Foto: F64

Saeima ceturtdien, 14. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par policiju", kas paplašina policijas darbinieku tiesības, tostarp dod tiesības izmantot sociālos tīklus, lai publicētu informāciju par katastrofās bojāgājušajiem.

Portālu "Delfi" Saeimas Preses dienestā informēja, ka pieņemtie likuma grozījumi deleģē policijas darbiniekiem arī tiesības personas, kuras alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas rezultātā zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties, orientēties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, nogādāt iestādēs, kas sniedz atskurbšanas pakalpojumus, ārstniecības iestādēs vai mājoklī.

Līdz šim likums paredzēja, ka policistiem ir tiesības attiecīgās personas nogādāt ārstniecības iestādēs vai mājoklī, bet, ja tas nav iespējams, – policijas iestādē. Tur personu bija jātur speciāli iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām. Praksē policijas iestādēs nav speciāli ierīkotu telpu atskurbšanai, un personu ievietošana policijas iestāžu pagaidu turēšanas telpās gan Latvijas tiesu institūcijās, gan starptautiskā sabiedrībā var tikt vērtēta kā spīdzināšana vai necilvēcīga attieksme pret personu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat precizētas policijas darbiniekiem piešķirtās tiesības uz rakstveida pieteikuma pamata aizturēt personas, kuras mājoklī atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, vai gadījumā, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar personu un nav cita pamata tās aizturēšanai. Attiecīgās personas turpmāk varēs paturēt policijas iestādē līdz zudis apdraudējuma pamats, bet ne ilgāk par 12 stundām.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas nepieciešamas, lai preventīvi novērstu vardarbību ģimenē, draudus personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai.

Izmaiņas likumā arī nosaka policistu tiesības izmantot sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, pašvaldību interneta vietnes, valsts iestāžu un pašvaldību kontus sociālajos medijos. To varēs darīt, lai veiktu likumpārkāpumu profilaksi, noskaidrotu likumpārkāpuma izdarīšanas apstākļus un personas, kas to izdarījušas, kā arī meklētu noziedzniekus un bezvēsts pazudušos. Tāpat attiecīgos līdzekļus varēs izmantot, lai noskaidrotu tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, vai identificētu neatpazīta cilvēka līķi, tai skaitā katastrofu gadījumos.

Iekšlietu ministrija (IeM) jau iepriekš skaidrojusi, ka sociālie tīkli lielai Latvijas sabiedrības daļai kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu un tajos var uzzināt jaunāko informāciju Latvijā un pasaulē. Valsts policija (VP) jau pašlaik izmanto sociālos tīklus aktuālās informācijas publicēšanai.

Līdz šim VP prakse bija, pirms publiskot personas datus par bez vēsts pazudušo personu, no cietušā radinieka saņemt rakstveida atļauju publiskot personas datus Valsts policijas tīmekļvietnē un sociālajos tīklos.

Saistībā ar šādu praksi IeM iepriekš norādīja, ka, lai pēc iespējas ātrāk atrastu bez vēsts pazudušo personu, noskaidrotu neatpazīta cilvēka personību vai identificētu līķi, informācijai ir jābūt publiskotai operatīvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!