Pērn arī izlūkošana notikusi attālināti – par ko interesējušies ārvalstu specdienesti
Foto: AFP/Scanpix

2020. gadā ārvalstu specdienestu interese par Latviju saglabājusies nemainīgi augsta – klasificētu informāciju centās iegūt gan Krievija, gan Baltkrievija, gan arī Ķīna un citas valstis. Covid-19 ietekmē šīm Latvijai "nedraudzīgajām" valstīm neizdevās īstenot ierasto praksi, tādēļ arī izlūkošanas darbs noritējis attālināti, lasāms Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada pārskatā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Arī pērn šie specdienesti interesējušies par tādām tēmām kā Latvijas loma NATO, Latvijas ārlietu un drošības politika, NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas operācijas Latvijas teritorijā. Tāpat specdienestus interesējusi Latvijas iekšpolitika un sociālekonomiskā situācija, drošības iestādes, pārvaldes institūcijas. Ārvalstu specdienesti arī interesējušies par kritiskās infrastruktūras objektiem un stratēģiski svarīgām nozarēm, piemēram, tranzītu, enerģētiku, vēstīts VDD pārskatā.

Biežākie vervēšanas objekti palikuši nemainīgi – valsts amatpersonas ar piekļuvi klasificētai vai citādi sensitīvai informācijai, personas, kuras ir saistītas ar pārrobežu organizēto noziedzību, kā arī personas, kuras regulāri izceļo uz Krieviju, Baltkrieviju un Ķīnu.

Krievijai nemainīgi augsta interese par Latviju

2020. gadā Latvijai nedraudzīgu ārvalstu specdienestu radītais apdraudējums nacionālās drošības interesēm kopumā saglabājās nemainīgi augsts.

Tāpat kā iepriekšējos gados, pretizlūkošanas jomā nozīmīgākos draudus Latvijas drošībai radīja tieši Krievijas specdienesti, vēstīts VDD gada pārskatā.

Valsts drošības dienests novēroja arī pieaugošu Ķīnas dienestu interesi, tomēr citu valstu specdienestu darbība pret Latviju nav sasniegusi Krievijas radīto apdraudējuma līmeni.

Ķīnas specdienestiem Latvija interesē kā iespējama platforma informācijas ieguvei par NATO un Eiropas Savienībā notiekošajiem procesiem. Tāpat Ķīna cenšas izplatīt Pekinai labvēlīgus vēstījumus, kas attaisno valsts ārpolitiku un lobē ciešāku sadarbību ar Ķīnu.

Savukārt Baltkrievijas specdienesti sekoja līdzi Latvijas baltkrievu diasporas ietekmei pret Aleksandra Lukašenko režīmu un pret to vērstajiem protestiem.

Arī specdienesti strādāja attālināti

Līdz ar Covid-19 pandēmiju mainījušās arī Latvijai nedraudzīgo specdienestu metodes – stingrie ierobežojumi liedza veikt izlūkdarbību pēc ierastajām metodēm, tādēļ arī specdienesti "strādāja attālināti" – pieauga alternatīvo izlūkošanas platformu nozīme – kiberizlūkošana, signālu izlūkošana un satelītizlūkošana.

Ieceļošanas ierobežojumi liedza Ķīnas, Krievijas un Baltkrievijas specdienestiem vervēt un ietekmēt Latvijas valstpiederīgos, kas atrodas Latvijā.

Covid-19 ārvalstu specdienestu darbībā ir sniedzis arī nebijušas iespējas – pētīt un prognozēt Latvijas atbildīgo iestāžu darbību pandēmijas apstākļos, tās gatavību risināt krīzes situācijas. Krievijas specdienesti, papildu ierastajiem virzieniem un interesēm, pievērsušies arī aktuālajai tematikai Covid-19 kontekstā.

Tomēr pandēmijas ietekmē šo ziņkārīgo specdienestu attālinātā darbība ir viesusi apdraudējumu, ko rada kiberizlūkošana, secina VDD, prognozējot, ka šāds stāvoklis ir īslaicīgs, un, visam ieejot vecajās sliedēs, Krievija joprojām būs galvenais drauds Latvijas drošībai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltkrievija Valsts drošības dienests Eiropa Ķīna Krievija NATO Pekina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam