Pērn gandrīz 76 000 gadījumos ātrumpārkāpēji palikuši nesodīti
Foto: LETA

Ik gadu ievērojams skaits pārkāpumu tiek fiksēts ar ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, bet lēmums par administratīvā soda piemērošanu netiek pieņemts, jo transportlīdzeklis reģistrēts citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī, piemēram, Krievijā, Balkrievijā, Ukrainā un citās, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.

Piemēram, 2015. gadā lēmums par administratīvā soda piemērošanu netika pieņemts 18 551 gadījumā, 2016. gadā - 18 786 gadījumos, 2017. gadā - 57 896 gadījumos, savukārt 2018. gadā šis skaitlis pieaudzis līdz 75 907 gadījumiem.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā noteiktajām procedūrām, kas veicina pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, sākot ar 2015. gada 1. novembri, protokoli - lēmumi tiek sūtīti ne tikai Latvijā, bet arī citās, bet ne visās ES dalībvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem).

2015. gadā sākta protokolu - lēmumu nosūtīšana Lietuvā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem. No 2016. gada protokoli - lēmumi tiek nosūtīti arī Igaunijā un Polijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem). 2017. gada decembrī tika sākta protokolu - lēmumu sūtīšana Somijā, Vācijā, Zviedrijā un Slovākijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem). Savukārt 2018. gada decembrī sākta administratīvo sodu piemērošana Lielbritānijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem).

Papildu tam informatīvajā ziņojumā norādīts, ka līdz ar fotoradaru ieviešanu būtisks bojāgājušo skaita samazinājums vērojams tieši Vidzemes reģionā. Kopš fotoradaru ieviešanas Vidzemes reģionā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ik gadu pakāpeniski samazinās, un, 2018. gadam noslēdzoties, bojāgājušo skaits, salīdzinot ar 2015. gadu, samazinājies par pusi.

Pārējos reģionos bojāgājušo skaita samazinājums nav tik ievērojams – Rīgas reģionā 20%, Kurzemes reģionā 19% un Latgales reģionā 15%. Savukārt Zemgales reģionā pēc fotoradaru ieviešanas sākotnēji bija vērojama pozitīva tendence, proti, bojāgājušo skaits pakāpeniski samazinājās, taču 2018. gadā atkal pieauga, teikts ziņojumā.

Ziņojuma autori gan norāda, ka fotoradaru ieviešana nav vienīgais faktors, kas pozitīvi ietekmējis satiksmes drošības stāvokļa izmaiņas. 2015. gada vasarā stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot augstākus sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Lielākoties ar pieņemtajiem grozījumiem sodi par ātruma pārsniegšanu tika dubultoti, būtiski paaugstinot sodus par lielākiem ātruma pārkāpumiem.

Tādējādi, ja līdz 2015. gada jūlijam Latvijā sodi par ātruma pārsniegšanu bija mazākie Eiropā, pēc grozījumiem sodu apmērs ne tikai būtiski pārsniedza Lietuvā, kuras naudas sodu politika par atļautā braukšanas pārkāpumiem ir "vispielaidīgākā", noteiktos sodus, bet arī pārsniedza Igaunijā noteiktos "bargos" sodus.

Informatīvajā ziņojumā minēts, ka, salīdzinot Baltijas valstīs piemērojamos sodus, jāatzīst, ka šobrīd par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem tieši Latvijā ir bargākie sodi. Sodu palielināšana veicinājusi transportlīdzekļu vadītāju piesardzīgāku uzvedību, piedaloties ceļu satiksmē, pozitīvi ietekmējot ceļu satiksmes drošību kopumā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Eiropas Savienība Iekšlietu ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form