Pētījums: 52% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai jāuzņem nedaudz imigrantu no Tuvajiem Austrumiem
Foto: Edgars Grundšteins

52% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai jāuzņem nedaudz migrantu no Tuvo Austrumu valstīm, piemēram, Sīrijas, Irākas un citās, savukārt 41% uzskata, ka Latvijai nav jāuzņem neviens imigrants no Tuvajiem Austrumiem, liecina pētījuma "Latvijas sabiedrības attieksme pret nelegālajiem imigrantiem no Baltkrievijas" rezultāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā rezultātus skaidroja Mārtiņš Kaprāns, viens no pētījuma autoriem, pētnieki nezina, cik liela atšķirība ir starp "nevienu" un "nedaudz".

Pētnieks Kaprāns un Andris Saulītis secinājuši, ka vislielākā atvērtība robežšķērsotāju uzņemšanai izrāda jaunāka gada gājuma pārstāvji, jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Savukārt tieši Latgalē dzīvojošie visbiežāk norādīja, ka Latvijai nav jāuzņem imigranti. Kaprāns skaidroja, ka rezultāti nav pārsteidzoši, jo tieši Latgalē dzīvojošie vistiešāk saskaras ar migrantu krīzi.

Migrantu kultūra nosaka Latvijas sabiedrības attieksmi pret viņiem

Kaprāns portālam "Delfi" stāstīja, ka attieksmi pret imigrantiem un nostāju par to, vai viņus uzņemt Latvijā, nosaka migrantu kultūra. Vislielākā pretestība Latvijas sabiedrībā ir pret imigrantiem, kuri ir islāmticīgie. Pret ieceļotājiem, kas nāk no Latvijai līdzīgākas kultūras, piemēram, Ukrainas, Latvijas sabiedrība būtu pretimnākošāka.

Kopumā, kā norāda pētnieks, migrācijas politikā ir divi pretēji poli: viens, kas izmanto empātisko "kārti", runājot par migrantiem, un kas piever acis uz jebkādu iespējamu migrantu aprēķinu, un otra galējība, kas uzskata, ka "visi migranti ir potenciāls riska faktors Latvijai un katram jādzīvo savā valstī".

Pētnieks norādīja, ka kopumā būti ļoti labi, ja Latvijas sabiedrībā varētu stiprināt un veicināt humānos argumentus, ka ir jāpalīdz cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās. Taču, kā stāsta Kaprāns, balstoties uz viņa iepriekšējiem pētījumiem, Latvijā humāno apsvērumu retorika un argumenti dara pretējo – veicina neiecietību, negatīvus stereotipus.

Pozitīvu iespaidu par migrantiem rada retorika, ka viņi stiprina Latvijas ekonomiku. "Iespējams, ka iežēlinošā retorika "netrāpa" tur, kur ir mērķēts. Varbūt labāk ir runāt par to, cik viegli un pozitīvi ir šo citu kultūru cilvēku iekļaušanās jau otrajās paaudzēs. Stāsti par to, ka viņi kļūst par savējiem," lēsa pētnieks.

Kaprāna pilsoniskā pozīcija ir, ka vajag būtu iecietīgākiem pret tiem, kas tiešām nonākuši grūtībās. "Grūtībās nonāk gan tuvi, gan tāli cilvēki. Atkal ieslēdzas hierarhija, kas vērtē, pret kuriem cilvēkiem jābūt vairāk iecietīgiem un pretimnākošiem", teica pētnieks.

Pētījuma ietvaros tā autori izveidoja divas aptaujas un eksperimentus. Pirmā aptauja un eksperiments notika 2021. gada jūnijā. Tajā piedalījās 5803 respondenti. Otrā aptauja un eksperiments notika 2021. gada decembrī. Tajā piedalījās 4380 respondenti.

Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar daļu no pētījuma rezultātiem. Pilnais pētnieku ziņojums lasām angļu valodā šeit.

Kā norādīja Kaprāns, kopumā 61% respondentu atbalsta žoga būvēšanu. Turklāt pētījums arī parāda sakarību: pieaugot respondentu vecumam, pieaug arī pozitīva attieksme pret žoga būvēšanu.

Rīgā ir mazākais atbalsts žoga izbūvei. Tas, iespējams saistīts ar to, ka Rīgas multikulturālā vide mazina kādu pret imigrāciju vērstu politiku, lēsa Kaprāns.

Kā liecina aptaujas rezultāti, nevienlīdzīga attieksme pret imigrantiem ir palielinājusies, ko Kaprāns skaidroja ar notikumiem uz robežas kopš pērnā augusta. Tāpat pētījuma rezultāti rāda, ka kopš jūnija līdz decembrim pieaudzis cilvēku skaits, kas piekrīt stereotipiem, ka imigranti palielina noziedzību un terorisma draudus.

Kaprāns gan norādīja, ka līdz rudenim cilvēku prioritātes, lemjot, kam atdot savu balsi vēlēšanās, var mainīties.

Kopumā, kā vērtējot aptaujas rezultātus, secināja Kaprāns, Latvijā nav spēcīga konsensa par pareizāko stratēģiju attiecībā uz imigrantiem. Vienojošs motīvs Latvijas sabiedrībā ir piesardzība pret Baltkrievijas organizētajiem imigrantiem kā vienojošs motīvs.

Savukārt pētnieks Andris Saulītis veidoja pētījuma eksperimentālo daļu, kurā viņš centās noskaidrot, vai informatīvais fons maina attieksmi pret imigrācijas politiku, imigrantu uzņemšanu, rīcību pret Baltkrieviju un attieksmi pret Lukašenko.

Eksperimentālajā daļā bija četri iespējamie informācijas foni: pro-Baltkrievijas, pro-Latvijas un pro-ES. Vienā gadījumā pētījuma dalībniekiem nebija nekāda informatīvā fona. Informācijas fonus var redzēt zemāk publicētajā galerijā. Gadījumā, kad pētījuma dalībniekiem nebija nekāda informatīvā teksta, viņi redzēja tikai tekstu, kas rakstīts melnā krāsā.

Foto: Ekrānšāvieni no pētnieku prezentācijas.

Pētnieks Saulītis norādīja, ka kopumā robežkrīzes informatīvais fons rada negatīvāku attieksmi pret imigrantiem.

Tiesa, arī pētnieks norādīja, ka respondenti vērtēja stereotipiskos uzskatus par migrantiem.

Tāpat pētījumā secināts, ka pro-Latvijas informatīvais fons mazina noraidošo attieksmi pret migrantiem un ka robežkrīze mudina uz atvērtāku politiku.

Vēl pētnieci centās noskaidrot, kā iedzīvotāji vērtē Baltkrievijas autoratīvo līderi Aleksandru Lukašenko.

Lai arī pētnieki savā prezentācijā Lukašenko dēvēja par Baltkrievijas prezidentu, kopumā Lukašenko nav atzīts par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Vairāk par to var lasīt šeit un šeit.

Kaprāns arī prezentācijas sākumā norādīja, ka kopumā pēdējos 20 gadus Latvijā dominējusi mēreni nelabvēlīga attieksme pret imigrantiem un imigrāciju.

Pētnieku eksperimenta rezultātus un to analīzi iespējams redzēt un klausīties Sociālo attiecību pētniecības centra sociālā medija "Facebook" lapā.

Pētījumu finansē Eiropas Parlamenta Konservatīvo un reformistu partija, un to īsteno Sociālo attiecību pētījumu centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu.

Jau vēstīts, ka Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja pērn no 11. augusta un patlaban tā pagarināta līdz šī gada 10. maijam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltkrievija Migrācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form