dzimis 1887.gada 5.februārī Durbē, bet gājis bojā traģiskā autoavārijā 1925.gada 22.augustā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aivis Ronis Ārlietu ministrija Edgars Rinkēvičs Latvijas Pasts
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form