Foto: DELFI

Saeimas "KPV LV" frakcija trešdienas, 12. maija, pēcpusdienā pieņēmusi lēmumu atsaukt nesen uz Nacionālo apvienību pārgājušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu no šī amata, portālam "Delfi" apliecināja frakcijas vadītājs Māris Možvillo.

Vairākas stundas pēc frakcijas "KPV LV" lēmuma Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka, ņemot vērā frakcijas lēmumu atsaukt savu izvirzīto ekonomikas ministru un balstoties uz sadarbības līgumā noteiktajiem Ministru prezidenta pienākumiem, ir izdevis rīkojumu par Vitenberga demisiju. Rīkojums stāsies spēkā no piektdienas, 14.maija.

Kā portālu "Delfi" informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā par ekonomikas ministra pienākumu izpildītāju iecelts zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Kariņš arī aicina sadarbības partnerus uz sanāksmi piektdien, 14. maijā, par valdības darba organizācijas un sadarbības jautājumiem.

Kariņš jau iepriekš bija paudis, ka gadījumā, ja frakcija atsauks ministru, tad viņam būs jāprasa tā demisija. Šāds frakcijas lēmums arī nozīmē, ka valdošajā koalīcijā, visticamāk, notiks sarunas par iespējamām izmaiņām koalīcijā, jo vismaz divas no koalīcijas partijām ir norādījušas uz tādu nepieciešamību.

Ministru prezidentam saskaņā ar koalīcijas līgumu ir pienākums atbrīvot ministru no amata ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad sadarbības partneris, kas ieteicis šo ministru, rakstveidā paziņojis par ministra atsaukšanu.

Jāatgādina, ka attiecības koalīcijā saasinājās pirms vairākām nedēļām, kad Vitenbergs pēkšņi paziņoja par partejiskās piederības maiņu, uz ko “KPV LV” valde reaģēja ar lēmumu ministram atkāpties no šī amata. Pēc tam gan “KPV LV” Saeimas frakcijas daļa lēma par atbalstu ministra palikšanai amatā, kamēr Nacionālā apvienība norādīja, ka abu frakciju noslēgtais memorands ir saistīts ar šo Vitenberga soli, par ko bijusi informēta arī “KPV LV” frakcija.

“KPV LV” valde pēc tam atkārtoti lēma un prasīja Kariņam prasīt Vitenberga demisiju, bet NA brīdināja, kas tas nozīmētu koalīcijas līguma atvēršanu un sarežģītas sarunas, jo “KPV LV” patlaban Saeimā šo valdību atbalsta daudz mazāks deputātu skaits, nekā tas bija koalīcijas līguma parakstīšanas laikā.

Kariņš bija devis zināmu laiku abām partijām noskaidrot attiecības, taču tā kā tās palika bez rezultātiem, pirmdien Kariņš lūdza "KPV LV" frakciju līdz trešdienas darba dienas beigām sniegt galīgo atbildi par Vitenberga likteni. Kariņš arī norādīja, ka saskaņā ar koalīcijas līgumu Saeimas frakcija izvirza ministrus, tādēļ valdes lēmums nav saistošs.

Koalīcijas sadarbības līgumu gan parakstījuši visu partneru valžu un frakciju pārstāvji.

Koalīcijas sadarbības līgums nosaka, ka atbildības jomas Ministru kabinetā ir noteiktas pēc paritātes principa, un darbs notiek solidāri. Ierosināt ministru skaita un proporciju izmaiņas var vienīgi Ministru prezidents.

Līgums arī paredz, ka sadarbības partnera frakcijai ir tiesības tikties ar Ministru prezidentu ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc sadarbības partnera rakstveida lūguma. Ja Ministru prezidents motivēti pieprasa kāda ministra atkāpšanos vai arī ministrs atkāpjas pēc savas iniciatīvas, vai Saeima izsaka neuzticību ministram, attiecīgais sadarbības partneris var izvirzīt nākamo ministra amata kandidātu.

Sadarbības partneris ir tiesīgs atsaukt sevis virzītu Ministru kabineta locekli un deleģēt tā vietā nākamo kandidātu, saskaņojot to ar Ministru prezidentu, teikts līgumā.

Līgums arī paredz pienākumu Ministru prezidentam informēt sadarbības partnerus par nodomu atbrīvot ministru, savu demisiju vai citām izmaiņām Ministru kabineta sastāvā ne mazāk kā 48 stundas pirms šāda lēmuma juridiskas noformēšanas un šajā laikposmā tikties ar jebkuru sadarbības partneri pēc tā pieprasījuma.

Četri pamet frakciju

Reaģējot uz trešdienas frakcijas "KPV LV" lēmumu, četri deputāti paziņojuši par izstāšanos no frakcijas.

"KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks Aivars Geidāns portālu "Delfi" informēja, ka pret ministra atsaukšanu no amata nobalsoja Aivars Geidāns, Janīna Kursīte, Ivars Puga un Edgars Kronbergs, bet par ministra atsaukšanu nobalsoja deputāti Ieva Krapāne, Kaspars Ģirģens, Ēriks Pucens un Māris Možvillo. Deputāts Ralfs Nemiro atturējās.

