Pilsoņu ierosmi atlikt partiju finansēšanas reformu skatīs Budžeta komisijā  (22)

Komisija vienbalsīgi konceptuāli atbalstīja lēmumprojektu par iniciatīvas nodošanu izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Par jautājumu nodošanu skatīšanai komisijā vēl lems Saeima.

Iedzīvotāju iniciatīvas autors Jānis Jēkabsons komisijas sēdē trešdien atgādināja, ka jautājumā par finansējuma partijām palielināšanu jau no nākamā gada būtiski ir morāli ētiskie aspekti, jo, lemjot par finansējuma palielināšanu savām organizācijām, deputāti būtībā nonāk interešu konfliktā.

Jēkabsons piemetināja, ka uz šo brīdi jau iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku, un, ja deputāti būtu ieklausījušies tautas balsī, tad varbūt citāda būtu arī aktivitāte jau oficiāli sāktajā parakstu vākšanā par Saeimas atlaišanas ierosināšanu.

Iniciatīvas autors norādīja, ka sabiedrības pārstāvji nav pret šo reformu kā tādu, bet iebilst pret tās attiecināšanu jau uz šo Saeimas sasaukumu. Jēkabsons arī piebilda, ka Saeimai vispirms būtu jāpilda jau pieņemtie likumi un tikai tad jādomā par jaunu pieņemšanu. Jēkabsons deputātiem arī citēja Valsts prezidenta savulaik teikto, ka labas pārvaldības vārdā pilsoņiem ir aktīvi jāiesaistās un jāprasa taisnīga resursu sadale.

Pilsoņu iniciatīva aicināja 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigto likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām jau no nākamā gada. "Kamēr nav izpildīti vēlētājiem dotie solījumi un kamēr netiek pildīti likumos paredzētie pienākumi paaugstināt algu pedagogiem un medmāsām, politiskās partijas nedrīkst pašas sev piešķirt avansu uz vēlētāju uzticības rēķina," teikts iniciatīvas tekstā. Nepieciešamais parakstu skaits iesniegšanai Saeimā tika savākts divu nedēļu laikā.

Iebilstot pret likumprojekta skatīšanu Saeimā steidzamības kārtībā kopā ar valsts budžetu, iniciatīvas autori norādīja, ka: "Tas nozīmē, ka kvalitatīvām diskusijām par to nebūs atvēlēts pietiekami daudz laika. Lai arī likumprojekta mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību no sponsoriem, mēs uzskatām, ka šāda sasteigta un uz jau esošo Saeimu attiecināma kārtība neveicinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, iznīcinās politisko konkurenci starp Saeimā ievēlētajām un citām partijām, kā arī būtiski samazinās jaunu politisko spēku ienākšanu politikā. Uzskatām, ka nepārdomātā, tikai divos lasījumos steidzamā kārtā virzītā iniciatīva par finansējuma palielināšanu politiskām partijām, nevērtējot citas būtiskas prioritātes un likumos noteiktās saistības, neliecina par atbildīgu attieksmi pret nodokļu maksātāju naudu. Turklāt, balsojot par finansējuma palielināšanu pašiem sev, sākot jau ar nākamā gada 1. janvāri un nesagaidot jaunas Saeimas vēlēšanas, politiķi riskē nonākt interešu konfliktā, kas degradētu politisko vidi Latvijā."

Pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes tās priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) žurnālistiem uzsvēra, ka komisija šādu lēmumu pieņēmusi, lai iniciatīvas skatīšana nekavētos un tiktu izdiskutēta pēc būtības atbildīgajā komisijā. Mandātu komisija savu pozīciju šajā jautājumā nav mēģinājusi formulēt, jo tas prasītu vairāku nedēļu diskusijas, par ko komisija saņemtu kritiku, ka iniciatīvas skatīšanas ieilgusi, skaidroja politiķe.

"Delfi" jau ziņoja ka 19. novembrī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti iniciējuši un kopā ar citiem parlamentāriešiem iesnieguši aicinājumu Valsts prezidentam nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā vairākus pagājušajā nedēļā steidzamības kārtībā pieņemtos likumus, lai nodrošinātu nepieciešamās konsultācijas ar sociālajiem partneriem un tādējādi ņemtu vērā dažādu sociālo grupu intereses.

36 deputāti jeb vairāk nekā viena trešdaļa Saeimas deputātu lūdz otrreizējai caurlūkošanai nodot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", grozījumus Invaliditātes likumā, grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu'', grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Pamatojot savu aicinājumu Valsts prezidentam, Saeimas deputāti norāda, ka, steidzamības kārtībā jeb divos lasījumos pieņemot vairākus likumprojektus, kas bija iekļauti 2020. gada valsts budžeta likumprojektu pavadošajā paketē, tika rupji pārkāptas Latvijas Republikas kā demokrātiskas valsts pamatvērtības un tiesiskuma pamatprincipi. Līdz ar to Valsts prezidentam būtu pienākums atbildīgi rīkoties, ievērojot Latvijas Republikas Satversmē noteikto.

"Delfi" jau ziņoja, ka pēc tam, kad Saeimas opozīcija ceturtdien ap sešiem vakarā pameta Saeimas sēžu zāli, protestējot pret valdošās koalīcijas rosināto debašu par priekšlikumiem laika saīsināšanu, atlikušo budžeta likumprojektu paketi, tajā skaitā likumus par nākamā gada budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru, deputāti pieņēma triecientempā – nepilnās divās stundās.

Par likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" nobalsoja 57 klātesošie deputāti. Par valsts budžetu 2020. gadam nobalsoja 57 deputāti, kuri paši balsojumu apsveica ar aplausiem.

Par 28 budžeta paketes likumprojektiem Saeima sāka debatēt ārkārtas sēdē trešdien pulksten 9.00. Tā kā opozīcijas pārstāvji bija izvēlējušies aktīvu debatēšanas par priekšlikumiem taktiku, trešdien dienas laikā, strādājot gandrīz līdz pusnaktij, tika izskatīta mazāk nekā desmitā daļa priekšlikumu.

Jau trešdien vakarpusē pēc koalīcijas ierosinājuma tika samazināts pieļaujamais debašu garums, taču, atsākot darbu ceturtdien pulksten 9.00 no rīta, priekšlikumu izskatīšana joprojām veicās salīdzinoši gausi.

Ap sešiem vakarā koalīcijas pārstāvji ierosināja vēl vairāk samazināt pieļaujamo debašu laiku, un tas izraisīja visai asu opozīcijas pārstāvju reakciju, viņiem pametot Saeimas sēžu zāli.

Kopš tā brīža likumprojektu izskatīšana turpinājās triecientempā un tikpat kā bez debatēm. Vienīgās debates un atšķirīgi viedokļi parādījās jautājumā par valsts finansējuma palielināšanu partijām, un daži "KPV LV" frakcijas pārstāvji balsoja pret šo likumu. Pret šo likumu no Saeimas tribīnes uzstājās gan iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), gan Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV).

Partiju finansēšanas reformai jeb valsts finansējuma palielināšanai politiskajām partijām nākamā gada budžetā paredzēti 4,5 miljoni eiro. Sākotnēji tie bija 5,5 miljoni, bet budžeta projekta gatavošanas gaitā premjers rosināja miljonu no šīm summa atdot sabiedriskajiem medijiem, kas arī tika izdarīts.