Parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 12. martā, atbalstīja grozījumu likumā "Par valsts noslēpumu" virzīšanu izskatīšanai galīgajam lasījumam Saeimā. Tie paredz arī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājam iespēju iegūt pielaidi valsts noslēpumam.
No visiem priekšlikumiem, kas iesniegti saistībā ar šiem grozījumiem, komisija atbalstīja iekšlietu ministra priekšlikumi aizstāt visā likumā vārdus "Drošības policija" ar vārdiem "Valsts drošības dienests". Jau ziņots, ka no 2019. gada 1. janvāra Drošības policija mainīja nosaukumu, pārsaucoties par Valsts drošības dienestu.
Tāpat komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz papildināt likumu, nosakot, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir arī CVK priekšsēdētājam.
Grozījumi likumā tiek virzīti steidzamības kārtībā. Galīgajā lasījumā par tiem vēl būs jālemj Saeimai.
Attiecībā uz citiem priekšlikumiem komisija lēma tos neatbalstīt, pārsvarā norādot, ka tie nav virzāmi steidzamības kārtā un tie vēl jāizdiskutē.
Jau ziņots, ka Saeima iepriekš nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu". Likumprojektu Saeimā iesniedza Nacionālā drošības komisija, bet izskatīs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Likuma izmaiņu mērķis ir noteikt tiesības CVK priekšsēdētājam iegūt pilnvērtīgu informāciju Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas un vadīšanas laikā, sekojot līdzi iespējamiem riskiem un apdraudējumiem, kas var kompromitēt vai citādi negatīvi ietekmēt vēlēšanu procesu, norādīja likuma izmaiņu autori.
Līdz šim normatīvajos aktos nav bijusi noteikta nepieciešamība CVK priekšsēdētājam iepazīties ar klasificēto informāciju. Taču, ievērojot pasaulē pieaugošos drošības riskus, tostarp konstatētos iejaukšanās faktus citu valsts vēlēšanu procesos, CVK priekšsēdētājam ir jānosaka tiesības saņemt detalizētu klasificēto informāciju attiecīgajos vēlēšanu procesos, pauda likumprojekta autori.
Pašreiz spēkā esošā norma, kas neparedz iespēju CVK priekšsēdētājam saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumu, neatbilst valsts drošības interesēm pastāvošajos ģeopolitiskajos apstākļos, teikts likumprojekta anotācijā.
Tiesības izmantot valsts noslēpumu katrai konkrētai personai ierobežo termiņš, uz kādu tai izsniegta speciālā atļauja.
Kā ziņots, līdz 7. martam deputātiem bija jāpiesaka kandidatūras CVK priekšsēdētāja amatam. Atsevišķas koalīcijas partijas paziņojušas, ka vēlas CVK ilggadējā vadītāja Arņa Cimdara nomaiņu, lai CVK "ieplūst jaunas asinis".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
