Pēc Valsts prezidenta iebildēm Saeima otrreiz caurlūkojusi un ceturtdien precizējusi jau aprīlī pieņemtos grozījumus "Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā", kas nosaka aizliegumu publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas formastērpus.
Saeima likuma otrreizējā caurlūkošanā nolēma izslēgt pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu, iepriekš paredzēto deleģējumu noteikt izņēmumus, kad likumā noteiktos formastērpus un simbolus atļauts izmantot.
Tagad precizēts, ka izņēmums attieksies uz gadījumiem, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.
Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem ir pienākums ievērot likumā noteiktos ierobežojumus.
Jau ziņots, ka 23. aprīlī Saeima, pieņemot grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, noteikusi aizliegumu publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas formastērpus.
Likuma grozījumi paredz, ka publisku pasākumu norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu, proti, represīvo iestāžu izmantoto piederību identificējošo apģērbu jeb formastērpus.
Tāpat arī šī apģērba elementus, kuru kopums – apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums – pēc tā vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes.
Aizliegums ietver arī bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmes un padomju simbolu – sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni – izmantojumu.
Izņēmumi bija paredzēti gadījumos, kad izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu un kad to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu.
Grozījumi arī paredz, ka, ja iesniegumā pasākuma organizators ir norādījis, ka publiska pasākuma laikā tiks izmantoti minētie simboli, pirms iesnieguma izskatīšanas pašvaldība noskaidro Valsts drošības dienesta viedokli.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iepriekš uzsvēris, ka attiecīgās izmaiņas atbalsta arī Valsts drošības dienests. Piedāvātais risinājums ir kompromiss, kas panākts starp Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un citām iesaistītajām pusēm.
"Cilvēkiem ir jāsaprot, ka valkāt nacistu vai padomju formas un simboliku publiskos pasākumos mūsu valstī nav pieņemami," iepriekš norādījis Kaimiņš.
Par noteiktās publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu piemēros brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – naudas sodu līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Līdz šim likums paredzēja, ka publisku pasākumu norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.
Savukārt 2. maijā Valsts prezidents Egils Levits pieņemto likumu nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Valsts prezidents pateicās Saeimai par pieņemto likuma grozījumu, kas padara vēl iedarbīgāku un precīzāku Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ietverto abu totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizliegumu.
"Demokrātiskā sabiedrībā nevar būt pieņemama un akceptējama abu totalitāro režīmu simbolu un atribūtu publiska lietošana ar nolūku slavināt attiecīgo režīmu ideoloģiju vai paust nostalģisku sentimentu par šiem režīmiem, tādējādi mēģinot tiem piešķirt zināmu pievilcību, popularizēt to plašākai sabiedrībai vai tos atkal padarīt par normalitāti publiskā diskursā," Saeimai nosūtītajā vēstulē rakstīja Valsts prezidents.
Tai pašā laikā Valsts prezidents likuma otrreizējās caurlūkošanas laikā aicināja Saeimu novērst atsevišķas tehniskas likuma normu formulējumu nepilnības, kas varētu radīt šaubas par likuma normu tvērumu.
Levits uzsvēra, ka likumdevējam pašam jālemj ar likumu par visiem iespējamiem izņēmumiem attiecīgo simbolu lietošanas aizliegumā. Jau šobrīd likums pieļauj šādu simbolu izmantošanu publiskos pasākumos, ja to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu. Tomēr līdzās šiem izņēmumiem Saeima tagad jaunajos likuma grozījumos ir ietvērusi vēl papildu norādi uz pašvaldības tiesībām lemt par atļauju izmantot aizliegtos simbolus. Valsts prezidenta ieskatā tas nav pieļaujami.
Saeimai nosūtītajā vēstulē Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka šāda norāde likuma tekstā ir pārprotama un rada riskus valsts kopējai politikai un vienotai pieejai totalitāro režīmu simbolu aizlieguma nodrošināšanā. Likuma formulējums varētu arī sekmēt dažādu likuma tulkojuma un līdz ar to dažādas prakses iedibināšanos dažādās pašvaldībās.
Valsts prezidents aicināja Saeimu izslēgt norādi uz pašvaldības iespējām lemt par atļauju izņēmumiem no simbolu aizlieguma. "Labas likumdošanas princips prasa, lai pats likumdevējs jau sākotnēji izslēgtu jebkādas šaubas par likuma normu tvērumu un nedotu vismazākās iespējas likuma apiešanai vai tā iedarbības mīkstināšanai," vēstulē rakstīja Levits.
Tāpat Levits norādīja uz nepieciešamību Publisku izklaides un svētku pasākumu likumā skaidri paredzēt ne vien publiska pasākuma organizatora, bet arī publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot likumā noteiktos aizliegumus, tostarp aizliegumu izmantot abu totalitāro režīmu simbolus.
Publiskā pasākumā likumā noteiktos aizliegumus ir pienākums ievērot kā publiska pasākuma organizatoriem, tā arī šāda pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem. Likumam jānodrošina, ka administratīvo atbildību par likuma prasību pārkāpšanu iespējams piemērot kā publiska pasākuma organizatoriem, tā arī publiska pasākuma apmeklētajiem un dalībniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
