Pieaug nepatika pret procesiem un politisko vidi – atklāj tautiešu ārzemēs aptauja
Foto: LETA

Satraucošs ir fakts, ka pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies to respondentu skaits, kuri ne tuvākā, ne tālākā nākotnē neplāno atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, un pieaugusi tādu faktoru nozīme kā nepatika pret Latvijā notiekošajiem procesiem un politisko vidi. Ar šādiem pirmajiem secinājumiem par jaunāko migrācijas tēmai veltīto aptauju dalījušies Latvijas Universitātes (LU) pētnieki.

Šogad 22. septembrī uzsāktajā LU pētnieku migrācijas tematikai veltītā aptauja izraisījusi lielu atsaucību, un tajā ir paguvuši piedalīties jau vairāk nekā 4500 latviešu un Latvijas valstspiederīgo no visas pasaules – gan tie, kas pastāvīgi vai daļēji dzīvo ārpus Latvijas, gan tie, kas pēc dzīves vai darba ārzemēs ir atgriezušies, portālu "Delfi" informēja LU.

Lai dotu iespēju piedalīties arī citiem starptautiski mobiliem tautiešiem, aptaujas termiņš ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Anketu var aizpildīt latviešu, krievu vai angļu valodā. Rēķinoties ar cilvēku aizņemtību, tiek piedāvāta iespēja aizpildīt īsāku vai izvērstāku anketas versiju.

Aptaujas galvenais mērķis ir noskaidrot, kā klājas mūsu tautiešiem ārvalstīs un kā jūtas tie, kuri atgriezušies Latvijā, padziļināti analizējot visdažādākās dzīves jomas, tajā skaitā veselības aprūpes pieejamību, psiholoģisko labklājību, iekļaušanos darba tirgū un profesionālo prasmju novērtēšanu ārvalstīs un Latvijā.

Pētījums tiek īstenots Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta «Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā» ietvaros. Šāda mēroga pētījums Latvijā tiek realizēts jau otro reizi. Pirmā līdzīga apjoma aptauja tika veikta 2014. gadā un tajā piedalījās 14 068 cilvēki. Pētījuma rezultāti izraisīja plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā un ļāva lauzt daudzus iesīkstējušus stereotipus par mūsu cilvēku dzīvi un darbu ārzemēs.

Līdz šim aptaujas dalībnieki pārstāv vairāk nekā 60 valstis. Lielāko daļu veido Lielbritānijā dzīvojošie, lai gan šobrīd viņu aktivitāte ir ievērojami zemāka nekā pirms pieciem gadiem. Visaktīvāk aptaujā līdz šim piedalījušies Norvēģijā, Vācijā, Nīderlandē, Īrijā, Zviedrijā un ASV dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie.

Jaunās aptaujas sākotnējie dati liecina, ka emigrācijas galvenie iemesli paliek nemainīgi un tie saistīti ar sociālekonomiskajiem apstākļiem Latvijā. Tāpat kā pirms pieciem gadiem galvenie izceļošanas iemesli ir labāks darba atalgojums ārzemēs, vēlme uzlabot savu vai bērnu dzīves kvalitāti, finansiālas grūtības un nespēja atrast darbu Latvijā. Pieaugusi tādu faktoru nozīme kā nepatika pret Latvijā notiekošajiem procesiem un politisko vidi, lielāka nozīme tiek piešķirta labākām darba vai profesionālās izaugsmes iespējām, atzīst pētnieki.

Satraucošs ir fakts, ka pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies to respondentu skaits, kuri ne tuvākā, ne tālākā nākotnē neplāno atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, secināja LU pārstāvji.

Mainījušies ir galvenie iemesli, kas attur no atgriešanās. Ja iepriekšējā aptaujā tie bija – nespēja atrast pieņemamu darbu vai sociālā atbalsta trūkums Latvijā, tad šobrīd kā galvenais iemesls tiek minēts tas, ka cilvēki ir paspējuši iekārtoties uz dzīvi ārzemēs. Biežāk nekā iepriekš tiek minēti arī tādi iesmelsi kā vilšanās Latvijas valstī, tolerances un atvērtības trūkums Latvijas sabiedrībā.

Šī pētījuma centrālā tēma ir emigrantu un remigrantu labklājība, kuras būtiska komponente ir veselība un veselības aprūpes pieejamība. Pašreizējie dati norāda uz diezgan satraucošu situāciju šajā jomā: 28% respondentu Latvijā ir sastapušies ar veselības aprūpes problēmām un vajadzībām, kuras nav bijis iespējams apmierināt, savukārt ārvalstīs ar šādām problēmām saskārušies aptuveni 11% respondentu. Gan Latvijā, gan ārvalstīs visbiežāk tās bijušas saistītas ar ārsta-speciālista konsultāciju.

Ļoti interesantu, vērtīgu un atšķirīgu informāciju sniedz remigrantu atbildes uz šīs aptaujas jautājumiem, vēsta pētījuma autori. Kā liecina remigrantu kopas dati, uz patstāvīgu dzīvi Latvijā atgriezušies vairāk nekā 60% aptaujāto, aptuveni vienā piektā daļa nav izlēmuši vai atgriezušies uz pastāvīgu dzīvi vai tikai uz kādu laiku.

Raksturojot atgriešanās iemeslus, visbiežāk tiek minēts ģimenes un draugu trūkums svešumā, kā arī citi personīgie iemesli un ilgas pēc Latvijas. Pozitīvi vērtējams fakts, ka aptuveni 62% respondentu uzskata atgriešanos par pareizu lēmumu.

Pētnieki norāda, ka jāņem vērā, ka aptauja turpinās un šeit minēti tikai primārie, statistiski neapstrādātie dati, kas var vēl diezgan nozīmīgi mainīties.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Latvijas Universitāte
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form