Foto: LETA
Atzīmējot 100 dienas kopš Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta apstiprināšanas, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) kā vienu no būtiskākajiem veikumiem min obligātās prasības ieviešanu Valsts policijas darbiniekiem papildus zināšanu apguvei – viņiem patstāvīgi Valsts policijas koledžas e-vidē jāpilnveido zināšanas ne mazāk kā 32 akadēmiskās mācību stundas gadā, portālu "Delfi" informēja ministra preses padomnieks Kārlis Miksons.

Tāpat Miksons norāda, ka joprojām tiek strādāts pie tiesībaizsardzības iestāžu personāla tālākizglītības iespējām.

"Iekšlietu nozares stūrakmens ir augsti kvalificēti un izglītoti speciālisti. Sekmīgi apgūts apmācību kurss ļaus sasniegt augstākus kvalitātes standartus, bet sabiedrībai būs iespēja iegūt kvalitatīvākus pakalpojumus, kā arī obligātas apmācības stundas atstās pozitīvu iespaidu uz pirmstiesas izmeklēšanas gaitu un kvalitāti," paudis Ģirģens.

Kā būtisku ieguldījumu sabiedrības un visas valsts labā, ministrs akcentē arī cīņu ar iekšējo korupciju un negodprātīgiem darbiniekiem Iekšlietu ministrijas (IeM) struktūrās. "Joprojām aktuāls ir mans sacītais, ka cīņa ar negodprātīgām valsts amatpersonām notiek augstākajā līmenī," norāda Ģirģens, piebilstot, ka Iekšējā drošības biroja (IDB) veiktās aizturēšanas liecina, ka riska grupā iekļauto personu monitorings sniedz pozitīvu rezultātu. Uzsāktā cīņa ar negodprātīgām personām norāda arī uz ēnu ekonomikas apmēru samazināšanu un godīgas konkurences veicināšanu gan darbinieku, gan arī iestāžu starpā, pārliecināts ministrs.

Vēl kā vienu no paveiktajiem darbiem 100 dienās ministrs uzskata reaģēšanu uz Augusta Deglava tilta stāvokli. Pretēji Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) viedoklim, ka tilta ekspluatācija ir droša, Valsts policija un Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji nolēma no 25. aprīļa Augusta Deglava pārvadu Rīgā slēgt satiksmei. Miksons norāda, ka ministrs saprot situācijas nopietnību un sagādātās neērtības un aicina pret tām izturēties saprotoši, bet arī uzsver, ka tas tiek darīts kopējas iedzīvotāju drošības dēļ.

Ģirģens 100 dienās ministra amatā lielu uzmanību vērsis tieši uz apstākļiem, kādos ikdienā strādā dažādi iekšlietu dienesti. Lielākais investīciju apjoms nepieciešams Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta telpu sakārtošanai, tad seko Valsts policija un Valsts robežsardze, tāpēc sākts darbs pie priekšlikumu veidošanas, lai veiktu izmaiņas tiesību aktos ar mērķi iesaistīt pašvaldības atbalsta sniegšanai pasākumu īstenošanā, kas ir saistīti ar tiesībsargājošo iestāžu infrastruktūras sakārtošanu, pauž Miksons.

Iekšlietu ministrs kā būtisku padarīto darbu uzsver noslēgto sadarbības memorandu starp Iekšlietu un Tieslietu ministrijām, īstenojot Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus. Parakstītais memorands apliecina ciešāku abu pušu darbu daudzos svarīgos jautājumos, kas skar gan abu ministriju nozares, gan ietekmē sabiedrību un pakalpojumus, ko tā saņem. Piemēram, tiek stiprināta sadarbība pirmstiesas izmeklēšanā - vienotu metodisko materiālu un vadlīniju izstrāde un ieviešana izmeklētājiem un prokuroriem ļaus vieglāk novērtēt katru situāciju un pieņemt attiecīgo lēmumu, pārliecināts iekšlietu ministrs.

Tāpat abas ministrijas kopīgi strādā pie tā, lai attīstītu administratīvo sodu sistēmu, paredzot administratīvā soda apmēru atbilstību izdarītajam pārkāpumam, izvērtējot administratīvo sankciju apmēru, ieviešot vienkāršāku regulējumu.

Ģirģens uzskata, ka pirmās 100 dienas ir pilnīgi pietiekami, lai varētu sekmīgi aptvert esošo situāciju, bet vēl ir nepieciešams laiks, lai sekmīgi rastu risinājumus problēmām, kuras ieilgušas jau vairāku gadu garumā.

"Šajā laika posmā mēs nevaram krasi izmainīt sabiedrības viedokli pret kādu iestādi. Darāmā ir ļoti daudz, tāpēc mēs strādājam pie tā, lai spētu atrisināt, piemēram, darba apstākļus iekšlietu struktūrā strādājošajiem. Daudzas lietas atduras pret nepietiekamo finansējumu, bet pašlaik mēs darām visu, lai finansējumu pārdalītu," analizējot pirmās 100 dienas, pauž ministrs.

Tāpat ministrs uzsver nepieciešamību pēc domāšanas maiņas, paredzot prioritāšu sarakstā ierindot arī iekšējās drošības politiku. Ministrs uzsver, ka bez sabiedriskās drošības, kārtības un ar sabrukušu infrastruktūru nav iespējams cīnīties ar organizēto noziedzību un valstij nav attīstības perspektīvas.

Analizējot valdības rīcības plānu, ir skaidrs, ka darāmo darbu ir daudz, tādēļ ministrs un ministrija strādā pie visdažādāko risinājumu meklēšanas, lai sekmīgi izpildītu rīcības plānā uzstādītos mērķus, skaidro Miksons.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!