Satversmes tiesa (ST) 17. decembrī ierosinājusi lietu par Imigrācijas likuma normām, kas nosaka kārtību, kādā pārsūdzams un pārskatāms lēmums par personas iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā aizliegta, informēja ST.
Lieta ierosināta pēc Krievijas pilsoņa, Krievijas motociklistu kluba "Nakts vilki" Latvijas reģionālās nodaļas (tagad likvidēta) vadītāja Igora Lakatoša, kurš motoklubā pazīstams ar iesauku Titāns, pieteikuma.
Toreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) 2016. gada 6. aprīlī pieņēma lēmumu uz nenoteiktu laiku iekļaut viņu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā aizliegta. Savukārt 2019. gada 9. maijā tika pieņemts lēmums atstāt spēkā iepriekšējo iekšlietu ministra lēmumu.
Pieteikuma iesniedzējs pārsūdzēja iekšlietu ministra lēmumu ģenerālprokuroram, kurš sūdzību noraidīja. Ģenerālprokurora lēmums saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta 8. daļu ir galīgs un nav pārsūdzams.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas liedz viņam Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tas, ka galīgo lēmumu pieņem ģenerālprokurors, nevis tiesa, neradot pārliecību, ka personai būs iespēja aizstāvēt savas tiesības gadījumā, ja tā nepamatoti iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā aizliegta. Pieteicēja ieskatā, Ģenerālprokurora kontroli nevarot uzskatīt par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, kas var aizstāt tiesas kontroli. Tāpat Lakatošs norādījis, ka Imigrācijas likumā neesot noteikti arī kritēriji, kuru dēļ iekšlietu ministra lēmums būtu pārskatāms vai atceļams.
Saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta 8. daļu, ja iekšlietu ministra lēmums par personas iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā aizliegta, pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, to var pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs.
Savukārt tā paša likuma 63. panta 7. daļa noteic: "Iestāde, kas pieņēma lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu, kas pārsniedz trīs gadus, pārskata pieņemto lēmumu ik pēc trim gadiem no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un, ja ir zudusi nepieciešamība ārzemnieka iekļaušanai sarakstā uz attiecīgo termiņu, pieņem lēmumu saīsināt aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu."
Latvijas Satversmes 92. panta pirmais teikums paredz, ka "ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā".
ST uzaicinājusi Saeimu līdz 2020. gada 17. februārim iesniegt tai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 17. maijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
"Delfi" jau vēstīja, ka 2016. gada 7. aprīlī "Nakts vilku" Latvijas nodaļas vadītāju Lakatošu aizturēja Latvijas drošības iestādes. Iekšlietu ministrija portālam toreiz apstiprināja, ka Lakatošs ir iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Īsi pēc aizturēšanas Valsts robežsardze apstiprināja, ka Lakatošs ir izraidīts no valsts.
"Delfi" iepriekš rakstīja, ka Lakatošs Latvijā dzīvoja kopš astoņdesmitajiem gadiem un viņam bija uzturēšanās atļauja valstī - par to ziņoja Kremļa medijs "Sputnik". Uzņēmuma reģistra dati liecināja, ka Lakatošs darbojies biznesā – mežistrādes un transportlīdzekļu apkopes jomā. Līdz 2015. gada maijam viņš bija valdes priekšsēdētājs transportlīdzekļu apkopes uzņēmumā "Svarog 63" un valdes loceklis līdzīga profila firmā "BRS ekspresis".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
