Pedagogu trūkuma dēļ atsevišķos mācību priekšmetos nenotiks stundas, trešdien, 31. augustā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
Saeimas komisija trešdien diskutēja par skolu gatavību jaunajam mācību gadam. Plašas diskusijas raisīja jautājums par pedagogiem skolās.
Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols sēdes dalībniekus informēja, ka patlaban nav zināms precīzs pedagogu vakanču skaits, bet tas būšot zināms 5. septembrī. Portāls "Delfi" iepriekš vēstīja, ka kampaņā "Esi skolotājs!" tapusī skolu vakanču karte liecina, ka uz 21. augustu 138 skolas no 33 novadiem bija pieteikušas 344 vakances.
Tajā pašā laikā Ozols atzina, ka situācija ar pedagogiem pasliktinās, jo skolās nav atgriezušies tie pedagogi, kuri darbu pameta Covid-19 pandēmijas laikā. Tāpat jaunus izaicinājumus radīs valsts apņemšanās pakāpeniski ieviest mācības tikai valsts valodā, tostarp prasot obligātas valsts valodas zināšanas arī pedagogiem.
Kalvāns uzsvēra, ka problēma ar pedagogu vakancēm ir milzīga visā Latvijā, bet visaktuālāk tā ir Rīgā un Pierīgā. "Realitāte ir tāda, ka virknē priekšmetu nenotiks mācību stundu. Arī Siguldā būs priekšmets, kad stundas nenotiks, jo nav pedagogu," informēja Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors.
Saeimas komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) mudināja diskutēt par iemesliem, kāpēc liela daļa jauno pedagogu nolemj visai ātri pamest darbu. Politiķis atzina, ka augstskolas izglīto jaunos pedagogus par valsts naudu, tomēr īsi pēc darba sākšanas pašvaldību izglītības iestādēs jaunie pedagogi darbu pamet. Ašeradena ieskatā, šī problēma nav jārisina tikai valstij, bet arī pašvaldībām.
Deputāte Inguna Rībena, atbildot uz Ašeradena jautājumu, aicināja atskatīties uz pēdējiem 18 gadiem, kad valdības īsteno nemitīgas reformas izglītībā un neparedzot izglītībai lielāku finansējumu.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Kristīne Kinča norādīja, ka iemesli pamest darbu būtu jājautā pašiem pedagogiem, vienlaikus viņa pieļāva, ka iemesls var būt klimats skolā, proti, mācību materiālu pieejamība, skolēnu skaits klasē, darba apjoms, atalgojums utt. "Tas ir komplekss problēmu loks, kas nav tikai pašvaldības kompetencē," sacīja Kinča.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga attālinātās sēdes iekšējā sarakstē vietnē "zoom" rakstīja, ka LIZDA aptaujāja vairāk nekā 800 jaunos pedagogus, no kuriem ap 50% norādīja, ka tuvāko gadu laikā plāno pārtraukt strādāt skolā, ja radikāli nemainīsies situācija. Vienlaikus viņa minēja, ka 91% jauno pedagogu paliek strādāt skolās.
LIZDA vadītājas vietniece Irina Avdejeva sēdes iekšējā sarakstē norādīja, ka patlaban darba attiecības pārtrauc viespedagogi, kuri pasniedz nelielu stundu skaitu, jo ceļa izdevumi pārsniedz atalgojumu un skolā esošiem pedagogiem nav iespējas iegūt papildus kvalifikāciju.
Vanaga piebilda, ka pedagogus nemotivē atalgojums. "Ja pirmsskolas pedagoga alga ir 970 eiro, vidējā slodze 0,85, tad tas noteikti nemotivē strādāt nozarē," pauda LIZDA vadītāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
