Ceturtdien Saeima jau piekto dienu turpina otrajā lasījumā izskatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu otrajā lasījumā. Ceturtdien Saeima ķersies pie priekšlikumu izskatīšanas par jaunajiem novadiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmajās četrās dienās Saeima izskatījusi 111 no 316 priekšlikumiem, un trešdienas pēcpusdienā ķērās pie likumprojekta pielikuma jeb jauno novadu kartes.

Jau ziņots, ka trešdienas pēcpusdienā deputāti ķērās pie priekšlikumu izskatīšanas likumprojektu pielikumam jeb jauno pašvaldību kartei. Lai gan domas par Ventspils un Jelgavas pievienošanu republikas pilsētu sarakstam dalījās arī valdošās koalīcijas iekšienē, tomēr Saeimas vairākuma atbalstu trešdien neguva priekšlikumi pievienot šīs pilsētas republikas nozīmes pilsētu sarakstam, kurā pēc administratīvi teritoriālās reformas paredzēts saglabāt tikai piecas pilsētas līdzšinējo deviņu vietā.

Trešdien Saeima arī atbalstīja vairākus otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Tajā skaitā tādu, kas paredz, ka, lai nodrošinātu administratīvi teritoriālas reformas mērķu sasniegšanu, pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils pilsētas pašvaldība ar Daugavpils novada pašvaldību, Liepājas pilsētas pašvaldība ar Lejaskurzemes novada pašvaldību un Rēzeknes pilsētas pašvaldība ar Rēzeknes novada pašvaldību izveido kopīgu investīciju plānu un kopīgas sadarbības institūcijas šādās jomās – teritorijas attīstības un investīciju plānošana, izglītības pārvaldes darbības organizēšana un kopīgas atkritumu apsaimniekošanas organizēšana.

Saeima arī lēma, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādās likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai.

Tāpat atbalstīts priekšlikums, ka Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim sagatavo un iesniedz Saeimai koncepciju par kultūrvēsturisko novadu ilgtspējīgas attīstības un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas attīstības atbalstu.

"Delfi" jau ziņoja, ka, pagājušā nedēļā, ceturtdien un piektdien, Saeimas opozīcijas pārstāvjiem aktīvi debatējot par priekšlikumiem, divās dienās tika izskatīti tikai 44 no 316 priekšlikumiem likumprojekta otrajam lasījumam. Saeimas sēdes laikā pēc valdošās koalīcijas ierosinājuma tika divreiz samazināts pieļaujamais debašu ilgums, taču otrās dienas noslēgumā ar daļas koalīcijas atbalstu tas atkal tika nedaudz pagarināts.

Balsojot par priekšlikumiem, pretrunas koalīcijā iezīmējās, piemēram, jautājumā par republikas pilsētu pārdēvēšanu par lielajām pilsētām. Koalīcijas domām daloties, ar opozīcijas atbalstu šis Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikums, kas atbildīgajā komisijā nebija guvis atbalstu, Saeimas plenārsēdē tika atbalstīts. Koalīcijas pārstāvju domas dalījās arī par Nacionālās apvienības priekšlikumu terminu "novads" likumprojektā aizstāt ar "apriņķis", kas gan neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Tāpat ar savu īpašu redzējumu par piecu reģionu izveidošanu un iekļaušanu šajā likumprojektā debatēs bija pamanāms deputāts Andris Kazinovskis (JKP).

Vienlaikus tajā pašā dienā Saeimas vairākums apstiprināja republikas pilsētu sarakstu, iekļaujot tajā Rīgu, Jūrmalu, Daugavpili, Liepāju un Rēzekni.

Saeimai otrdien ķeroties pie novadu reformas likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā turpinājuma, darbs dienas pirmajā pusē ritēja salīdzinoši raitāk par pagājušās nedēļas divām dienām, kad vienā dienā tika izskatīts 21 priekšlikums, bet otrā 23 priekšlikumi no kopējā skaita – 316. Trešajā debašu dienā triju stundu laikā līdz pusdienas pārtraukumam Saeima paspēja izskatīt jau 16 priekšlikumus, turklāt nesagādājot pārsteigumus balsojumos, kā tas bija dažkārt pagājušajā nedēļā. Otrdien rīta pusē Saeima atbalstīja priekšlikumus atbilstoši atbildīgajā komisijā lemtajam.

Otrdien Saeima, trešo dienu turpinot darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta otrā lasījuma, nolēma papildināt likumprojektu ar pantu, kas paredz valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidot administratīvos reģionus, kuru statusu un darbības nosacījumus regulēs atsevišķs likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pirms šī lēmuma pieņemšanas no Saeimas tribīnes solīja, ka tas nozīmē no 2021. gada jūlija Latvijā ieviest jaunu pārvaldības līmeni un ka attiecīgais likumprojekts rudenī tiks iesniegts Saeimā.

Patlaban likumprojekts paredz izveidot 40 pašvaldības esošo 119 vietā. Valdība iesniedza Saeimā likumprojektu par 39 pašvaldību izveidošanu, taču atbildīgā Saeimas komisija pēc NA ierosinājuma atbalstīja papildus vēl Saulkrastu novada veidošanu.

Jau ziņots, ka pērn martā Saeima lēma, ka "pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Daugavpils Jelgava Juris Pūce Liepāja Ministru kabinets Rēzeknes pilsētas pašvaldība Saeima Ventspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form