Pēc ST sprieduma Kariņš gaida Petravičas priekšlikumus; ministrei ir piedāvājums
Foto: LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīst, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums par garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa neatbilstību Satversmei tiks respektēts, un sagaida no Labklājības ministrijas priekšlikumus turpmākai rīcībai. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norāda, ka jaunās politiskās prioritātēs no nākamā gada jau ir paredzēts celt sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālās pensijas aprēķina bāzi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kariņš, ar preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecību sniedzot "Delfi" komentāru par ST spriedumu, norādīja, ka tiesas spriedums tiks respektēts, ievērojot visas sabiedrības intereses un samērīgumu starp dažādām iedzīvotāju grupām. Ministru prezidents no atbildīgās Labklājības ministrijas sagaida priekšlikumus par turpmāko rīcību–redzējumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem pabalstu sistēmā.

Savukārt labklājības ministre Petraviča uz "Delfi" jautājumu par turpmāko rīcību atbildēja, ka ST lēmums nav nekāds pārsteigums. Ministre to skata kontekstā arī ar sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālās pensijas aprēķina bāzi, jo nākamā gada jaunās politiskās prioritātēs jau ir paredzēts celt sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālās pensijas aprēķina bāzi, ņemot 20% no 2018. gada mediānas, nevis vadoties pēc 2017. gada 20% mediānas, kas tika izmantota pagājušajā gadā minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānā.

"Ja Satversmes tiesa pasaka, ka 64 eiro neatbilst, tad neapšaubāmi pēc veselā saprāta tā tas arī ir. Šis pabalsts nav bijis celts gadiem. No nākamā gada jau ir panākta ar pašvaldībām vienošanās, ka tās ir piekritušas celt GMI līdz 80 eiro. Tad, visticamāk, būs jāsēžas pie galda ar pašvaldībām un jārunā nu jau par daudz straujāku celšanu, ne tikai līdz 80 eiro. Vispirms būs rūpīgi jāizlasa, kas ir rakstīts Satversmes tiesas atzinumā, kas ir cilvēka cienīgs ienākums, cik liels tas ir, bet noteikti tas vairs nebūs 80 eiro," atzīst ministre.

Petraviča atgādina, ka pagājušajā gadā netika pilnībā atbalstīts viņas piedāvātais minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveides plāns, no kura atbalstīja tikai trešdaļu. Tagad, nākamā gada budžetu skatot, valdībai vairs nebūs kur atkāpties, lēš ministre.

Labklājības ministrijas aprēķini paredz, ka sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo pensiju aprēķinu bāze ir 109 eiro, kam 2021. gadā nepieciešami 33,2 miljoni eiro.

Arī Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa, kura bija Ministru kabineta deleģēta pārstāve šajā lietā, portālam "Delfi", komentējot tiesas lemto, teica, ka tāds spriedums bija gaidāms un arī valdība iepriekš jau atzinusi, ka GMI apmērs ir pārāk zems un ka nepieciešama skaidra metode tā noteikšanai.

Celmiņa atzina, ka tiesas spriedums tiks rūpīgi analizēts, vērtējot, kādi darbi darāmi valdībai un kādi Saeimai. Tā kā ST lēmusi, ka šī norma nav spēkā no 2021. gada 1. janvāra, tad šī gada laikā saglabāsies līdzšinējā kārtība, bet līdz ar nākamā gada valsts budžeta veidošanu Ministru kabinetam jāpiedāvā atbilstošs tiesisks regulējums, lai izpildītu ST spriedumu.

Jau 2014. gadā Labklājības ministrija izstrādāja un Ministru kabinets pieņēma koncepciju "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu", kurā atzīta problēmas esamība un ieteikti arī risinājumi.

Jau 2014. gadā Labklājības ministrija izstrādāja un Ministru kabinets pieņēma koncepciju "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu", kurā atzīta problēmas esamība un ieteikti arī risinājumi.

Jau ziņots, ka ST secināja, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājums, tostarp kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta GMI līmeņa noteikšanas metode.

Ņemot vērā ekonomiskos faktorus un citus apsvērumus, ST nolēma, ka apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Saskaņā ar jaunākajiem tiesībsarga biroja datiem, 2019. gadā Latvijā bija 41 522 trūcīgas personas. Savukārt 17 249 personas bija GMI saņēmēji, no kuriem bērni - 3165, personas ar invaliditāti - 3097 un vecuma pensijas personas - 2819. Vidējais GMI pabalsta apmērs vienai personai 2019. gadā bija 42,79 eiro mēnesī.

Savā spriedumā ST secināja, ka lietas pamatjautājums ir par to, vai apstrīdētajā normā noteiktais GMI līmenis atbilst cilvēka cieņai un sociāli atbildīgas valsts principam. Satversmes tiesa nolēma visupirms vērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam kopsakarā ar Satversmes 109. pantu.

ST secināja, ka no cilvēka cieņā balstītas sociāli atbildīgas valsts principa izriet likumdevēja pienākums izveidot tādu sociālo nodrošinājumu, kas vērsts uz cilvēka cieņas kā demokrātiskas tiesiskas valsts augstākās vērtības aizsardzību, sociālās nevienlīdzības izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību. Ar Satversmes 109. panta tvērumā ietilpstošo sociālā nodrošinājuma jēdzienu ir saprotami arī tādi pasākumi, kas nav saistīti ar sociālo apdrošināšanu un iemaksu veikšanu, bet ko valsts piešķir personai, lai sniegtu tai nepieciešamo sociālo palīdzību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ramona Petraviča Krišjānis Kariņš Labklājības ministrija Ministru kabinets Ministru prezidents Saeima Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form