"Balsojumā izšķirošā balss par Vitenbergu atsaukšanu bija frakcijas vadītājam Možvillo. Pēc balsojuma deputāti Kursīte, Puga, Geidāns un Kronbergs informēja, ka nevar uzņemties atbildību par neskaidru motīvu vadītu un emocionālu lēmumu aicināt Ministru prezidentu pieprasīt ekonomikas ministra demisiju valstij smagajā krīzes situācijā," norāda Geidāns.

Viņš uzskata, ka "KPV LV" partijas valdes izvirzītais ekonomikas ministra kandidāts ar neviennozīmīgu reputāciju met aizdomu ēnu par slepeniem varas pārņemšanas plāniem.

Uz portāla "Delfi" jautājumu par šī kandidāta vārdu Geidāns atbildēja, ka to nekomentēs. Iepriekš izskanējis, ka valde kā vienu no kandidātiem apsver uzņēmēja Pētera Šmidres kandidatūru.

"Plaši zināms, ka daļa no frakcijas deputātiem jau ilgstoši neatbalsta valdības koalīciju, kas liek domāt, ka ir beidzot atrasts iegansts sabotēt valdību, nevis aktīvi tajā piedalīties un sniegt reālus priekšlikums kopējā darba pilnveidē," skaidro Geidāns.

Līdz ar to minētie deputāti informējuši frakcijas vadītāju Možvillo, ka izstājās no "KPV LV" frakcijas sastāva, pamatojot to ar acīmredzamu ilgstošu nespēju koordinēt darbu un iespējamo reputācijas risku dēļ, vēsta Geidāns.

Deputāti turpinās realizēt vēlētājiem dotos solījumus, tuvākajā laikā dibinot neatkarīgo deputātu grupu kopā ar deputātu Ati Zakatistovu. Deputātu grupa plāno arī turpmāk atbalstīt Krišjāņa Kariņa vadīto valdību, sola Geidāns.

Valde vēl nav lēmusi

Līdz ar to frakcijā "KPV LV" paliks pieci deputāti, jo vēl nesen to pameta Iveta Benhena-Bēkena, kura pievienojās partiju apvienībai "Jaunā Vienotība". 13. Saeimā jau līdz šim bija 14 pie frakcijām nepiederošu deputātu, bet tagad to skaits pieaugs līdz 18 jeb gandrīz piektajai daļai no 100 deputātu kopskaita.

Nacionālās apvienības, uz kuru pārgāja Vitenbergs un ar kuras Saeimas frakciju pirms tam "KPV LV" frakcija parakstīja sadarbības memorandu, līderis Raivis Dzintars trešdien pēcpusdienā portālam "Delfi" atturējās komentēt "KPV LV" frakcijas lēmumu.

Partijas "KPV LV" valdes priekšsēdētāja Ieva Krapāne portālam "Delfi" trešdien vakarpusē paskaidroja, ka valde vēl nav lēmusi par ekonomikas ministra kandidāta izvirzīšanu un vispirms jāsagaida Vitenberga atsaukšana.

Jautājumi paliek

"Delfi" jau ziņoja, ka vairākas nedēļas pēc tam, kad līdz ar ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) paziņojumu par partijas maiņu un "KPV LV" valdes un frakcijas atšķirīgajiem viedokļiem, koalīcijas iekšienē uzšķīlušās jaunas iekšēju nesaskaņu dzirksteles, Ministru prezidents no "KPV LV" frakcijas pieprasījis skaidru atbildi līdz trešdienas, 12. maija, darba dienas beigām. Vienlaikus atšķiras partneru viedokļi par notikumu turpmāko attīstību pēc lēmuma paziņošanas.

Pirmdien, 10. maijā, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), runājot par šķietamo varas pārdali valdošajā koalīcijā, ko izraisīja Vitenberga pāriešana no "KPV LV" uz Nacionālo apvienību, atgādināja, ka bija lūdzis abām šīm frakcijām, lai tās izrunā domstarpības un nāk ar risinājumu, taču šodien viņš sadzirdējis, ka "diemžēl šāds risinājums starp šiem koalīcijas partneriem nav atrasts".

Iepriekš "KPV LV" frakcija ministra nomaiņu nerosināja, taču no šīs partijas valdes Kariņš saņēmis nu jau kopumā divas vēstules ar lūgumu atsaukt Vitenbergu no amata valdībā. "Mūsu sadarbības līgumā ir pilnīgi skaidrs, ka sadarbība ir starp Saeimas frakcijām nevis partiju valdēm, tāpēc man kā Ministru prezidentam "KPV LV" valdes vēstule nemaz nav saistoša. Taču rodas neskaidrība, jo no "KPV LV" nāk viena ziņa, ka jānomaina, otra, ka jāatstāj," klāstīja Kariņš.

Tāpēc premjers lūdzis "KPV LV" frakcijas vadītāju Māri Možvillo trešdien līdz dienas beigām skaidri pateikt, kāds šajā jautājumā par Vitenberga demisiju ir frakcijas viedoklis. "Balstoties uz šo lēmumu, rīkosimies un skatīsimies, kā nostabilizēt visas valdošās koalīcijas darbību kopumā," teica Kariņš.

"Ja "KPV LV" frakcija tomēr izdomā, ka prasīs ekonomikas ministra demisiju, tad, respektējot mūsu sadarbības līgumu, man būtu jāprasa ministra demisija. Ja partneris prasa, tad diemžēl nekādas izvēles nav," atzina Kariņš.

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans atzina, ka sanāksme pirmdien tiešām sākusies ar jautājumu par koalīcijas līguma esamību, tāpēc "priecājamies dzirdēt, ka premjeram ceļojot ir izdevies kārtīgi izlasīt līgumu", un kā rezultātā premjers lēmis diskutēt par iespējamo līguma satura grozīšanu, "potenciāli leģitimējot jauno situāciju valdībā".

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars par Kariņa aicinājumu "KPV LV" frakcijai sacīja, ka tas ir skaidrs, lai gan NA tas ir neizprotami, kādēļ "KPV LV" frakcijai būtu par to jālemj otro reizi, jo vienreiz jau vienbalsīgi šī frakcija savu viedokli paudusi. Dzintars arī uzsvēra, ka saskaņā ar līgumu tieši frakcijai ir tiesības izteikties šajā jautājumā.

Ar "KPV LV" politiķiem gan parlamentā, gan ārpus tā ir bijušas aktīvas sarunas par Vitenberga turpināšanu ministra amatā, lai gan "KPV LV" frakcijā viedokļi ir atšķirīgi, teica Dzintars. NA arī uzskata, ka koalīcijas ministru un arī citas koalīcijas amatpersonas nedrīkst sodīt par vēlmi būt piederīgiem kādai citai politiskai organizācijai, jo ministrs neaiziet uz opozīciju un ir izdarījis izvēli par labi citai koalīcijas partijai.

"Šobrīd uz šī pamata sākt atvērt to, ar ko tik grūti bija tikt galā, veidojot koalīciju, ir nesaprotami, nepareizi un bīstami. Esam gatavi savu ministru aizstāvēt un attiecamies pret to ļoti nopietni. Varam runāt par tikai diviem scenārijiem – ja "KPV LV" frakcijas lēmums ir kā iepriekš, kad lēma par atbalstu Vitenberga palikšanai amatā, tad redzam labas iespējas turpināt bez izmaiņām esošā koalīcijas līguma ietvaros, bet, ja ir cits frakcijas lēmums, tad no koalīcijas līguma atvēršanas nebūs iespējams izvairīties un process būs grūtāks un sarežģītāks," prognozēja Dzintars.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai gadījumā, ja "KPV LV" frakcija šonedēļ lems par Vitenberga demisiju un tā rezultātā tiks atvērts koalīcijas līgums, sarunas par izmaiņu saturu notiks jau pēc pašvaldību vēlēšanām, kā izskanējis kuluāros, Kariņš uz jautājumu tiešu atbildi nesniedza.

"Ja "KPV LV" frakcija tomēr izdomā, ka prasīs ekonomikas ministra demisiju, tad, respektējot mūsu sadarbības līgumu, man būtu jāprasa ministra demisija. Ja partneris prasa, tad diemžēl nekādas izvēles nav," lakoniski atbildēja Kariņš.

Dzintars uz šo jautājumu atbildēja, ka pagaidām tā ir hipotētiska spriešana, bet, ja notiktu tā, kā teica Kariņš, tad situācija būtu "ļoti, ļoti sarežģīta, jo mūsu skatījumā ir būtisks ne tikai frakcijas balsojums, bet jāskatās, kas ir deputāti, kuri atbalsta un kuri neatbalsta".

Dzintars norādīja, ka, ja ministra nomaiņu prasa deputāti, kuri jau ilgstoši balso kopā ar opozīciju, tad rodas jautājums, cik taisnīgi ir neņemt vērā tos deputātus, kas bijuši kopā ar koalīciju un atbalsta ministru. "Tāda situācija būtu ļoti netaisnīga un tā būtu dziļākā krīze, kādā valdībā bijusi kopš izveidošanas," teica NA līderis, paužot cerību, ka līdz tam nenonāks.

Feldmans piebilda, ka viena lieta ir attiecīgā punkta izpilde, prasot ministra demisiju, taču "sadarbības līgums ir uz vairākām lapām, un tā pašā sākumā ir nosaukti konkrēti amati un partijas, kuru atbildības jomā tie ir".

Līdz ar to, neatkarīgi no "KPV LV" lēmuma, šī otra līguma daļa netiktu izpildīta un būtu nepieciešamas teksta korekcijas, par ko visām partijām jāvienojas un jāparaksta, ka ekonomikas ministrs tagad ir citai partijai un ka tiek mainīts paritātes princips. Tas būtu jāparaksta tām pašām amatpersonām, kas parakstījušas oriģinālo līgumu, uzsvēra Feldmans.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!